Nacistiskās Krievijas agresija dažādu valstu aizsardzības plānos ievieš korekcijas, un tādas acīmredzot realizēsies arī kaimiņvalstī Lietuvā: portāls “kauno.diena.lt” ziņo, ka Valsts aizsardzības ministrija apsver bruņotai aizsardzībai apmācāmo pilsoņu skaita palielināšanu. Iesaukšanas sarakstos varētu iekļaut visus jauniešus, kuri sasnieguši 17 gadu vecumu. Arī studentiem būtu obligāti jākalpo valstij: viņi vairs nevarētu atlikt dienestu.
Portāls aptaujāja esošos studentus un tādus, kas vēlas kļūt par studentiem. Daļa jauniešu nebija priecīgi un apgalvoja, ka notikšot izdegšana. Jaunā kārtība ne tikai kaitētu studiju rezultātiem, bet arī ienestu haosu jaunieša dzīvē, uzskata potenciālie jauniesaucamie. Mācoties jābūt stabilitātei, studijas nedrīkst būt saraustītas - tā savukārt uzskata citi.
Savukārt Valsts aizsardzības ministrijas pārstāvis Tomkus skaidroja: “Mēs vēlamies procesu uzsākt pēc iespējas agrāk, lai jaunieši pēdējās klasēs jau zinātu, ka ir iesaucamo sarakstā.” Šīs izmaiņas ļaušot ik gadu iesaukt militārajā dienestā aptuveni 5000 cilvēku - esošo 3000 vietā.
Lietuvas studentu apvienības viedoklis ir tāds, ka mācību procesu nedrīkst pārtraukt, ja vien tās nav akadēmiskās brīvdienas. Militāro saistību izpildei Lietuvā ir nepieciešami deviņi mēneši, un tas nozīmē studiju apturēšanu. Ir jārod kompromiss, un Valsts aizsardzības ministrija apsver, ka deviņu mēnešu dienestu daļai iesaucamo varētu saīsināt līdz pusgadam.
Tomēr jāieklausās arī militārajos speciālistos: jo lielāka sabiedrības daļa iegūs militāro sagatavotību, jo vairāk cilvēku zinās, kā rīkoties militāra apdraudējuma situācijās.
Ielūkosimies Latvijas jauniesaucamo ikdienā. Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis, kurš savulaik bija Latvijas Aizsardzības akadēmijas rektors, vērtējot Valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi iestājušos jauniešus, ir pozitīvi pārsteigts par patriotismu, kas valdot viņu vidū.
“Jauniešos ir laba izpratne par drošības situāciju reģionā, par karu Ukrainā,” teic Kudlis. “Domāju, ka zināšanas un pārliecību nevar iedot tikai skola vien, galvenais tomēr ir ģimenes nostāja. Protams, ir mijiedarbība starp skolu un ģimenei, arī sociālā vide daudz ko nosaka. Tas kontingents, kas patlaban tiek apmācīts, ir īpašs ar to, ka jaunieši paši ir pieteikušies dienēt.”
Pirmajā iesaukumā ir 252 jaunieši, kurus “vecāku dienā” apmeklēja vairāk nekā 500 tuvinieku. Visi palika apmierināti ar redzēto? “Visapmierinātākie bija jauniesaucamie,” smaida Kudlis, “jo sadzīves apstākļi pie mums ir labi. Turklāt militārā vide liek jaunajam karavīram socializēties, jo pirms tam - kovida laikā - valdīja liela atšķirtība. Tagad jauniešiem ir lielas iespējas būt kopā, strādāt, mācīties un atpūsties. Jaunie cilvēki jau ir sākuši apgūt darbības, kas saistītas ar kaujas iemaņām, ar izdzīvošanu nepazīstamā apvidū, notiek šaušanas apmācības, pirmās medicīniskā palīdzības sniegšana un tamlīdzīgi.”
Runājot par jauniešu fizisko sagatavotību, Kudlis atzina, ka tās līmenis nebija tik zems, kā varētu gaidīt. Protams, dažos gadījumos bija problēmas, tomēr treniņi darīja savu labo darbu, un jaunajiem karavīriem tika “pielaikoti” individuālās fiziskās izaugsmes plāni. “Fiziskā sagatavotība ir mazākais, par ko uztraukties,” uzskata Kudlis. “Militārajā vidē pats galvenais ir uzņemt jaunas zināšanas, uztvert informāciju. Ļoti svarīga ir psiholoģiskā noturība.”
No Aizsardzības ministrijas saņēmām izklāstu par VAD. “Latvijā jau šobrīd ir noteikts pienākums jauniešiem, kuri studē, dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD), ja viņi tiek iesaukti dienestā pēc atlases principa. Dienestu var atlikt tikai atsevišķos gadījumos, ja tam ir būtiski iemesli (katru gadījumu izvērtēs individuāli). Tomēr arī šajā gadījumā militārā apmācība ir jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.
