Top Ventspils zinātnes centrs VIZIUM

VIZIUM nepaliek nepamanīts nevienam, kurš ierodas Ventspilī no Rīgas puses. Ēkas stikloto fasādi papildinās kapara tumši zeltītā toņa akcenti © Publicitātes foto

Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM Ventspilī būvniecības un pieguļošās teritorijas labiekārtošana tuvojas noslēgumam, savukārt unikālo eksponātu izgatavošana un telpu iekārtošana ir attīstības stadijā.

Par VIZIUM būvniecības un ekspozīcijas ražošanas gaitu intervija ar Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" direktoru Andri Kausenieku (A. K.) un Ventspils Digitālā centra direktori Elīnu Kroņkalni (E. K.).

Ventspils Komunālajai pārvaldei atkal ir uzticēta vērienīga projekta virzīšana - top Baltijas mērogā ievērojams objekts - Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM, kas viennozīmīgi kļūs arī par vienu no Ventspils vizītkartēm. Kādā būvniecības stadijā šobrīd ir šī arhitektoniski sarežģītā būve? Vai iekļaujaties plānotajos termiņos?

A. K.: - Ventspils pašvaldības Komunālajai pārvaldei ir liela un ilgstoša pieredze vērienīgu objektu virzīšanā un būvniecības uzraudzībā - arī inovācijām bagātā koncertzāles “Latvija” un Ventspils Mūzikas skolas ēka, tāpat kā vairāki citi Latvijā ekskluzīvi projekti, tapa Komunālās pārvaldes vadībā. Līdz ar to VIZIUM būvniecība mūsu speciālistiem nav nekas pārsteidzošs vai neiespējams - mēs zinām, kā vadīt lielu un sarežģītu projektu būvniecību.

VIZIUM celtniecība atšķirībā no daudziem citiem Latvijā realizētiem projektiem norit straujāk, nekā plānots. Plānotais būvniecības noslēguma laiks bija septembris - oktobris, un nodošana ekspluatācijā iecerēta decembrī. Šodien redzam, ka būvniecība, tostarp iekštelpu apdare, tiks pabeigts jau ap Līgo svētkiem. Tā kā vācu partneri nespēj ātrāk piegādāt projektā nepieciešamās kapara fasādes apdares loksnes, pilnībā būvniecības procesu šajā laikā nevarēs pabeigt, bet tomēr ēku ekspluatācijā nodosim ātrāk par plānoto gada nogali.

Kur ir noslēpums, ka būvniekiem izdodas apsteigt plānoto grafiku? Vai tas ir saistīts ar perfekti sagatavoto projektu, kuram būvniecības laikā nebija vajadzības veikt izmaiņas?

A. K.: - Nē, procesa raitā gaita nav saistīta ar projektēšanu - tāpat kā praktiski visos projektos, arī šajā objektā bija nepieciešami labojumi un precizējumi. Es uzskatu, ka liela loma ir būvkompānijas “LNK Industries” profesionālajai darbībai. Šī kompānija sevi ir pierādījusi vairāku Latvijā nozīmīgu objektu būvniecībā, piemēram, Dziesmu svētku estrādes pārbūve arī tika pabeigta pirms plānotā termiņa. Uzņēmums prot plānot darbus un izvirza augstas prasības apakšuzņēmējiem.

Vai šajā objektā ir izmantoti arī inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi, līdzīgi kā koncertzāles un Mūzikas skolas ēkā?

A. K.: - Atšķirībā no minētās ēkas šim objektam finansējuma piešķiršana neizvirzīja īpašas prasības, tāpēc VIZIUM ēku mēs varam uzskatīt par tradicionālās būvniecības ietvaros realizētu projektu. Piebildīšu, ka jaunie būvnormatīvi ir būtiski atšķirīgi un arī tradicionālās būvniecības procesā ir jāpanāk augsta energoefektivitāte un efektīva gaisa apmaiņa. Var teikt, ka tas, kas bija ekskluzīvs koncertzāles celtniecības laikā, šobrīd jau ir standarts.

Jūs minējāt no Vācijas pasūtītas kapara loksnes. Kur tās tiks izmantotas? Vai projektā iekļauti vēl kādi interesanti materiāli?

A. K.: - Kapara apdares loksnes ir pieminēšanas vērtas. Zinām, ka kapars ar laiku zaudē savu tumši zeltaino spīdumu - apsūbē un kļūst zaļgani pelēks. To varam redzēt arī Rīgas baznīcu torņos. Taču šajā gadījumā kapara loksnes, kas būs akcenti ēkas stiklotajā fasādē, ir īpaši apstrādātas. Specializētā laboratorijā ar paātrināto metodi esam pārbaudījuši, ka šis materiāls sākotnējo izskatu nezaudēs daudzus gadus. Šāds materiāls Latvijā līdz šim nav izmantots.

