Beidzot kļuvis skaidrs, kāpēc koalīcija tik ilgi ņemas ar stratēģisko degvielas rezervju jautājumu, un šo skaidrību ir viesis neviens cits kā Krievijā arestētais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļņijs filmā “Putina pils. Vislielākā kukuļa vēsture”. Maksājot par pirmtiesībām iegādāties naftas produktus no uzņēmuma “Gunvor”, Latvija faktiski ieskaita naudu Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina kontā.
Filma ar lielu entuziasmu tiek skatīta visā pasaulē, un pēdējās dienās jo īpaši - tādēļ, ka Krievijā turpinās nemieri. Navaļnija atbalstītāji iet demonstrācijās, bet varas iestādes demonstrantus liek cietumā. Vakar no rīta tika ziņots par vairāk nekā 5000 politieslodzītajiem, pašu Navaļniju un viņa sievu ieskaitot. Krievijas Ģenerālprokuratūra vakar paziņoja, ka atbalsta Federālā sodu izpildes dienesta prasību nomainīt Navaļnijam piespriesto nosacīto sodu pret reālu cietumsodu, un tiesa lietu skatīs šodien.
Navaļniju notiesāja 2014. gadā par uzņēmuma “Yves Rocher” līdzekļu piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Augstākajā tiesā lietu pabeidza skatīt 2018. gadā, atstājot spēkā spriedumu - trīs ar pusi gadu nosacīti. Termiņš jau pie beigām. Taču varas iestāžu skatījumā Navaļnijs nav pildījis tiesas uzliktos pienākumus un nav ļāvies uzraudzīties. Tāpēc tagad liekams cietumā pa īstam.
Jāatgādina, Navaļnijs pēdējos gados īpaši aktīvi turpināja kampaņot pret Putinu un pa kampaņošanas starpu gandrīz tika noindēts. Izārstēts Vācijā, savukārt atgriežoties Krievijā, uzreiz paņemts ciet. Šai stāstā nav būtiski, vai un ko Navaļnijs kopā ar brāli kaut kad nodarīja skaistumnozares produktu uzņēmumam “Yves Rocher”. Būtiski ir tas, ka Navaļnijs ir Putina nopietnākais konkurents un Krievijā tiek vajāts.
Latvijas rīcība, no vienas puses, nosodot šo vajāšanu, bet no otras, nodrošinot ar regulāriem pasūtījumiem Putina kabatas kompāniju, ir nekrietna divkosība.
Pagājušajā piektdienā Saeimas Ārlietu komisija izplatīja paziņojumu, kurā “stingri nosoda Krievijas varas iestāžu veikto prettiesisko, politiski motivēto Alekseja Navaļnija aizturēšanu pēc viņa atgriešanās Krievijā, tādējādi cenšoties apklusināt opozīciju un valdošās iekārtas kritiķus;
pieprasa “nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju, kā arī veikt izmeklēšanu sakarā ar viņa saindēšanu;
iesaka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai aicināt starptautiskos partnerus ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā un būtiski pastiprināt ES atbildes soļus, ieviešot ierobežojošus pasākumus;
aicina Krievijas valsts iestādes nekavējoties izbeigt politisko oponentu un sabiedrisko aktīvistu (tajā skaitā Krievijas nevalstiskās organizācijas “Fonds cīņai ar korupciju” locekļu) vajāšanu, iebiedēšanu un apspiešanu, kā arī citus viņu cilvēktiesību pārkāpumus”.
“Fonds cīņai ar korupciju” ir Navaļnija dibinātā organizācija, kas producējusi filmu “Putina pils”. Un saistībā ar šo filmu Latvijas Saeimai, valdībai un ārlietu resoram nāktos apkaunēties, jo filmā pats Navaļnijs paskaidro, kas ir uzņēmums “Gunvor”, kam Latvija gadu no gadu pārskaita naudu par stratēģisko naftas rezervju uzglabāšanu.
Tikpat stingri, kā tiek nosodīta Navaļnija apcietināšana, Saeimas ārlietu komisijai būtu stingri jānosoda Būvniecības valsts kontroles birojs, kas pagājušā gada nogalē noslēdzis līgumu ar uzņēmumu “Gunvor Petroleum Rotterdam B.V.” par 120 000 tonnu benzīna uzglabāšanu Nīderlandes teritorijā. Līguma cena 1 843 200 eiro bez PVN. Un stingri nosodīt būtu vērts arī Ekonomikas ministriju, kas savai iestādei to ļāvusi darīt, un arī Ministru kabinetu, kas jau gadiem akceptējis degvielas rezervēšanas pakalpojuma iepirkšanu, pat ne konkursa, bet sarunu procedūras kārtībā, no “Gunvor” grupas uzņēmumiem.
Lūk, ko par uzņēmumu “Gunvor” filmā pastāsta Aleksejs Navaļnijs. “Gunvor” ir Putina bagātības stūrakmens. Nafta. Ja ir pacietība, var skatīties visu filmu no sākuma līdz galam. Ja nav - stāsts par Putina saistību ar “Gunvor” skatāms no filmas 12. minūtes 4. sekundes šeit .
Veltot tam pāris minūtes, var uzzināt, ka četras lielākās Krievijas naftas kompānijas uz ārzemēm tirgojas tikai un vienīgi caur Šveicē reģistrēto uzņēmumu “Gunvor”. Uzņēmuma dibinātājs ir Putina draugs Genādijs Timčenko, bet viens no akcionāriem Pjotrs Kolbins ir Putina daļas turētājs. Un, kopš laikiem, kad Putins bija Pēterburgas vicemērs, viņš ir kontrolējis visu Krievijas naftas eksportu un guvis no tā personīgu labumu. Navaļnija izpratnē - zadzis un piesavinājies. Tur arī tai pilij pamats.
Zīmīgi, ka vienādības zīmi starp vārdiem “Gunvor” un Putins liek ne tikai Navaļnijs, kas ir Putina politiskais konkurents un tātad neko labu par Putinu neteiks, bet arī Amerikas Savienotās Valstis. 2014. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, ASV ieviesa sankcijas pret virkni Kremlim pietuvinātu politiķu un uzņēmēju, tostarp arī pret Genādiju Timčenko.
Preses relīzē pieņemtais lēmums tika paskaidrots šādi:
“Genādijs Timčenko ir viens no “Gunvor” dibinātājiem. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem neatkarīgajiem izejvielu tirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas naftas un enerģētikas tirgos. Timčenko darbība enerģētikas nozarē ir bijusi tieši saistīta ar Putinu. Putinam pieder investīcijas “Gunvor”, un viņam var būt pieejami “Gunvor” fondi”.
Preses relīze oriģinālvalodā apskatāma šeit.
Varbūt Latvijas valdības locekļi vēl nav noskatījušies Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija filmu. Varbūt neuzskata, ka tā uz viņiem kaut kā attiecas. Taču pret saviem aizokeāna sabiedrotajiem koalīcija parasti izturas ar vislielāko cieņu un pietāti - regulāri piestaigā uz vēstniecību pakaļ pavēlēm un aicina aizjūras konsultantus uz Finanšu ministriju. Bet šī nu ir tā reize, kad ASV rādītajai priekšzīmei tiešām būtu vērts uzticēties.
Ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, Latvijai nevajadzētu finansēt Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina privāto biznesu. Tostarp nevajadzētu arī šogad viņam pārskaitīt 1 843 200 eiro bez PVN. Šāds pārskaitījums apdraud Latvijas valsts drošību.