Tāpat jauniešiem, kuri militārās zināšanas un prasmes vēlas iegūt brīvprātīgi, tiek piedāvāta iespēja dienēt piecus gadus Zemessardzē. Izvēles iespēja var motivēt apgūt militārās zināšanas un iemaņas tos jauniešus, kas vienlaikus vēlas turpināt studēt.
Ir sperti nozīmīgi soļi, lai stiprinātu jauniešu patriotisko audzināšanu izglītības iestādēs. No 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācība būs obligāti apgūstams mācību priekšmets vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Tas ir būtiski, jo, aizvien lielākam skaitam jauniešu jau skolas gaitās iegūstot militārās pamatiemaņas, iesaiste valsts aizsardzības stiprināšanā kļūs par normu.
2024. gadā Valsts aizsardzības dienestā plānots uzņemt kopskaitā 850 jauniešus. 600 jaunieši tiks uzņemti 11 mēnešus ilgajā apmācībā, savukārt līdz 200 jauniešiem, piesakoties brīvprātīgi, varēs izvēlēties dienestu pildīt Zemessardzē, kopumā dienestā pavadot piecus gadus, ik gadu apmācībā piedaloties 28 dienas. Tāpat līdz 50 jauniešiem, kuri ir augstākās izglītības iestāžu studenti, varēs brīvprātīgi pieteikties VAD rezerves virsnieka apmācības kursam, kas arī ilgs piecus gadus.
Kopš obligātā militārā dienesta atjaunošanas 2015. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija ir vairākkārt veikusi izmaiņas tā plānošanā un organizēšanā. Arī Latvija, nostiprinot VAD, analizēs sasniegtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā veiks izmaiņas.
Jāuzsver, ka VAD iesaukto jauniešu skaits tiek noteikts atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku instruktoru un apmācībai nepieciešamās infrastruktūras iespējām, jo dienesta mērķis ir maksimāli efektīvi izmantot dienesta laiku, lai jaunieši apgūtu ne tikai pamatapmācību, bet arī konkrēta speciālista prasmes.
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece jau publiski ir paudusi, ka Latvijas ambīcijas ir palielināt ik gadu VAD iesaukto jauniešu skaitu. Tāpēc šobrīd notiek aktīvs darbs, lai attīstītu VAD nepieciešamo infrastruktūru. Tuvākajos gados VAD karavīrus plānots izvietot ne tikai Ādažu militārajā bāzē, bet arī NBS aviācijas bāzē Lielvārdē, Alūksnes militārajā bāzē, Štāba bataljonā Rīgā, kā arī nākotnē - Sēlijas militārajā bāzē (pēc tās izveidošanas).”
Aizsardzības ministre Mūrniece (NA) izteica arī savu viedokli un attieksmi: “Es vienmēr esmu iestājusies par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā. Gandarījums, ka mums šogad to ļoti īsā laikā izdevies paveikt. Šovasar dienestu sekmīgi uzsākuši pirmā iesaukuma valsts aizsardzības dienesta karavīri. Man ir patiess lepnums par katru Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi pieteicās dienestam un patlaban apgūst mūsu valsts aizsardzībai nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Šobrīd valsts aizsardzības dienests ir tikko izveidots. Tas ir sākuma posmā. Mēs turpināsim to attīstīt. Aizsardzības nozares ambīcija ir būtiski palielināt valsts aizsardzības dienestā iesaukto jauniešu skaitu. Tāpēc aktīvi strādājam, lai attīstītu valsts aizsardzības dienestam nepieciešamo infrastruktūru un apmācītu personālu.”
Netieši tomēr tiek atzīts, ka ik gadu tiks palielināts VAD iesaukto jauniešu skaits. Vai tas tiks darīts uz studiju pārtraukšanas rēķina, vai arī - iesaucot jauniešus tūdaļ pēc skolas sola atstāšanas, tas nav zināms. Ministrija to arī neatklāj. Lietuviešiem viņu situācija zināma skaidrāk, turklāt - kaimiņvalstī joprojām notiek diskusija. Pie mums - nenotiek.
Iespējams, kāda viedokļu virzība varētu sākties pēc jaunās valdības apstiprināšanas, taču var arī gadīties, ka citas prioritātes būs svarīgākas. Piemēram, Stambulas konvencija, civilsavienības likums vai gurķu pumpu ietekme uz klimata pārmaiņām. Tas, ka jauniešiem vajadzētu dot iespēju plānot savu nākotni, nav tik svarīgi. Cik ilgi tas tā būs?
