Vislielākais šodienas apdraudējums Eiropā ir ideoloģiskā kolonizācija. Jautājums, vai mēs spēsim nomest ideoloģijas čaumalu, saglabājot vērtības, kas cilvēkā iestrādātas gadu tūkstošos? Tās ir: cilvēka cieņa, sievietes līdztiesība ar vīrieti, bērna tiesības, dzīvības neaizskaramība un tā tālāk. Sasniegumu Rietumu civilizācijai ir daudz, bet mums traucē šī čaumala – tā neļauj spārniem izplesties – intervijā „Neatkarīgajai” stāsta Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Var piekrist, ka jaunā VARAM ministra Māra Sprindžuka neveiklais rosinājums apsvērt “bezbērnu nodokļa” ieviešanu izklausījās slikti, lai neteiktu dumji. Maigi sakot. Par šī izteikuma vērtējumu sabiedrība ir samērā vienprātīga. Risināt demogrāfiskās problēmas šādā ceļā nedrīkst. Pat runāt tā nedrīkst, jo tas ir aizskaroši cilvēkiem, kuri bērnus gribētu varbūt pat ļoti, bet dažādu iemeslu dēļ bērnu viņiem nav.
Otrdien valdībā tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas grafiks. To plānots pieņemt galīgajā lasījumā martā. Līdz tam izlīdzēsimies ar tehnisko budžetu, kas, kā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” apgalvoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, neesot nekas briesmīgs, jo visas agrākās iestrādnes un programmas tikšot turpinātas. Netikšot finansētas vienīgi jaunas politiskās iniciatīvas. Citādi viss pa vecam. Kā līdz šim.
Šķita, ka jaunās valdības radību mokas jau bija beigušās, tomēr jautājumi kā nebeidzas, tā nebeidzas. Kāpēc satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzaicināja par padomniekiem mākslas vēstures skolotāju Kristīni Kalniņu, videogrāfu Uvi Leskavnieku un meiteni bez profesijas, skolnieci Megiju Florentīni? Kādas algas paredzētas šiem padomniekiem?
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) ir pārsteidzis publiku ar savu padomnieku korpusa personu izvēli. Interneta sociālajos tīklos “Twitter” un “TikTok” parādās gan humoristiski, gan sarkastiski, gan pat ļoti indīgi ieraksti. Tiek uzsvērts, ka Vitenbergs, pieņemot par palīgu darbā skolnieci, nupat ir pārspējis visus agrāko laiku ministrus, kuri par saviem padomniekiem bija cēluši izbrāķētus eksdeputātus, radinieku radiniekus, vicemēru sievas un personas bez pieredzes.
Šodien izcilajam, varbūt par ģeniālajam krievu rakstniekam un literatūrzinātniekam Dmitrijam Bikovam 55 gadu jubileja. Sākotnēji viņš šo jubileju gatavojās atzīmēt Rīgā ar uzstāšanos “Splendid Palace” zālē, bet pēc “Doždj” apraides licences anulēšanas savus plānus mainīja. Latvijā viņš nebūs. Brīnišķīgi. Labi, ka tā. Paskaidrošu, kāpēc.
Rīgas domes Satiksmes departaments un SIA “Rīgas satiksme” abi kopā kā pasūtītājs ir nolēmuši iepirkt jaunas Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas, Rīgas domei par to izsludinot atklātu konkursu, kurā uzņēmējiem līdz šī gada decembra beigām ir iespējams iesniegt piedāvājumus.
To, ka Latvijai naudas ir tik daudz, ka nevar pat apjaust – cik, mēs zinām jau sen. Tāpēc Latvijas valdība, kas no iepriekšējās līgani pārplūdusi nākamajā, turpinās nolaist naudu „vaterklozetā”. Un neviens nebūs vainīgs. Piebildīsim, ka tā ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda. Un tie ir desmitiem miljonu eiro.
Latviešu valodas nozīmes palielināšanas jautājums parasti tiek skatīts kultūras, sadzīves, integrācijas un sabiedrības saliedētības kontekstā, lai gan tam ir arī ļoti būtiska ekonomiskā komponente. To bieži aizmirst.
Kamēr citi jaunie jaunās valdības ministri vēl nav aptvēruši lielo laimi, ka būs tik augstā godā, un iepazīstas ar savu saimniecību, jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) jau staigā pa radio un televīzijas studijām un izklāsta, kādas būs viņa prioritātes turpmākajā darbā.
„Reizēm gribas atmest ar roku un pateikt: ejiet jūs visi...” – virziens ir saprotams, un to šķietamajiem dabas „sargiem” norāda Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa.
Beidzot ir izveidota jaunā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdība un ministri varēs sākt darbu. Četriem ministriem nebūs vajadzīgs māceklības laiks, jo viņi savu amatu no Kariņa pirmās valdības ir saglabājuši. Pārējiem pēc lielajiem priekiem par augsto amatu šodien būs jau atnākusi atskārsme, kādā ķezā viņi ir ieķēpājušies. Daudzās nozarēs ir jūra darba, un nevar saprast, no kura gala ķerties klāt.
Jaunās valdības pirmo sēdi tradicionāli ievadīja Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Valsts galva deva savu svētību un izteica laba vēlējumus jaunajai valdībai. Diemžēl Levita uzruna, kuru viņš nevis nolasīja, bet daļēji teica no sevis, ik pa brīdim atraujoties no priekšā esošās lapiņas teksta, ļoti precīzi raksturo gan prezidentu, gan valdību, gan mūsu valsti pašreizējā posmā. Tie ir trīs – ne. Nekonkrētība, neambiciozitāte, neskaidrība.
„Dāvanas? Mums?” – sieviete, atspiedusies pret spieķīti, paspēra soli atpakaļ. Viņas pārsteigums bija neviltots, kad mēs, sasveicinājušās un paskaidrojušas sava nāciena mērķi, grasījāmies to realizēt, proti, pasniegt viņai divus saiņus ar pārtiku un ziemas drēbēm.
Ar no amata atstādinātās Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz amatu Finanšu ministrijā var aizmirsties un paslaucīties zem paklāja pārbaudēs un disciplinārlietā aktualizētais jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores lomu tiesībsargu konstatētajos pārkāpumos VID struktūrās.
Nebūšu oriģināls, norādot uz jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas deklaratīvo (atvainojos par tautoloģiju) raksturu. Proti, uz dažādu vēlējumu pārbagātību, sākot no slavenā “veicināsim” un beidzot ar ne mazāk slaveno “nodrošināsim”.
Jaunās Krišjāņa Kariņa valdības galvenā novitāte un atšķirība no iepriekšējām valdībām būs jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija. Kā vienmēr, kad tiek izveidots kaut kas jauns, tad pirmais rodas jautājums – ar ko šī jaunā struktūra nodarbosies? Kādas būs tās funkcijas un uzdevumi?
Valsts prezidenta mājaslapa rāda, ka Valsts prezidenta birojā pirmo vijoli spēlē Sarmīte Ēlerte. Viņa lemj, kādus padomus dot vai nedot prezidentam no tā, ko piedāvā viņas pakļautībā esošais plašais padomnieku korpuss, un piedomā, kam dot, kam nedot valsts apbalvojumus.
Polijā ir ieviests karastāvoklis – šāda ziņa sagaidīja Polijas iedzīvotājus agrā, aukstā 1981. gada 13. decembra rītā. Polijas valdību toreiz vadīja armijas ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis. Viņš izveda tankus pilsētu ielās, ieviesa stingru kontroli, cenzūru, apcietināja tūkstošiem cilvēku un aizliedza kustību „Solidaritāte”. Taču šis karastāvoklis tikai paātrināja komunistu režīma sabrukumu Polijā un visā Austrumeiropā.
Svētdien sociālās vietnes “Twitter” lielākais īpašnieks Īlons Masks caur žurnālistu Maiklu Šelenbergeru publicēja ceturto “Twitter” “slepeno failu” porciju. Šoreiz par to, kā vietnes vadība 2020. gada janvārī pieņēma lēmumu slēgt ASV prezidenta Donalda Trampa tviterkontu uz visiem laikiem.
Kad šķita, ka TV kanāla “Doždj” licences anulēšanas epopeja jau sāk pārklāties ar aizmirstības plīvuru, paduļķot ūdeni pieteicās vēl viens Krievijas pseidoliberālis. Radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs piektdien publiski plātījās, ka “nodarbojas ar “Doždj” lietu” un to “kārtojot”.
„Es tagad nodarbojos ar „Doždj” problēmu,” klāsta Aleksejs Venediktovs, „nodarbojos ar to, lai viņiem atjaunotu raidīšanu. Man ir pārrunas ar Latvijas vadību.” Kas ir Venediktovs – to mēs zinām, viņš ir Krievijas žurnālists, bijušais „Eho Moskvi” vadītājs, kurš mīlīgi bildējas kopā ar Putinu, Simonjanu, Solovjovu... Bet kas ir „Latvijas vadība” – nav īsti skaidrs. Kāda direktoru padome, varbūt akcionāri?