Otrs interesantais risinājums, kas savā ziņā būs unikāls Latvijā, ir 365 kvadrātmetrus plašā foajē grīda, kas izveidota no Murāno stikla mozaīkas. Šī tehnoloģija ir ļoti sena un nāk no Itālijas pilsētas Murāno - Milānā vairākos objektos vēl arvien var redzēt seno Itālijas meistaru veidotās Murāno stikla mozaīkas. Mozaīka no 600 000 divu reiz divu centimetru lielu gabaliņu attēlos pasaules karti, kurā iezīmēta būs arī Latvijas kontūra.

Mozaīku izgatavo Itālijā, Murāno pilsētā, kur atrodas šīs firmas rūpnīca. Pasaules karte top no mazajām mozaīkas flīzītēm, līmējot tās uz speciāliem 1 kvadrātmetru lieliem sietiem, kas tiek numurēti un vesti uz Latviju, lai šeit vietējie meistari tās uzklātu uz ieejas foajē grīdas. Uzskatām, ka tas būs unikāls un ievērības cienīgs arhitektūras, dizaina un mākslas objekts, kas gūs popularitāti ļoti plašā sabiedrībā.

Tradicionāli pie publiskajiem objektiem Ventspilī liela uzmanība tiek pievērsta arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai. Kāds ir šī objekta ārtelpas labiekārtošanas vadmotīvs?

A. K.: - VIZIUM atrodas vietā, kur vēsturiski bija ieplaka, bet tagad šajā vietā ir gluži vai uzkalniņš, kas nav veidots gluži bez iemesla, bet gan pārdomāta reljefa maiņa, kas ļauj pieguļošajā teritorijā iekļaut arī plašo autostāvvietu 100 automašīnām un 8 autobusiem. Stāvvietā tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes vietas, kas modernajā pasaulē jau ir absolūta nepieciešamība. Protams, pārdomāts ir arī teritorijas apzaļumošanas plāns - daļa koku, krūmu un puķu stādījumu jau ir iestādīti, bet darbs vēl turpinās. Vēlamies panākt, lai VIZIUM apkārtne būtu krāsaina un koša visu gadu. Lai apmeklētāji varētu izbaudīt lielisko objektu ne tikai saturiski, bet gūtu arī vizuālu baudījumu, teritorijā būs uzstādīti soliņi un izveidotas gājēju takas. Par īpašu rozīnīti var nosaukt 2000 kvadrātmetru plašo koka terasi, kas vienlaikus ir ēkas jumts otrā stāva līmenī. Uz terases iecerēts atvērt arī vasaras kafejnīcu. Tie, kuri mīl izaicinājumus, varēs doties pa kāpnēm uz ēkas sesto stāvu 29 metru augstumā, kur izvietots skatu laukums, no kura paveras brīnišķīga ainava uz pilsētu, ostu, Lemberga hūti.

Zināms, ka ekspozīcijas iekārtu ražotājs ir noskaidrots un šobrīd notiek to ražošana. Kādā stadijā šobrīd ir ekspozīcijas veidošana?

E. K.: - Līgums ar pilnsabiedrību “Nākotnes laboratorija FUTURELAB” par ekspozīcijas ražošanu ir noslēgts pagājušā gada decembrī. Atbilstoši līguma nosacījumiem pirmais solis, kas ir veikts - tika izstrādāta ekspozīcijas idejas koncepcija. Tā vizualizācijās parāda, kā izskatīsies katrs eksponāts, kā tie tiks izvietoti ekspozīcijas zālē un galerijās, kāds būs visu astoņu galeriju kopskats, apmeklētāju virzība. Koncepcijas vērtēšanas un saskaņošanas procesa laikā sapratām, ka vēl dažās lietas ir jāpamaina vai jāpapildina, kas arī ir izdarīts. Šobrīd ekspozīcijas ražotājam jāizstrādā detalizēts tehniskais projekts katram eksponātam, un tad varēs uzsākt eksponātu izgatavošanu.

Saprotu, ka neviens eksponāts vēl nav izgatavots... Vai tās ir pandēmijas sekas?

