Mārupe pārliecinoši ir viens no visstraujāk augušajiem novadiem, kurā iedzīvotāju skaits palielinās ātrāk, nekā plānots. Līdz ar privātās apbūves, daudzdzīvokļu namu kompleksu, biroju ēku ražošanas un loģistikas uzņēmumu ienākšanu novadā savlaicīgi tiek domāts arī par ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu.
Vairāk par ūdenssaimniecības attīstību Mārupē saruna ar SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” izpilddirektori Daci Šveidi.
Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem Mārupes novads sāka aktīvi strādāt, lai blīvi apdzīvotās vietās tiktu nodrošināta centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēma. Kāda ir situācija šodien? Cik lielai daļai Mārupes mājsaimniecību ir pieejams šis pakalpojums?
Lielākie ES līdzfinansētie projekti attiecas uz Mārupes aglomerāciju, kurā ietilpst Mārupes, Tīraines, Vētras un Jaunmārupes ciemats, kas ir blīvi apdzīvota teritorija. Desmit gadu laikā mums ir izdevies centralizēto ūdenssaimniecības sistēmas pieejamību nodrošināt 75% Mārupes aglomerācijas mājsaimniecību. Iepriekšējo desmit gadu laikā tīklu būvniecībā ir investēti 24 miljoni eiro, tostarp ES finansējums, pašvaldības un uzņēmuma ieguldījumi, bet esošais attīstības plāns paredz investēt vēl 17 miljonus eiro. Iepriekšminētais projekts ir sadalīts vairākās daļās - vienu sadaļu realizējām jau 2017. gadā, nodrošinot centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību Jaunmārupes ciemata iedzīvotājiem, līdz šā gada beigām pabeigsim vēl vienu projekta sadaļu, bet trešo paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā. Tuvākajā laikā tiks noslēgti vēl divi būvniecības līgumi. Līdz ar to aptversim visu 17 miljonus eiro lielo projektu, kurā tiks izbūvēti apmēram 60 kilometri jauno kanalizācijas tīklu. Vienlaikus vietās, kur līdz šim nav bijusi ūdensapgāde, būvējam arī ūdensvadu, bet to pilnā apmērā finansējam no uzņēmuma kredīta līdzekļiem, jo šajā plānošanas periodā ES fondi atbalsta tikai kanalizācijas tīklu izbūvi. Paskaidrošu, ka vairākās Mārupes novada apdzīvotās teritorijās ūdens apgāde jau bija nodrošināta, savukārt notekūdeņu savākšanas sistēmas nebija pieejama. Šis projekts dos iespēju vienlaikus saņemt abus ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Piebildīšu, ka iepriekšējā periodā par atskaites punktu kalpoja pieejamības nodrošināšana, tas ir: ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievilkšana līdz privātīpašuma sarkanajai līnijai, savukārt tagad atskaites punkts ir pieslēgumu skaits. Joprojām aktīvi turpinās pieslēgumu izveidošana vietās, kur tīkli tika izbūvēti pirms vairākiem gadiem, taču dažādu iemeslu dēļ pieslēgumi nav izveidoti.
Noprotams, ka cilvēki nav īpaši jāskubina. Kas veicinājis šādu iedzīvotāju aktivitāti?
Viens no galvenajiem aktivitātes iemesliem ir Mārupes novada domes finansiālais atbalsts pieslēgumu izbūvei, kas paver iespēju pieslēgties tīkliem arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Protams, mūsdienu cilvēkam ir svarīgs arī komforts un pakalpojuma kvalitāte. Centralizētajos tīklos piegādājam ļoti labas kvalitātes dzeramo ūdeni, kā arī notekūdeņu savākšana norit atbilstoši normatīvu prasībām. Piebildīšu, ka ir stājies spēkā jaunais ūdenssaimniecības likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz nopietnu decentralizēto notekūdeņu savākšanas un lokālo attīrīšanas sistēmu reģistrēšanu un kontroli, kas arī veicina cilvēku vēlmi pieslēgt savus īpašumus centrālajiem tīkliem, nevis ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu videi draudzīgu un atbilstoši likumdošanai individuālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanu. Piekrītu, ka maģistrālo tīklu būvniecības periodā apkārtnes iedzīvotāji izjūt diskomfortu, jo tur, kur vēl vakar valdīja miers, klusums un tīrība, šodien rūc traktori, brauc smagās mašīnas un rosās strādnieki. Taču kopumā iedzīvotāji ir saprotoši, jo apzinās, ka pēc būvniecības perioda dzīvot būs vēl komfortablāk.
