Sestdien viens mans draugs brauca ar auto un ieraudzīja, ka grāvī ir vieglā automašīna, bet pretējā grāvī – smagā automašīna, kuras pakaļdaļa aizšķērso pusi brauktuves. Viņš apstājies. Vēl apstājušies kādi igauņi, kas jau zvanījuši palīdzības dienestiem.
Tas bija uz A1 šosejas pie Svētciema Limbažu novada Salacgrīvas pagastā. Smagās automašīnas šoferis bijis tikai šokēts par notikušo, bet nekādu acīmredzamu traumu viņam nav bijis. Vieglās automašīnas šoferis bijis ar asiņojošu seju un bez samaņas, bet pēc tam atguvies. Igauņu jaunieši, kuri apstājušies un sākuši rīkoties pirmie, un latvieši viņam snieguši pirmo palīdzību, ietinuši folijā un sākuši gaidīt ātro palīdzību.
Taču pēc brīža sācies nākamais murga cēliens. Lielā ātrumā, vismaz ar 100 kilometriem stundā, tuvojies “Flix Bus” starptautisko pārvadājumu pasažieru autobuss. Brīnumainā kārtā autobuss pēdējā brīdī pirms ietriekšanās kravas mašīnā ievērojami samazinājis ātrumu, tomēr no avārijas tam nav izdevies izvairīties. Trieciena rezultātā autobusa pasažieri bija lidojuši un vairāki satraumēti, tomēr visiem viss beidzies daudzmaz labi - bez fatālām traumām, taču ar savainojumiem, kuri būs jāārstē.
Šis gadījums bija sestdien ap pussešiem, bet, kā “Neatkarīgā” uzzināja vēlāk, ap pusastoņiem uz tās pašas šosejas notika vēl viens negadījums ar daudz smagākām sekām - pasažieru autobusa un kravas mašīnas sadursmē Ainažos cietuši 26 cilvēki, tostarp trīs smagi, kā arī viens gājis bojā, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.
Ainažu negadījumā laba sadarbība bijusi ar Igaunijas glābšanas dienestiem, kas arī steigušies palīgā. Daļa cietušo aizvesti uz Vidzemes slimnīcu, uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un arī uz Pērnavas slimnīcu.
Šī diemžēl nav vienīgā smagā autoavārija pēdējā laikā. 24. novembrī ap plkst. 17 Saulkrastu novadā uz Valmieras šosejas pie Lojas upes saskrējās divas smagās automašīnas "Volvo" un vieglā automašīna "BMW". Notikuma vietā bojā gāja abu kravas automašīnu vadītāji un vieglās automašīnas vadītājs.
Kamdēļ jāpiedzīvo šādi šausmu stāsti? Ir strauji nomainījušies laika apstākļi - krīt sniegs, agri satumst, mašīna slīd, ir slikta redzamība. Autobraucēji ir pārgalvīgi un brauc ātrāk, nekā tas iespējams slideni tumšajos apstākļos. Tāpat automašīnu vadītāji ir piemirsuši, ka ar mehānisko ātrumkārbu uz sniegaina, apledojuša ceļa ir jālieto citāda bremzēšanas metode nekā vasarā - ar motoru, lai riteņi nesabloķējas. Un vispār ir jābrauc lēnāk! Jebkuram transporta līdzeklim ar jebkuru aprīkojumu.
❄️ Gandrīz visā Latvijā sniegs apgrūtina braukšanu. Jārēķinās, ka sniega kārta un apledojums var veidoties atkārtoti, arī pēc uzturēšanas darbu veikšanas. ⚠Aicinām autovadītājus būt piesardzīgiem pie stūres, un plānot papildu laiku ceļā. Ir ziema. Rēķinies ar to! pic.twitter.com/WGzdXFijz4
— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) November 27, 2022
2022. gadā līdz 18. novembrim ceļu satiksmes negadījumos Latvijā dzīvību bija zaudējuši jau 85 cilvēki. Te vēl nebija pieskaitīti Ainažu un Murjāņu gadījumi. Iedomāsimies visus šos cilvēkus, starp kuriem ir arī bērni, vienkopus! Visas šīs kapu kopiņas! Ar ikviena cilvēka nāvi iet bojā vesela pasaule.