E. K.: - Ne gluži - process norit atbilstoši plānotajam laika nogrieznim, taču sava pandēmijas ietekme ir jūtama, un, visticamāk, tā būs ierobežojošais faktors arī turpmāk. Pagaidām esam vēl “papīra” fāzē - zīmējam, analizējam, plānojam, pieņemam lēmumus, bet paredzams, ka pavisam drīz sāksies arī eksponātu ražošana un pakāpeniska uzstādīšana ieplānotajās vietās. Eksponāti tiek ražoti Latvijā, kas šajā Covid-19 laikā ir ieguvums, taču jau tagad sastopamies ar pandēmijas izraisītajām sekām - visā pasaulē joprojām problemātiska ir tehnoloģiju iegāde un piegāde. Taču ceram, ka gada otrajā pusē pasaulē situācija stabilizēsies, uzņēmumi atsāks darbu pilnā apmērā un tehnoloģiju pieejamība uzlabosies. Šobrīd pat portatīvo datoru piegāde ir jāgaida pusgadu.

Kad varam sagaidīt ekspozīcijas atklāšanu?

E. K.: - Kā jau Kausenieka kungs teica, ēkas būvniecība tiks pabeigta pirms plānotā termiņa. Savukārt ekspozīcijas atklāšana varētu būt nākamā gada sākumā. Šobrīd nosaukt precīzu datumu nevaru - darām visu iespējamo, lai ekspozīcijas ražošana un iekārtošana noritētu pēc iespējas drīzāk. Katrā gadījumā esam pārliecināti, ka nākamās tūrisma sezonas sākumā būsim gatavi uzņemt apmeklētājus.

Kas ir ēkas projekta autors?

A. K.: - Pēc pilsētas galvenās arhitektes sniegtās informācijas, projekta autors ir Audrius Ambrasas. Līdz ar Covid-19 pandēmiju arhitekts nevar klātienē atrasties objektā, tāpēc šis savā ziņā ir unikāls gadījums, jo autoruzraudzību arhitekts veic attālināti. Regulāri viņš saņem ziņojumus, video un foto par izdarīto darbu. Saziņa ir sistemātiska, taču tas nav tas pats, kas atrasties tieši objektā un izsekot visiem procesiem. Arhitekta pārstāvis Latvijā ir Jura Pogas arhitektu birojs, kurš aktīvi iesaistās autoruzraudzības procesā. Domājam, ka arhitektam būs liela svētku diena, kad viņš klātienē ieraudzīs gatavo ēku.

Jautāšu gan ēkas būvniecības virzītājiem, gan satura veidotājiem: vai topošais objekts izsaucis rezonansi un profesionāļi vēlas iepazīties ar topošo ēku un centra saturu?

A. K.: - Ēku apmeklēt un smalkumus uzzināt vēlas gan arhitekti, gan būvnieki, bet pagaidām mēs šādu iespēju nepiedāvājam, it īpaši Covid-19 pandēmijas un notiekošo būvdarbu dēļ. Kad objekts būs pilnībā pabeigts, tad atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai sāksim uzņemt interesentus.

E. K.: - Protams, interese ir jūtama ne tikai no nozaru speciālistiem, bet arī no sabiedrības kopumā. No malas skatoties, šķiet, ka ēka ir gatava un tūlīt būs arī atklāšana, bet atgādināšu, ka iecerētais saturs ar inovatīviem un ekskluzīviem eksponātiem nav saražojams un uzstādāms dažu mēnešu laikā. Tas prasa daudz darba, tāpēc vēl nepilns gads ir jāpaciešas - tad varēsim parādīti VIZIUM visā tā dižumā.

Finansējuma piešķiršanas kritērijos bija ietverta uzņēmējdarbības veicināšana, tostarp jaunu darbavietu izveidošana. Kā tiek nodrošināta šī prasība?

A. K.: - Jau projektējot jauno ēku, tika paredzētas telpas uzņēmējdarbībai ar 90 jaunām darba vietām, tāpēc vienlaikus ar Zinātnes un Inovāciju centra darbību šeit noritēs arī uzņēmējdarbība. Izsludinātajā konkursā par telpu nomu uzvarēja IT uzņēmums “Azeron”, kurš izgatavo unikālu produktu - datorspēļu geimeriem paredzētu ierīci, kas aizvieto klaviatūru. Ražošana norit uz 3D printeriem. Ir dzirdētas ļoti labas atsauksmes par šo produktu, un zinām, ka uzņēmums paplašina savu darbu. “Azeron” nodrošinās 70 jaunu darba vietu radīšanu, savukārt centra kafejnīca nodarbinās vēl 15 cilvēkus. Līdz ar to nav bažu, ka kritērijs par jaunu darba vietu radīšanu tiks izpildīts.

Lasāmgabali

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.