Jaunievēlēto 14. Saeimas politisko spēku čammāšanās ar memorandu, runāšanu garām un apkārt un ar valdības deklarācijas rakstīšanu var novest pie tā, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem kā “tehniskais”.
Tas ir tā, ka tiek paņemts pagājušā gada budžeta procentuālais izdevumu sadalījums pa nozarēm un pārcelts uz nākamo gadu, iedalot ministrijām tikpat attiecīgi proporcionāli, cik iepriekš. Taču saskaņā ar jaunajām iecerēm tiks veidota jauna enerģētikas un klimata “megaministrija”. Vēl arī uzrodas jauna digitalizācijas tēma, kas tiks pievienota reģionu attīstībai. Ir diezgan lielas bažas, ka valdības veidotāji var sapīties meistarībā un saveidot haosu. Labāk tomēr būtu, ja valdība tiktu izveidota ātrāk un līdz tehniskajam budžetam procesi neaizietu.
Lai izveidotu topošās valdības deklarāciju, darāmo darbu vēl ir ļoti daudz, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica viens no partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) dibinātājiem, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns.
“Tur ir ļoti daudz ko darīt, jo tā metode - būvēt deklarāciju no apakšas bez politikām, bez prioritātēm no augšas - ir radījusi šo melnrakstu, kur ļoti augstas prioritātes jautājumi mijas ar otrā līmeņa taktiskajiem jautājumiem,” viņš teica.
Pīlēna vēstījums vedina domāt, ka vēl ne tuvu nav tikts līdz tam, ka partijas savā starpā jau būtu vienojušās. “No apakšas bez politikām, no augšas bez prioritātēm” nozīmē, ka “Apvienotais saraksts” joprojām netic “Jaunās Vienotības” labajiem nodomiem neiznīcināt “Apvienoto sarakstu” ar finanšu nomērdēšanas metodi, nedodot pietiekamu finansējumu AS pārvaldītajām nozarēm.
Valdības deklarācijas melnraksts top sviedraini un tulznaini vairākās darba grupās. Ir sacerēti gandrīz 400 darāmo darbu punkti, taču tik un tā nav pilnībā aprakstīts viss, ko valdība grasās darīt. Piemēram, izglītības un zinātnes sadaļā, kā to LTV “Rīta panorāmā” atzīmēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, ir veseli deviņi punkti, taču ne vārda par finansējuma zinātnei palielināšanu vismaz par 50%, kas, pēc viņa domām, ir kritiski svarīgi. Bet tas topošajā deklarācijā pašlaik nav paredzēts. Trūkstot arī ieceres par inovāciju ekosistēmas izveidi.
Kalviņš uzsvēra, ka nedrīkst turpināt "badināt zinātni, augstāko vai vidējo izglītību" un jāpiešķir atbilstošs finansējums. "Ja to nedara, tad pārējais ir tukšas runas. Ja paskatāmies uz augstākās izglītības finansējumu, mēs joprojām atpaliekam no 2008. gada līmeņa," sacīja Kalviņš.
Pagaidām deklarācijā nav arī pieminēts izglītības eksports jeb ārvalstu studentu piesaiste, kas augstskolām ir ļoti nozīmīga. Bet gan jau augstskolas pašas zinās, kā to veikt arī bez visādām deklarācijām. Ja augstskolas nebūtu apgrūtinātas ar tajās ieviesto “padomju varu” jeb bijušās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) uzspiesto “reformu”, ar kuru visās augstskolās ir izveidotas padomes, tad augstskolas elpotu daudz brīvāk.
Teju vai 400 punkti nākamās valdības deklarācijā nozīmē, ka valdībai vajadzētu gada laikā katru dienu izpildīt 1,1 punktu vai vismaz 0,27 deklarācijas punktus, ja izstiepj uz četriem gadiem. Protams, tiklīdz tiks sastādīta nākamā valdība, tā uzreiz aizmirsīsies skaistās apņemšanās, 395 punktus neviens neiemācīsies no galvas un pie tiem nepieturēsies. Neba šī būs pirmā valdība, kura izvirza sev 10 vai 20 prioritātes, bet pēc tam deklarāciju iesviež papīrgrozā. Nav zināms, kādus vēl brīnumus sagādās nākamība un kas vēl var likt koriģēt plānus - pandēmija un karš Ukrainā vēl var nebūt viss rūgto ciešanu biķeris.
Taču šādus tādus nodomus var nojaust. Piemēram, vēlmi turpināt Latvijas ostu atņemšanu pašvaldībām, lai tās kādu brīdi paturētu valsts īpašumā, bet pēc tam laistu uz privatizāciju. Vai vismaz uz daļēju privatizāciju. Šādas idejas vairāk vai mazāk aizplīvurotā formā ir pamanāmas valdības deklarācijas melnrakstā.
