„Varbūt jūs varat izskaidrot, kādi ir „sevišķie nopelni Latvijas valsts labā”, par ko ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir apbalvots Rumānijas prezidents, ieceļot viņu par TZO lielkrusta komandieri?” – šādu jautājumu uzdeva vairāki lasītāji. Arī sociālajos tīklos izskanēja šis jautājums. To nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim Teikmanim.
Drīz atnāca atbilde, ko bija parakstījusi Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
„V. E. Rumānijas prezidenta Klausa Vernera Johannisa vizīte Latvijā norit vēsturiski simboliskā laikā, atzīmējot Latvijas un Rumānijas diplomātisko attiecību simtgadi. Ar augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni - V. E. Rumānijas prezidents Klauss Verners Johanniss apbalvots par nopelniem Latvijas un Rumānijas divpusējo attiecību stiprināšanā, ieguldījumu mūsu reģiona drošībā un ekonomikā, sekmējot izcilu divpusējo sadarbību NATO Bukarestes devītnieka (B9) reģionālās drošības sadarbības formātā un Trīs jūru iniciatīvas attīstībā.”
Perfekti diplomātiska atbilde, kas tradicionāli neatbild uz jautājumu. Apbalvots tāpēc, ka apbalvots. Taču lasītāji, domāju, vēlējās uzzināt, kādi KONKRĒTI ir Rumānijas prezidenta nopelni Latvijas valsts labā?
Domāju, šādas diplomātiskās atbildes ir „jātulko” cilvēku valodā, lai tās kļūtu saprotamas ne tikai prezidentu kanceleju darbiniekiem, bet arī pārējiem, kā mēdz teikt, „mirstīgajiem”. Šāds saprotams „tulkojums” būtu cieņas apliecinājums tai tautas daļai, kas nestrādā prezidenta kancelejā, diplomātiskajā korpusā vai citās tikpat svarīgās vietās.
„Tulkojumam” sazvanījos ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani. Viņš paskaidroja, ka pirmām kārtām Latvija šogad atzīmē 100 gadu diplomātiskās attiecības ar Rumāniju. „Mēs sakām paldies šai valstij par reģionālo sadarbību NATO ietvaros. Rumānija mudināja paplašināt NATO klātbūtni visās valstīs līdz brigādes līmenim. Rumānijas prezidents personiski sekmēja sadarbību Trīs jūru iniciatīvas attīstībā, kā arī atbalstīja Trīs jūru valstu sadarbību ar Ukrainu. Par šo visu labo mēs sakām Rumānijai paldies, un par to ordeni saņem Rumānijas prezidents. Jāsaprot, ka viņš TZO saņem kā valsts prezidents, nevis kā privātpersona.”
Viedoklim, ka Triju Zvaigžņu ordeni tā piešķīrēji daudzējādā ziņā ir degradējuši līdz parasta piespraudeņa līmenim, Teikmanis nepiekrita: „TZO nav degradēts, to nevar salīdzināt ar Pirmās republikas laiku, kad šo ordeni izsniedza trīs reizes lielākam cilvēku skaitam. Mēs ordeni turam augstā vērtē. Turklāt nekad visiem nebūs vienāds viedoklis par tiem, kuri saņēmuši šo ordeni. Vienmēr būs kāds, kam ir šaubas, un būs tādi, kuriem šaubu nebūs. Visiem nekad neizdabāsi. Jums ir savs viedoklis, Ordeņu kapitulam - cits.”
Protams, Ordeņu kapituls ir kungs un ķēniņš, un Sarmītei Ēlertei, kura ir šā kapitula priekšplānā, pirkstu mutē labāk nebāzt - nokodīs. Komisku atgadījumu (arī pirms Ēlertes valdīšanas) ir bijis steriem, un TZO ir dabūjuši arī kaimiņzemju zirgu staļļu pakavu maiņas meistari, kā arī - pašu mājās - veikli nomaskējušies čekas darboņi. Bet tas nu tā - runājot par to, vai ordenis tiek turēts „augstā vērtē”.
Savukārt, ja runājam par Klausu Verneru Johannisu, varam pieņemt, ka viņš - kā valsts prezidents - ir pamatoti saņēmis TZO. Uzsvērsim - viņš kā valsts prezidents, nevis kā privātpersona. Tas nozīmē, ka ordeni ir saņēmusi valsts par savu attieksmi un solidaritāti.
Bet mūsu pašu valsts augstākajiem dienestiem, kuri sevi pieskaita diplomātiskajam korpusam - iedomātam vai īstam -, beidzot vajadzētu iemācīties runāt ar tautu, skaidrot savus lēmumus - nevis augstprātīgā iecietībā atmest graužamkauliņus, iepakotus papīrītī ar apdruku „Nu ko var uzbāzties ar niekiem...”.
