Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, kas tika iesākts ar pavēli likvidēt Latvijas lielāko pašmāju banku “ABLV bank” un faktisku aizliegumu Latvijas kredītiestādēs apkalpot trešo valstu pilsoņus, pasludināts par pabeigtu. Taču banku un to klientu mocības turpinās. Kredītiestādes saņem sodus, bet klienti netiek pie savas naudas vai pakalpojumiem.
Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapas jaunumu sadaļā lasāms šāds priekšnieces Ilzes Znotiņas citāts: “Valsts savu mājasdarbu - neiekļūt pelēkajā sarakstā - ir izdarījusi, tagad ir jāsāk savi mājasdarbi pildīt arī bankām. Proti, bankām, gudra un zinoša regulatora vadībā ir jāmācās saprast un vadīt riskus, lai no pārāk pareizi pārprastiem noteikumiem neciestu uzņēmēji un ekonomika kopumā.”
Tomēr ar to mācīšanos acīmredzot neiet tik gludi kā valsts galvenā finanšu izlūce iedomājusies, jo zinošais regulators, proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) turpina sodīt savus uzraugāmos.
Nule izziņoti 2020. gada mācīšanās rezultāti. Kopējais piemēroto sodu apjoms ir vairāk nekā divi miljoni eiro (2 300 000 EUR). FKTK šo vērtē kā apsveicamu rezultātu. Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu esot noslēgusies ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020. gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bijis jālemj tikai atsevišķos gadījumos. Kopumā pērn veiktas 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā. Uzraugs secinājis, ka bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai. Tai pašā laikā trim bankām vienalga nācies piemērot sodus, kā arī noteikt tiesiskos pienākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus un pilnveidotu banku iekšējās kontroles sistēmas.
Zīmīgi, ka viena no sodītajām bankām pieder pie Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces mīļajām bankām, ar kurām viņai “ir liels prieks strādāt”. Tā ir “Citadele banka”. Lūk, FKTK skaidrojums:
“2020. gada aprīlī FKTK un akciju sabiedrība “Citadele banka” noslēdza administratīvo līgumu, abām pusēm vienojoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomas tālākai pilnveidošanai, FKTK piemēroja soda naudu 647 070 eiro apmērā.”
Atsevišķos gadījumos banka nebija ieguvusi informāciju par klienta patieso labuma guvēju, nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem darījumiem, nebija nodrošinājusi kvalitatīvu klienta izpēti un laikus lēmusi par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu.
Pārējās divas sodītās ir no otra saraksta - no tām bankām, ar ko finanšu izlūkiem mazāks prieks strādāt.
“2020. gada jūlijā FKTK pieņēma lēmumu piemērot “Signet Bank AS” soda naudu 906 610 eiro apmērā par NILLTPFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, nosakot bankai vairākus tiesiskos pienākumus trūkumu novēršanai.”
Pārkāpumi tādi paši kā “Citadelei”, plus vēl “banka atsevišķiem klientiem nav piešķīrusi čaulas veidojuma statusu”.
Trešā banka sodīta par to, ka nebija ieguvusi dokumentus, kas apliecina klientu kontos skaidrā naudā iemaksāto finanšu līdzekļu izcelsmi.
“2020. gada novembrī FKTK piemēroja soda naudu AS “Reģionālā investīciju banka” 473 076 eiro apmērā par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas.”
Bankas par piemērotajiem sodiem nestrīdas, vismaz publiski to nedara, maksā, kas prasīts. Ar maksimālu iejūtību un pietāti pret saviem uzraugiem bankas uz kapitālā remonta negatīvajām sekām cenšas norādīt ar savas lobija organizācijas - Finanšu nozares asociācijas starpniecību. Pērnā gada nogalē likumdevējam un uzraugiem darīti zināmi arī dažādi nozares priekšlikumi, tostarp arī aicinājums FKTK “izveidot saprotamu, iepriekš noteiktu, vēlams, publicētu, komisijas pārbaužu pieeju (rokasgrāmatu)”.
Skaidrs, ka pārbaudes sekos, bankas kļūdīties nedrīkst - tas maksā ļoti dārgi. Bet arī atteikties no visiem potenciāli riskantiem klientiem pēc kārtas nedrīkst, jo viņu ir pārāk daudz.
Saskaņā ar jauno kapitālā remonta metodiku teju katrs, kura ienākumi pārsniedz minimālo algu, ir potenciāls naudas atmazgātājs un teroristu līdzskrējējs.
Taču bankām no riskiem ir nevis jāizvairās, bet tie jāvada, jo pretējā gadījumā cieš ekonomika.
Un banku uzraugs brīdina: “Arī 2021. gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.”
