Covid-19 pandēmija daudzviet pašvaldības pārsteidza nesagatavotas attālinātajam darbam, turklāt ne tikai pašvaldību iekšējā darba nodrošināšanai, bet arī sadarbībai ar iedzīvotājiem. Var teikt, ka Mārupes pašvaldībai paveicās, jo jau laikā, kad par vīrusu neviens pat nerunāja, tā ieviesa dažādus viedos risinājumus, kas nodrošina pilnvērtīgu attālinātu darbu arī pandēmijas laikā.
Domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere komentē: “Covid-19 pandēmija pašvaldības darbu vispār neietekmēja, jo jau kopš 2016. gada pašvaldība pakāpeniski pārgāja uz elektronisko dokumentu vadības sistēmu. Līdz ar to Covid pandēmijas sākums stresu neradīja - sistēma bija aprobēta un spējīga pilnvērtīgi darboties - elektroniski norit korespondences aprite, rēķinu sagatavošana un citi ikdienas darbi, kas citviet prasa cilvēka klātbūtni un roku darbu. Tāpat attālināti iedzīvotāji varēja saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, slēgt līgumus un veikt citas nepieciešamās darbības.”
Līdz ar digitalizēto dokumentu aprites sistēmas izveidošanu ērtāka ir kļuvusi arī iedzīvotāju ikdiena - praktiski visus nepieciešamos pakalpojumus iespējams saņemt elektroniski. Pēdējā gada laikā arvien biežāk iedzīvotāji izmanto digitālās iespējas un iesniedz elektroniski parakstītus dokumentus vai autorizējoties portālā Latvija.lv. Līdz ar to atbildes saņemšana kļuvusi daudz ātrāka: ja papīra formāta dokumentus nosūta pa pastu, tad atbilde ātrākais tiek saņemta pēc divām dienām, bet tagad steidzamos gadījumos to iespējams sagatavot un nosūtīt adresātam dažu stundu laikā. Krēmere uzsver, ka jebkuru neskaidrību gadījumā iedzīvotāji ir aicināti sazināties ar Klientu apkalpošanas centru telefoniski vai e-pastā, kur tiks sniegtas kompetentas atbildes vai arī saruna pāradresēta kādam no domes speciālistiem. Domājot par pašvaldības pakalpojumu pieejamību, jaunā novada ietvarā plānots vienoto valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centru izveidot arī Babītē. Vienlaikus plānots digitālo pakalpojumu sistēmā integrēt arī bibliotēkas un bibliotēku darbiniekus, kuri ir pietiekami zinoši, kā arī tehnoloģiski nodrošināti, lai palīdzētu klientiem saņemt digitālos pakalpojumus tuvu mājām. Tas nozīmē, ka digitālo pakalpojumu pieejamība novadā būs labi attīstīta.
Lai gan ļoti lielai sabiedrības daļai mājās un arī telefonos ir bezlimita interneta pieeja, Mārupes pašvaldība pagājušajā gadā ir izveidojusi 15 brīvās pieejas punktus, kas katram dod iespēju sev izdevīgā laikā izmantot bezlimita un bezmaksas interneta pieeju. Domes attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere skaidro: “Daudziem var šķist, ka bezlimita interneta pieslēgums ir teju vai katram Latvijas iedzīvotājam, taču tā vis nav - daudziem, it īpaši bērniem, jauniešiem un senioriem interneta pieeja viedierīcēs ir limitēta. Taču mūsdienu tehnoloģiju laikmetā grūti prognozēt, kurā brīdī būs nepieciešams internets, tāpēc vietās, kur uzturas daudz cilvēku, esam izvietojuši WiFi pieejas punktus. Arī nākotnē interneta pieejamības loma nemazināsies, jo arī pašvaldība savā darbā ievieš arvien vairāk viedo risinājumu, kuri pilnvērtīgi darbojas tikai interneta vidē. Līdz ar to iedzīvotājiem esam radījuši apstākļus, lai viņi ērti varētu izmantot visas pašvaldības piedāvātās iespējas.” Izstrādes procesā ir arī mobilā aplikācija, kas katram mārupietim jebkurā brīdī ātri un vienkārši dos iespēju uzzināt jaunumus, uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Mobilajā aplikācijā iedzīvotājiem būs iespēja arī pieteikt novadā piefiksētās problēmas vai iesniegt ierosinājumus.
Testa režīmā darbu ir uzsākusi pašvaldības izveidotā ģeogrāfiskās informācijas sistēma (ĢIS), kas ļauj uzskatāmi iepazīties ar informāciju, kuru senāk nāktos meklēt dažādās kartēs pie dažādiem domes speciālistiem. ĢIS aptver ļoti plašu informācijas klāstu - izvēloties interesējošo tēmu, piemēram, ūdenssaimniecības tīklu pieejamību, kartē iespējams apskatīt, kur atrodas esošie tīkli. Tāpat var iegūt informāciju par citiem komunikāciju veidiem. Atvērtie dati kalpo par palīgu pašvaldības darbiniekiem, kā arī iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas iegūšanai. Tāpat var uzzināt teritoriju plānojumu un nākotnes vīzijas. Ilze Krēmere vērš uzmanību, ka šie dati tiek papildināti un pakāpeniski kļūs par pilnvērtīgu datu bāzi, kas nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšanai. ĢIS iekļauti dati arī par iedzīvotāju blīvumu un viņu vecumu, kas ļauj objektīvi izvērtēt, tieši kurā vietā attīstīt vienu vai otru infrastruktūras objektu.
