Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” uzrāda pozitīvus uzņēmējdarbības rādītājus. Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro.
“airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss paziņojumā medijiem norāda: “Mēs redzam, ka aviācijas nozare atgūstas no pandēmijas, un tas atspoguļojas arī mūsu finanšu rādītājos. Ar jau vairāk nekā 362,5 miljonu eiro ieņēmumiem un 2,4 miljoniem pārvadātu pasažieru šī gada pirmajos deviņos mēnešos “airBaltic” ir atkal ceļā uz rentabilitāti.”
“Karš Ukrainā ar visām tā radītajām sekām, tostarp piegādes ķēžu problēmām, pieaugošajām degvielas cenām, lidsabiedrības darbības pārplānošanu un citiem apstākļiem, ir būtiski mainījis situāciju mūsu tirgū. Tomēr galvenais mērķis paliek nemainīgs - “airBaltic” turpinās paplašināt savu tirgus daļu, uzlabojot savienojamību starp Baltijas valstīm un pārējo pasauli,” piebilda Martins Gauss.
2022. gada pirmajos deviņos mēnešos “airBaltic” pārvadāja 2,4 miljonus pasažieru jeb par 133% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Veikto lidojumu skaits palielinājās par 88% un sasniedza 27 713 lidojumus.
Kā vērtēt šos “airBaltic” sabiedrībai sniegtos datus, jo īpaši apgalvojumu, ka “saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro”?
Viss būtu skaisti un labi, ja tā nebūtu puspatiesība.
Pārskatā ir divi peļņas un zaudējuma aprēķina varianti. Viens atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, otrs pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem veiktajā peļņas un zaudējumu aprēķinā “airBaltic” trešajā ceturksnī ir 33,9 miljonu eiro zaudējumi, bet šī gada deviņos mēnešos zaudējumi sasniedz 125 miljonus eiro. Starpība veidojas galvenokārt no divām pozīcijām - “airBaltic” zaudējumiem 69,3 miljonu eiro apmērā no valūtu kursu svārstībām, jo uzņēmumam ir nepilni 500 miljoni eiro parāds ASV dolāros, un no lidmašīnu dzinēju ražotāja kompensācijām 20 miljonu eiro apmērā par radītajiem zaudējumiem, kas tika samaksāti oktobrī (tātad taisnība ir ziņām par problēmām ar dzinējiem).
Vēl ievērības cienīgs ir fakts, ka “airBaltic” tīrais parāds (Net Debt) ir pārsniedzis viena miljarda robežu, bet pašu kapitāls, neskatoties uz valsts ieguldījumu 90 miljonu eiro apmērā, joprojām ir negatīvs - mīnus 153,5 miljoni eiro. Kopējie uzkrātie “airBaltic” zaudējumi ir 755 miljoni eiro.
Tieši tāda ir summa, ko Gauss ir solījis atpelnīt, dubultojot pārvadājumu apjomu. Nopelnot 755 miljonus eiro, valsts ieguldītais kapitāls un pašreizējie zaudējumi, ko vēl valsts nav paspējusi kompensēt, tikšot atgriezti pilnā apmērā. Vēl jau ir tādi nieki kā naudas vērtības zudums inflācijas dēļ, un peļņu arī kaut kādu it kā vajadzētu par tiem 11 gadiem, kamēr “airBaltic” vada Gauss. Nešķiet gan, ka par to kāds pat sapņo.
Vai tas ir labs bizness, un vai tas vispār ir bizness? Kaut kur sāk rasties asociācijas ar anekdotes motīviem par beigtu zirgu, latviešiem un indiāņiem...
Vēl viena piezīme par “airBaltic” naudas plūsmu. Gada sākumā sabiedrības kontos bija 79,3 miljoni eiro, bet 3. ceturkšņa beigās ir tikai 34,5 miljoni eiro. Pa vidu vēl no valsts ir saņemti 45 milj. eiro, kas nav saistāmi ar biznesu un jāpieskaita zaudētajai naudai. Iegūstam naudas samazinājumu par 89,8 miljoniem eiro. Tātad no savas darbošanās “airBaltic” šogad ik mēnesi zaudē apmēram 10 miljonus eiro. Ja valsts nebūtu piešķīrusi 90 miljonus eiro, “airBaltic” jau būtu pagalam.
Negribu noniecināt “airBaltic” 3. ceturkšņa rezultātus. Tie ir stipri labāki nekā pagājušajā gadā un salīdzināmi ar 2019. gadu. Taču ir arī jāpasaka, ka 3. ceturksnis vienmēr ir bijis labāks nekā pārējie. Vai viens ceturksnis izvilks visu gadu? Nedomāju.
Ir tāds teiciens - problēmas nevarot atrisināt tādā pašā veidā, kā tās ir radītas. Tieši to pašlaik dara aizejošais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar Gausu.
Gaidām jauno ministru.
