Komentāri

Pēc premjera K. Kariņa skaļiem paziņojumiem pirmsvēlēšanu laikā “Neatkarīgā” ir aizsākusi valstī īpaši sensitīvu tēmu, kas saistīta ar gaidāmo apkures sezonu un gāzes pieejamību, kā arī iespējamo cenu mājsaimniecībām un uzņēmējiem.

Lielās kompānijas “Latvenergo” un “Latvijas gāze” (LG) ziņo, ka šajos it kā grūtajos laikos guvušas rekordlielu peļņu. 2022. gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” – 142 miljonus eiro, “Latvijas gāze” – 84,5 miljonus eiro. Attiecībā uz “grūtajiem laikiem” jālieto forma “it kā”, jo kas vieniem grūti laiki, tas otriem zelta ādere. Sašutums vai izbrīns par šādu lietu kārtību ir nevietā, jo fundamentālais princips – viss dzīves smagums jāiznes iedzīvotājiem, jo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu peļņa ir neaizskarama – ir iekļauts likumā.

„Manā klasē bija divnieku karalis, kurš diktātos parasti salaida vairāk nekā 50 kļūdas, viņu laimīgi izmeta no skolas, tagad viņš startē uz Saeimas deputātiem,” stāsta kāds mans paziņa. Ja piepildīsies ļaunākie slima tārpa murgi, jaunā Saeima būs pilna ar koridora izglītības absolventiem, kuriem drošības labad vajadzētu pārbaudīt arī garīgās veselības stabilitāti. Situācija gan izglītības, gan valsts pārvaldes jomā kļūst aizvien šķidrāka...

Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.

“Ir tikai vēl palicis uzņēmums ar maldinošo nosaukumu “Latvijas gāze”, kas patiesībā būtu jāsauc par “Krievijas gāze” vai ““Gazprom” gāze”,” 25. augustā LTV “Rīta panorāmā” norādīja premjers Krišjānis Kariņš (JV), uzsverot, ka šis uzņēmums vairs nevar diktēt valstij savus noteikumus. Savulaik tas esot spēris ar kāju visas durvis vaļā, uzvedies kā saimnieks, bet tagad gan vairs tā nebūšot.

Ziņa par Mihaila Gorbačova nāvi 91 gada vecumā nebija negaidīta. Tāpēc gan ne mazāk skumja. Aizgājis viens no 20. gadsimta dižākajiem cilvēkiem, kurš pārvērta pasauli vairāk nekā jebkurš cits pagājušā gadsimta otrajā pusē.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī visas pasaules plašsaziņas līdzekļi aktīvi sekoja līdzi katram jaunam notikumam un katram izteikumam. Pašlaik karš notiek jau pusgadu, un ļaužu interese pamazām atslābst, notrulinās, “rutinizējas”.

“Vienotības” paziņojums, ka tā priekšvēlēšanu debatēs nediskutēs ar korupcijā apsūdzētu un ASV sankcionētu personu, bija jau iepriekš gaidāms. Šis paziņojums vērtējams kā nenoliedzams priekšvēlēšanu gājiens. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka “Vienotība” vislabprātāk vispār ne ar vienu nediskutētu.

Ukrainas mediju zvaigznes Oleksija Arestoviča intervija Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Baibai Bļodniecei, kurā cita starpā izskanēja frāze “Karš noteikti būs. Gatavojieties”, Latvijas sabiedrībā izraisīja pretrunīgu reakciju.

No 1. septembra Zviedrijā būs aizliegts pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm, paziņojis Zviedrijas infrastruktūras ministrs Tomass Enerots. Tāpat būs aizliegts tā sauktos stāvdrāžus novietot uz ietvēm un velojoslām. Diemžēl situācija uz gājēju ietvēm prasa steidzamu risinājumu arī Latvijā. Galvenokārt Rīgā, bet ne tikai.

Savulaik AS “Latvijas gāze” (LG) uzvedās kā saimnieki, spēra ar kāju vaļā durvis un diktēja valstij noteikumus, bet tagad šie laiki ir beigušies, 25. augustā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs, un, tikai dzīvojot ar šādu domu, iespējams sagatavot augsti profesionālus un spējīgus bruņotos spēkus, norādījis Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs. „Si vis pacem, para bellum,” – gribi mieru, gatavojies karam: tā, uzmantojot latīņu domātāja Publija Flāvija teicienu, apgalvo Arestovičs. Tas, ka šādā veidā iespējams sagatavot augsti profesionālus bruņotos spēkus, ir patiesība. Taču – ar dažiem nosacījumiem.

Rudenī visu veidu kurināmā cenas sakāps kosmiskos apmēros – nevis par procentiem, bet par reizēm – divas, trīs reizes. Tas jau ir vērojams pašlaik, kad šāda tāda malka vai briketes nopērkamas par divreiz lielāku cenu, nekā bija ziemā, un to pašu vēl grūti dabūt. Dārgāka būs arī elektrība, pārtika un vispār viss.

Sabiedriskā medija Latvijas Televīzija (LTV) izslēgusi no priekšvēlēšanu diskusijām Aivaru Lembergu un Uldi Pīlēnu Par ieganstu tam kalpo fakts, ka viņi nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās. Tieši par ieganstu, jo iemesls tas nekādi nevar būt – kāda LTV vispār daļa, vai cilvēks kandidē uz parlamentu? Un it kā nebūtu vēsturē gadījuma, kad uz premjera krēslu tiek aicināts kāds no malas, pat bezpartejiskais. Šis ir ļoti aiz matiem pievilkts kritērijs.

Vispirms jāapsveic ikviens Latvijas patriots ar šo jauko ziņu – okupācijas piemineklis beidzot ir aizvākts. Kā rakstīja Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule – svešķermenis no Latvijas dzīvās miesas ir izņemts.

Pagājušā gada beigās bijušajam Rīgas mēram, Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) tika uzrādīta apsūdzība par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Šajā pirmdienā Ušakovs ieradās tiesas zālē un savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzina. Tiesa uzklausīja lieciniekus, un tiesas sēdes turpināsies vairākas dienas šonedēļ.

Šodien Ukrainā atzīmē neatkarības dienu. Speciāli rakstu, ka atzīmē, nevis svin. Jo kādas gan svinības kara laikā?

Krievijas TV kanāla “Doždj” vadošās moderatores Jekaterinas Kotrikadzes dedzība, aizstāvot okupācijas pieminekli un tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, raisījusi plašas diskusijas par Krievijas žurnālistu masveida pārcelšanās uz Latviju politisko lietderību un potenciālajām sekām.

Augusta beigās Eiropas Savienības ārlietu ministri Prāgā apspriedīs aicinājumus aizliegt tūristu vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 21. augustā pieņēma "Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu", kas atjaunoja Latvijas Republikas 1920. gada Satversmes pilnu darbību.

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Priešvēlēšanu labumsolīšanas gaismā valdību veidojošās partijas otrdien panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Un vēl piedevām esot vienošanās par atbalstu energokrīzē cietušiem uzņēmumiem, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.