Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir radījis bēgļu straumes. Pagaidām Latvijā ir kādi trīs vai četri simti bēgļu, bet jādomā, ka šeit nonāks daudzi tūkstoši.
Neapšaubāmi ukraiņu bēgļi ir jāatbalsta - nodrošināt viņiem ciešamus dzīves apstākļus ir Latvijas valsts svēts uzdevums. Iekšlietu ministrijai jau ir gatavs Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojekts, kas vistuvākajā laikā iegūs likuma spēku un ar kuru paredzēts regulēt kārtību, kā Latvija uzņems kara bēgļus no Ukrainas.
Viņiem būs ilgtermiņa vīzas uz vienu gadu, izmitināšana, ēdināšana, rehabilitācijas kurss, pabalsts un tiesības uz darbu. Ukrainas iedzīvotājiem būs tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām.
Likums dos iespējas Ukrainas iedzīvotājiem strādāt ārstniecībā. Tas saprotams - veselības aprūpē ir darba pilnas rokas, jo pēc diviem gadiem pandēmijas stresā cilvēkiem ir saasinājušās visādas slimības, ne tikai kovids.
Mediju un sabiedrības uzmanība pašlaik ir pievērsta karam un tikai karam. Tas ir dabiski. Kopš 22. februāra no aktuālas darba kārtības pazudusi kovida pandēmijas tēma. Vakardien ir atcelta ārkārtējā situācija, nevajag vairs kovidsertifikātus lielveikalos, atcelti daudzi ierobežojumi. Tomēr veselības, izglītības, sociālajiem un cietumu darbiniekiem, kā arī tiem, kas sniedz publiskos pakalpojumus tiešā saskarē ar pakalpojumu saņēmēju, sadarbspējīgajam kovidsertifikātam ir jābūt.
Starplaikā daudzi desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir zaudējuši darbu tieši tāpēc, ka viņiem nav bijis šā sertifikāta. Ir bijuši dažādi iemesli, kāpēc viņiem to nav.
Televizors vairs katru dienu neziņo kovidciparus, bet kopš 15. februāra, kad saslimstībai bija visaugstākais punkts, līknei ir tendence doties lejup un ar katru dienu saslimušo ir mazāk. Sērgas jaunais variants ir lipīgāks, bet mazāk bīstams un mazāk nāvīgs. Ar kovidu saslimst arī pat trīskārt vakcinētie. Nav vairs jēgas ne ierobežojumiem, ne sertifikātiem - katram cilvēkam būtu jābūt tiesībām izvēlēties, ko darīt ar savu ķermeni un veselību - vakcinēties vai riskēt ar smagāku saslimšanu un varbūt nomirt.
Un te ir viena nelāga lieta... Nav teikts, ka tā notiks, taču valdošajai varai vajadzētu būt vismaz uzmanīgai. Uz Latviju atbrauks vai kājām atnāks daudzi tūkstoši Ukrainas bēgļu. Ukrainā līdz karam tikai 36% iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz pirmo vakcīnas devu (Latvijā 71%). Viena liela daļa ukraiņu būs spējīga strādāt un gribēs strādāt. Viņiem šeit būs vieglākas iespējas adaptēties nekā Rietumeiropas zemēs, jo šeit prot krievu valodu. Tikmēr darbu zaudējušie, nevakcinētie Latvijas iedzīvotāji skatīsies, kā ukraiņi ieņem viņu darba vietas. Nav pat teikts, ka tās nebūs darba vietas veselības aprūpē, sociālajā darbā vai kādā citā vietā, kur tiek prasīts sadarbspējīgais sertifikāts. Un nav teikts, ka šie ukraiņi būs vakcinēti.
Valsts varai vajadzētu jau tagad padomāt, kā novērst diezgan ievērojama Latvijas iedzīvotāju skaita dusmas, īgnumu par to, ka viņi nevar strādāt, bet ukraiņi var.
Diezin vai iespējams sagaidīt kādu atvainošanos tautai par kovidmocīšanu, kas jau labu laiku ir bijusi bezjēdzīga, bet vara varētu vismaz padomāt, kādus lēmumus pieņemt, lai novērstu iespējamu konfliktu.
Vai nav pienācis laiks izbeigt māžošanos ar sertifikātiem un atcelt šo sistēmu vispār?
Kāds vairs tur kovids, kad pasaulē plosās nesalīdzināmi baisāks mēris - Kremļa ideoloģiskie murgi, kas tagad kļuvuši par realitāti.
Skaidrs, ka Latviju gaida vismaz ekonomiski satricinājumi. Latvijai tagad kā nekad agrāk pēdējo 30 gadu laikā ir vajadzīga vienotība gan savā sabiedrībā, gan arī vienotība ar Ukrainas tautu, kurai pašlaik ir sevišķi smagi. Nedrīkst pieļaut muļķīgu kļūdu, kas izskatītos tā, ka ukraiņi tiek laipni uzņemti, bet savējie tiek atstumti.