Vai pieslēguma izveidošanai visiem mārupiešiem ir tiesības saņemt finansiālu pašvaldības atbalstu?
2016. gadā, kad pašvaldība izstrādāja saistošos noteikumus un atbalsta programmu, līdzfinansējums tika paredzēts tikai īpašuma pieslēguma izveidei sadzīves kanalizācijas tīkliem un tikai īpaši atbalstāmajām grupām, tai skaitā pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm un tamlīdzīgi. Apzinoties, ka vēl arvien pieslēgumi netiek veidoti pietiekami aktīvi, 2018. gadā tika mainīti saistošie noteikumi, kas paredzēja atbalsta saņemšanu no 50 līdz 100% praktiski visiem iedzīvotājiem, kuri atbilst šai programmai. Tomēr, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu īpaši atbalstāmajai iedzīvotāju grupai un sasniegtu projektā definētos mērķus, t.i., noteikto faktisko pieslēgumu skaitu, kopš 2020. gada atbalsts ir pieejams 100% apmērā pieslēguma izveidei gan ūdensapgādes, gan sadzīves kanalizācijas tīkliem, mājai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, īpašniekam ir jābūt deklarētam Mārupē un mājsaimniecībā ir jābūt deklarētai personai no atbalstāmās grupas, kas noteikta Mārupes novada domes saistošajos noteikumos. Mums ir svarīgi, lai mārupiešiem pieslēguma izveidošana neprasītu papildu rūpes, tostarp dokumentācijas sakārtošana, kas nebūt nav pats vienkāršākais uzdevums cilvēkam, kurš nav ar to saistīts.
Pēdējā pašvaldības izsludinātajā uzsaukumā par atbalsta saņemšanu pieslēguma izveidošanai pieteicās 167 mājsaimniecības, no kurām atbalsta piešķiršanai tika apstiprinātas 153 - tas ir ļoti daudz un liecina, ka cilvēkiem ir liela interese un vēlme dzīvot tīrā vidē, mūsdienīgos apstākļos arī ūdenssaimniecības jautājumos. Paredzēts, ka šogad pašvaldība organizēs vēl vismaz divus pieteikšanās uzsaukumus. Informācijai var sekot līdzi pašvaldības un uzņēmuma mājaslapās un sociālo tīklu kontos.
Mārupes novadā nemitīgi norit jaunu privātmāju, daudzdzīvokļu ēku kompleksu būvniecība, kā arī attīstās ražotnes un cita veida uzņēmējdarbība. Vai spējat piedāvāt ūdenssaimniecības tīklus arī tur, kur pirms dažiem gadiem vēl bija tikai pļava?
Mārupes attīstības temps tiešām ir izaicinājums! Izstrādājot darba kārtībā esošo ūdenssaimniecības attīstības projektu, veicām teritorijas attīstības tendenču analīzi un projektā iestrādājām tīklus arī tur, kur tajā brīdī vēl nekas neliecināja par apbūvi, bet bija skaidrs, ka konkrētajā teritorijā tuvākajos gados tiks realizēti attīstības projekti. Neesam kļūdījušies ar prognozēm - visur, kur projektā paredzējām attīstību, šodien jau notiek rosība - dzīvo cilvēki, strādā uzņēmēji.
Vai jauno ciematu un ēku kompleksu attīstītājiem ir obligāta prasība iekārtot arī ūdenssaimniecības tīklus un veikt to izbūvi?
Jā, šādas prasības ir jau vairākus gadus - jau detālplānojumā attīstītājam ir jāiekļauj ūdenssaimniecības tīkli, ielas, elektrības un gāzes pievade. No savas puses “Mārupes komunālie pakalpojumi” nodrošina maģistrāļu pieejamību, bet pārējais attīstītājam ir jādara par saviem līdzekļiem. Kategoriski ir aizliegta lokālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība - visi notekūdeņi ir jānodod maģistrālajā tīklā, lai tālāk tos novadītu uz Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtām Rīgā. Nevar teikt, ka šo noteikumu izpilde ir ļoti vienkārša - vairāki zemju īpašnieki, kuri bija iecerējuši vienkārši pārdot apbūves gabalus, saskārās ar šiem noteikumiem, kuru izpilde prasa ievērojamu finansējumu. Atlaides šajos jautājumos nevienam netiek dotas, jo ir svarīgi, lai nenotiktu kādas nekoordinētas darbības, kuru dēļ rodas problēmas gan apbūves gabala jaunajam īpašniekam, gan pašvaldībai, gan videi. Visiem, kuri plāno iegadāties zemi Mārupes novadā, iesaku izmantot Mārupes pašvaldības izstrādāto atvērto datu platformu ĢIS, kurā uzskatāmi var redzēt, kādas komunikācijas katrā teritorijā ir pieejamas vai ir plānotas.
