Šādu jautājumu šī gada martā Mārupes novada dome uzdeva saviem iedzīvotājiem ne tāpēc, lai veiktu kādu īpatnēju pētījumu, bet gan nolūkā atklāt, cik lielā mērā vispārpieņemts vērtējums pašiem par sevi kā zaļi domājošu sabiedrību, ir patiess. Pēda veiktās aptaujas kontekstā apzīmē katras mājsaimniecības dzīvesveida un paradumu ietekmi uz vidi.
Ja vēl pirms pāris gadiem par “zaļo” dzīvesveidu tika runāts kā par modes lietu, tad šodien to uzskatām par normu, kā pašsaprotamu attīstības modeli, uz kuru tiecas ne tikai vairākums sabiedrības, bet arī pašvaldības, apzinoties kopēji sasniedzamo mērķu nozīmīgumu.
Ar jēdzienu “būt zaļam” mēs katrs saprotam ko savu, tādēļ izveidotās aptaujas mērķis bija noskaidrot, cik daudzas no novada mājsaimniecībām izmanto tādas “zaļās enerģijas” iekārtas, kā saules paneļi, saules kolektori, siltumsūkņi, vējdzirnavas u.c., kas ir tie kavējošie apstākļi, kas neļauj pāriet uz “zaļo enerģiju”, cik atvērti esam kopienu veidošanai un cik gatavi esam dalīties pieredzē ar citiem.
Kopumā ņemot par dabas draugiem sevi sauc 61% mārupiešu, atzīstot, ka to dzīvesveids jau ir dabai draudzīgs, tomēr vairāk priecē fakts, ka, skatoties nākotnē, sevi par dabai draudzīgiem iedzīvotājiem vēlas saukt 92% no aptaujātajiem.
No aptaujā sniegtajām atbildēm varam secināt, ka labprāt šķirojam atkritumus (86% respondentu to dara), tāpat 48% respondentu norādīja, ka cenšas izvairīties no plastmasas iepakojuma un lietām piešķir “otru dzīvi”. 40% respondentu norādīja, ka nepaliek vienaldzīgi un vāc citu cilvēku dabā atstātos atkritumus. Plašais atbilžu klāsts, tostarp tādas kā “neēdu mencas” un “neēdu gaļu” apliecina, ka plaši interpretējam jēdzienu “zaļš dzīvesveids”.
Kā zināms, tuvākajos gados viens no būtiskākajiem rādītājiem, ko pašvaldībām būs jāspēj samazināt, ir CO2 emisijas. Mājsaimniecībās izvēlētais apkures veids ir viens no instrumentiem, ar kuru var ietekmēt CO2 emisiju daudzumu, tomēr skatoties no pašvaldības viedokļa, tas ir sektors, kuru pašvaldībai ir vismazākās iespējas ietekmēt. Šobrīd 15% mājsaimniecību izmanto kādu (-as) no “zaļās” enerģijas iekārtām, lielāko popularitāti iemantojot siltumsūkņiem, saules paneļiem un saules kolektoriem, bet vēl 46% no tiem, kas šobrīd apkurina dzīvojamo māju ar gāzi vai cieto kurināmo, ir apsvēruši pāreju uz kādu no “zaļajiem” risinājumiem.
Kā redzams, savās vēlmēs esam tur, kur kā novads vēlētos būt jau pēc dažiem gadiem, kad Mārupi varētu saukt par vienu no “zaļākajiem” novadiem Latvijā. Lai pie šāda mērķa nonāktu, ar aptaujas palīdzību noskaidrojām, kas ir tie faktori, kas pāreju uz alternatīvu risinājumu kavē.
Domājams, ka iegūtās atbildes reprezentē ne tikai situāciju Mārupes novadā, bet iespējams pat nacionālā mērogā, jo kā būtiskākie kavējošie faktori tika norādīti gan apjomīgais sākotnēji ieguldāmo investīciju trūkums un informācijas trūkums, gan grūtības izvēlēties piemērotāko risinājumu.
Ir teiciens “dzīvo draudzīgi ar kaimiņiem, bet žogu nenojauc”, tomēr, ja runājam par efektīvu resursu izmantošanu, tieši vairāksekciju dzīvojamo māju īpašnieki un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, apvienojoties kopīgam mērķim, var veidot kopīgus enerģijas ieguves risinājumus, piemēram, uz jumta izvietojot saules paneļus. Te gan nedaudz traucē mūsu ziemeļnieciskais atturīgums - mārupieši, vērtējot katra paša sabiedriskumu skalā no 1 līdz 5, kur 1 ir “vienpatis”, bet 5 ir “ļoti sabiedrisks”, lielākoties norādījuši vidējo atzīmi - 3.
Lai arī katru sestdienu neuzrodamies pie kaimiņa sliekšņa ar lazanju cepamtraukā, tieši savstarpējās sarunās nereti gūstam iedvesmu pašiem uzsākt ko jaunu, tāpēc ir prieks, ka tie novadnieki, kuri ir ieviesuši mājsaimniecībās “zaļās” enerģijas risinājumus, ir apmierināti ar to sniegto rezultātu (88% ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar rezultātu) un gatavi dalīties pieredzē ne tikai ar kaimiņiem, bet arī pārējiem novadniekiem.
Varam teikt, ka mēs, mārupieši, esam dabas draugi ar izteiktu vēlmi šīs attiecības kopt un darīt vēl “zaļākas”, zinām, ko vēlamies, nereti ziemeļnieciski atturīgi, bet ar visnotaļ lielu potenciālu kļūt par vieniem no “zaļākajiem” Latvijas iedzīvotājiem, ar šādu mērķi dzīvojot katram no mums un pašvaldībai meklējot veidus, kā “zaļos centienus” atbalstīt.
___
* Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai cilvēka ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. (Avots - https://lv-pdf.panda.org/virzieni/klimats/ekologiskas_pedas_nospiedums/)