Neviens nav mūžīgs, taču autoavārijās bojā gājušo nāves ir priekšlaicīgas. Cilvēki varēja vēl dzīvot, mīlēt, radīt. Viņu bojāeja ir arī naudiski zaudējumi.
Latvija vairs nav absolūta līdere negatīvā autoavāriju statistikā starp Eiropas Savienības valstīm, kā tas bija pirms 22 gadiem, kad tikai Jāņos dzīvību zaudēja 26 cilvēki. Taču nav arī liela prieka par vareniem sasniegumiem - Latvija tik un tā tradicionāli joprojām ir Eiropas autoavāriju nāvju “topa” trijniekā.
Būtu labi, ja Latvija beidzot izrautos no šīs “čempionu līgas”. Ir droši vien pareizi, ka ir pastiprināti sodi - Saeima 27. oktobrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Vienlaikus Saeima trešajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā.
Varbūt tas palīdzēs samazināt drūmo statistiku?
Taču ne jau tikai dzērājšoferi ir faktors, kas to veicina. Ir arī diezgan bēdīgā autoceļu kvalitāte, kādu grūti atrast vēl kādā citā Eiropas valstī. Sevišķi bedrainas ir Rīgas ielas, kas vairs nav norakstāms uz “Ušakova mantojumu”. Jaunā Rīgas vara neko būtiski labāku pagaidām nav parādījusi.
Arī no valsts autoceļiem varētu vēlēties ko kvalitatīvāku. Kā tas var būt, ka valsts svarīgākajās maģistrālēs, piemēram, Rīga-Tallina, sniegu sāk tīrīt tikai tad, kad beidz snigt. Par ceļu kvalitāti atbildīgais valsts uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” šādās situācijās izliekas par beigtu - laika apstākļi esot slikti, un ceļa satiksmes kvalitātes uzlabošanai neko nevarot darīt.
Murjāņu avārijas gadījumā iespējamais cēlonis varbūt esot bijis riepas plīsums. Bet riepas plīsuma cēlonis, ļoti iespējams, varēja būt kāda kantaina un asa bedre.
Ainažu un Svētciema avāriju gadījumā līdztekus ceļa slidenumam var meklēt arī tādu iemeslu, ka starptautiskajiem autobusu pārvadātājiem ir noteikti jāiekļaujas grafikā - jānogādā pasažieri no punkta A uz B precīzā laikā. Tāpēc jāsteidzas, jāskrien pa slidenu ziemas ceļu tikpat ātri kā vasarā. Citādi firma var ciest zaudējumus. Taču vai tas ir liekams vienā svaru kausā ar iespējamo avāriju, sadauzītu autobusu un pasažieru nāvi?
Ir apbrīnojami, ka tiek būvēta ātrgaitas dzelzceļa trase “Rail Baltica”, pa kuru diezin vai būs kāda aktīva kustība tuvākajos padsmit gados. Bet tajā pašā laikā tranzīts starp Baltijas valstīm notiek pa šauru, bedrainu, apledojošu šoseju.
Ja šāda situācija būtu, piemēram, Beļģijā... Tad jau vismaz 20 kilometrus pirms negadījuma vietas parādītos brīdinājuma tablo, ka braucējam būs jāuzmanās, jāsaskaras ar avārijām un ceļa seguma apgrūtinājumiem. Pie mums nekā tāda nav. Pie mums pa “Via Baltica” masveidā nesas smagie pa apledojušu ceļu - straumēm, sestdienas vakaros arī. Jo tā ir vienīgā tranzīta artērija starp “Eiropu”, Latviju, Igauniju un Somiju. Pa vidu vēl arī visi starptautiskie autobusi.
Kur mēs, Latvijas nodokļu maksātāji, ieguldām savu naudu? Vai sazin kādiem skaistās nākamības projektiem, kuri nekļūs rentabli vismaz tuvāko 20 gadu laikā? Tikmēr ir šodienas vajadzības, lai ceļš būtu vismaz notīrīts no sniega. Taču tam naudas nav. Tāpat kā pienācīgai pasažieru autopārvadātāju uzraudzībai.