Pēc pašvaldību vēlēšanām darbu sāks jaunais - paplašinātais novads un būs jādomā par ūdenssaimniecības attīstību arī tagadējā Babītes novada teritorijā. Vai ir izstrādāts vienots attīstības plāns?
Šobrīd norit jaunā novada stratēģiskās attīstības plāna izstrāde, taču konkrēti par ūdenssaimniecības attīstību vienota plāna vēl nav. Līdz ko juridiski darbu uzsāks jaunā novada dome, runāsim, analizēsim un plānosim nākamo attīstības periodu, bet jau lielā novada ietvarā.
Vai esošā dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, kā arī notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas un maģistrālie tīkli spēj nodrošināt aizvien pieaugošo pieprasījumu?
Pagaidām spēj, taču ir daži “bet”! SIA “Rīgas ūdens” ir noteikusi limitu, cik lielu notekūdeņu apjomu Rīgas centralizētā sistēma var pieņemt no Mārupes un attīrīt Daugavgrīvas bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās. Jau gadiem mēs runājam, ka Mārupei ir nepieciešams lielāks limits, kas pieslēgumu vietās ir pieejams, bet netiek piešķirts, jo, tāpat kā ūdens patēriņš, pieaug arī notekūdeņu apjoms. Mārupes novadā atrodas valstij stratēģiski svarīgs objekts VAS “Lidosta Rīga”, kā arī ir uzsākta projekta “Rail Baltica” realizācija - ar šo attīstības objektu mums ir jārēķinās ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības kontekstā, jo šos objektus ir plānots pieslēgt maģistrālajiem sadzīves kanalizācijas tīkliem Mārupē.
Visiem attīstītājiem pieprasām objektīvus skaitļus par plānoto sistēmas noslodzi, iedzīvotāju skaitu un ūdens patēriņu, jo arī ūdensvada caurule nav bezizmēra, un gan mums, gan attīstītājam ir laikus jāgatavojas pieprasījuma pieaugumam. Nav pieļaujams, ka attīstītājs izbūvē tīklu ar minimālu cauruļu diametru, kas nespēj nodrošināt visu pieprasījumu un ierobežo turpmāku teritorijas attīstību.
Esam sākuši plānot vēl vienas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas būvniecību, kā arī papildu urbumu izveidi un otrā pacēluma sūkņu stacijas kompleksa izbūvi atbilstoša pakalpojuma nodrošināšanai. 2007. gadā, kad plānoja Mārupes attīstību līdz 2030. gadam, tika paredzēts, ka ap to laiku novadā būs 30 tūkstoši iedzīvotāju, bet tagad redzam, ka jau šodien - 2021. gadā Mārupē dzīvo 26 tūkstoši cilvēku. Līdz ar neprognozēti straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu mums ir jādomā par papildu dzeramā ūdens sagatavošanas jaudu palielināšanu. Esam aplēsuši, ka jaunas stacijas būvniecībai nepieciešami vismaz 3 līdz 4 miljoni eiro, tāpēc arī finansējuma piesaistes jautājums ir svarīgs. Līdz ko būs iespēja saņemt ES finansējumu, esam gatavi iesniegt savu projektu.
Apzināmies, ka jau šobrīd vasaras periodā ne vienmēr iedzīvotāji var saņemt mājsaimniecībās dzeramo ūdeni ar apmierinošu spiedienu, it īpaši maksimumstundās. Ļoti ceram, ka finansējumu saņemsim, un jau tuvāko gadu laikā dzeramā ūdens pakalpojums kļūs vēl kvalitatīvāks un cilvēki neizjutīs problēmu piepildīt vannu vai baseinu jebkurā diennakts laikā.
