Sliktā reputācija Znotiņai draud ar amata zaudēšanu

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Šodien beidzas priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem netīrās naudas likumā, un vismaz daļa pārspīlējumu, kas Finanšu ministrijas izpildījumā ar valsts galvenās finanšu izlūces Ilzes Znotiņas ziņu bija saliktas likumprojektā, tiks atkal ņemtas ārā. Uzņēmumu kapitāldaļas to īpašniekiem saistībā ar reputācijas trūkumiem netiks atņemtas. Toties pašai Znotiņai neapmierinošas reputācijas dēļ, visticamākais, tiks atņemts amats.

Neapmierinātība ar Ilzes Znotiņas reputācijas problēmām briedusi ilgāku laiku, un runa nav tikai par valsts amatpersonas amatu apvienošanas ierobežojumu pārkāpumu. Jāatgādina, arī pēc iecelšanas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatā viņa turpinājusi privātu biznesu, kas ir aizliegts ar likumu. Par to tika sodīta, tādējādi atvadoties no nevainojamas reputācijas.

Taču vēl vairāk Znotiņas reputāciju ir traumējusi slikta strādāšana. Tā uzskata advokāti, kuru klientiem bez pamatojuma atņemta nauda, tā uzskata baņķieri, ko ar nepārtrauktām pārbaudēm un milzu sodiem iebiedējis FID, un tā uzskata arī politiķi, kurus Znotiņa vienkārši ignorē.

Viņa vienkārši nenāk uz Saeimu, kad tiek izsaukta atskaitīties, un nesūta komisiju darbam nepieciešamos dokumentus.

Daudzveidīga neapmierinātība

Saistībā ar Znotiņas neapmierinošo reputāciju un nepieņemamo darba stilu koalīcijā sākušās sarunas par viņas neatbilstību ieņemamajam amatam.

Kā ziņo aģentūra LETA, vairāki koalīciju veidojošie politiskie spēki ir neapmierināti ar Znotiņas darbu, strādājot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu un starptautisko aizdevēju rekomendāciju ieviešanu. Vairāki politiķi uzsvēruši, ka viņa iebraukusi grāvī, pārlieku ierobežojot uzņēmēju darbu. Līdz ar to neesot izslēgts, ka koalīcijā tiek rosināts vērtēt Znotiņas atbilstību ieņemamajam amatam.

Neatkarīgajai to apstiprināja Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis - neapmierinātība ir gan ar Znotiņas darba kvalitāti, gan stilu. Turklāt ne tikai politiskajā vidē. Finanšu izlūkošanas dienests ir viens no galvenajiem spēlētājiem finanšu sektora uzraudzībā, un bankas šobrīd ir iebiedētas ar šīs uzraudzības pārspīlējumiem. Kā praksē tiks īstenota atbrīvošanās no Znotiņas, tas šobrīd vēl nav skaidrs.

Par atkāpšanos ir maksāts

Finanšu izlūkošanas dienests ir neatkarīga vadošā iestāde, kuras institucionālo pārraudzību Ministru kabinets īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Tātad iniciatīva vērtēt amatam neatbilstošo Znotiņas reputāciju, varētu nākt no Sanda Ģirģena vai premjera Krišjāņa Kariņa. Arī viņš, runājot par finanšu uzraudzību pēc tā sauktā nozares kapitālā remonta, ir izmantojis līdzību ar braukšanu grāvī. Un Valsts prezidents Egils Levits. Un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Taču Darba likuma izpratnē tās ir tikai tādas pārdomas, ar ko nepietiek atlaišanai pēc panta. Iespējams, koalīcijas izmantotā metode būs tā pati, ko lietoja, lai tiktu vaļā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšējās vadības. Ar speciālu likumu tai tika samaksāta milzīga atkāpšanās nauda. Un kapitālā remonta šķērslis Pēters Putniņš ar komandu atkāpās.

Komisija sūdzēsies Kariņam

Vai koalīcija arī Znotiņai piedāvās naudu apmaiņā pret atlūgumu, “pusēm vienojoties”, un cik lielu, šobrīd var tikai minēt. Nākamā saruna ar viņu iecerēta 16. februārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, piedaloties arī iekšlietu un tieslietu ministram. Pieteiktais temats ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošana nevalstisko organizāciju sektorā. Taču īstā runāšana, domājams, būs par pašu Znotiņu, kas jau vairākkārt neattaisnojošu iemeslu dēļ nav ieradusies uz sēdēm un nav iesniegusi Saeimas darbam nepieciešamos dokumentus. Lai informētu par šo situāciju, komisijas vadība gatavo vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Lai noskaidrotu, kādi ir valdības plāni attiecībā uz Ilzes Znotiņas turpmākajām darba gaitām, Neatkarīgā vērsās premjera Krišjāņa Kariņa birojā. Lūk, saņemtā atbilde:

“Tuvākajā Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēdē FID informēs par pērn paveikto un šogad ieplānoto, kur padomes dalībniekiem būs iespēja izvērtēt dienesta paveikto. Ar šo atskaiti FID jāiepazīstina arī Saeimas deputāti.”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais