Intervijas

Saruna ar zvērinātu advokātu Egonu Rusanovu

„Gan jau es kādreiz atbraukšu uz darbu ar motociklu,” smaidot saka Anita Muižniece. Motobraukšana ir viņas hobijs jau piekto gadu. Kaut kas stilīgs un citāds ir šajā solījumā atbraukt uz ministriju ar moci, un varbūt tieši tāpēc – arī cerīgs. Pretēji daudzu iepriekšējo ministru sterili stīvajai pareizībai un akadēmiskajai garlaicībai. Šodien intervija ar LR izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).

„Modernās „rečekistes” visu pagriezušas kājām gaisā. Tā vietā, lai nostātos pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, „rečekistes” ir sākušas sargāt varu pret tiem, kuri to apdraud. Un nevajag man stāstīt, ka tas viss ir saistīts ar kaut kādiem principiem. Tas ir vienkārši bizness. Arī mani „rečekistes” ir mēģinājušas apsūdzēt melos... kurus es neesmu paudis. Ja mēs savā ceļā pievērsīsim uzmanību katram rejošam sunim, mēs nekad nenonāksim līdz mērķim,” ironizē Vjačeslavs Dombrovskis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par to un daudz ko citu – šodien intervija ar viņu.

Trešdien, 16. jūnijā, Ženēvā paredzēta ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanās. Par šīs tikšanās mērķiem, iespējamiem rezultātiem un šo sarunu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, tai skaitā Latvijas drošības jautājumiem, saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu. Šodien publicējam šīs intervijas otro daļu.

Māris Mičerevskis (dzimis 1982. gada 21. septembrī, ir rakstnieks, publicists, vēsturnieks, uzņēmējs un politiķis. Valdes loceklis Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Iepriekš pārstāvēja partiju “Latvijas attīstībai” un apvienību “Attīstībai/Par!” Pašlaik bezpartejisks. Jaunajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par!”) sākot pildīt amata pienākumus un uz laiku noliekot Saeimas deputāta mandātu, līdzšinējais Rīgas domnieks Māris Mičerevskis ir kļuvis par Saeimas deputātu.

Trešdien, 16. jūnijā, Ženēvā paredzētas ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina tikšanās. Par šīs tikšanās mērķiem, iespējamiem rezultātiem un šo sarunu ietekmi uz politiskajiem procesiem pasaulē, tai skaitā Latvijas drošības jautājumiem, saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu.

„Es neiestājos pret atšķirīgu viedokļu paušanu! Šajā gadījumā pār darbinieku ir šaubu ēna, proti, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā,” teic Rolands Irklis, Valsts kontroles (VK) vadītājs, atbildot uz jautājumu par to, vai viņam ir bažas, ka Līga Krapāne – nedod, Dievs! – vēlreiz varētu paust savu viedokli. Runa ir par VK darbinieces Līgas Krapānes „neticamo uzdrīkstēšanos” – parakstīties zem viedokļvēstules par vakcinācijas procesu un valdības neizdarībām šajā procesā.

Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības politiķi Augustu Brigmani

Kā vīrusa izplatības ierobežošanas centieni, slāpējot ekonomisko un sociālo aktivitāti, ietekmējuši darba tirgu, cik pozitīvi vai negatīvi to ietekmējuši valsts atbalsta mehānismi un kā cilvēkiem atgriezties profesionālajā dzīvē, Neatkarīgās intervija ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Evitu Simsoni.

„Ministru daļējā nomaiņa bija valdības iekšējais „bizness”. Valdība smuki apveda ap stūri medijus, pasakot, ka viss notiks pēc pašvaldību vēlēšanām. Visi noticēja, spriedze tika noņemta, valdība klusi kuluāros visu sarunāja. Jautājums ir tikai tāds: cik ilgi mediji atcerēsies šo apčakarēšanu?” ironiski spriež politologs Filips Rajevskis. Šodien intervija ar viņu par pašvaldību vēlēšanām, valdības piruetēm un tuvo nākotni.

„Kopīgā aina ir līdzīga iepriekšējām vēlēšanām. Šogad labus panākumus guva NA, ZZS un LRA. Par lielākajiem šo vēlēšanu zaudētājiem var uzskatīt vairākas koalīcijas partijas: „Latvijas attīstībai”, „Jauno Vienotību”, Jauno konservatīvo partiju. Nerunāsim par KPV LV, kuras vēlēšanu rezultāti bija ļoti pieticīgi,” teic Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA). Šodien – intervija ar Jāni Dombravu.

„Šausmīgā steiga, ar kādu bīda likumprojektu, liek domāt par LGBT lobija spiedienu. Nav bijusi diskusija par likuma grozījumiem – ne ar tiesnešiem un advokātiem, ne ar policiju, ne ar mācībspēkiem un krimināltiesību speciālistiem,” teic tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska. Saeimā tiek bīdīti Krimināllikuma grozījumi, kas pavērs durvis vārda brīvības būtiskai ierobežošanai un liks cilvēkiem aizvērt mutes gluži tāpat kā padomju laikos. Baiba Rudevska komentē šo likumrades procesu Saeimā.

„Protesta akcijās nogalināti astoņi vai deviņi cilvēki. Pirmais bojāgājušais bija Aleksandrs Traikovskis – viņu nošāva. Brestā gāja bojā Genādijs Šutovs – viņu sašāva, un viņš nomira slimnīcā. Gomeļā tika nogalināts Aleksandrs Vihors. Savukārt Romanu Bondarenko, kurš izgāja no savas mājas, lai uzzinātu, kāpēc nepazīstamas personas rauj nost baltsarkanās lentes, piekāva līdz nāvei. Mirušu atrada protestu dalībnieku Ņikitu Krivcovu. Tādu gadījumu diemžēl ir daudz,” stāsta Baltkrievijas žurnāliste Dzijana Seradzjuka.

Saruna ar Saeimas deputātu Gundaru Daudzi (Zaļo un zemnieku savienība)

Ieva Duļevska ir Rīgas Valsts tehnikuma Limbažu teritoriālās struktūrvienības vadītāja, darbojas biedrībās „Eņģeļa sirds” un „Latvijas zeme, daba, tauta”, kā arī pievienojusies Memorandam par ģimenes vērtībām. „Iestājos par konservatīvām vērtībām. Nevis tādēļ, ka būtu nepatika pret liberālo virzienu: es vērtēju to, kas notiek valstī, un saprotu, ka bez konservatīvisma mēs nespēsim izdzīvot kā nācija.” Paralēli darbam Ieva daudzu gadu garumā organizē gan vietējos, gan starptautiska mēroga pasākumus, rīko diskusijas, veido videoklipus... Kā to visu var paspēt – nav ne jausmas.

„Baltkrievijas karoga noņemšana bija simbolisks akts, un tā bija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa iniciatīva. Bet es uzskatīju, ka arī no valsts puses ir jāparāda stingra pozīcija gan attiecībā uz arestēto baltkrievu opozīcijas žurnālistu un viņa draudzeni, gan attiecībā uz Baltkrievijas politieslodzītajiem,” ir pārliecināts LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS)

„Visjaukākais ir tas, ka nākamā tiesas sēde lietā, kurā Latvijas valsts mani apsūdz par to, ka es okupācijas varas kolaborantu esmu nosaucis par kolaborantu, notiks 2021. gada 17. jūnijā, Latvijas okupācijas 81. gadadienā. Tad LR prokurors tiesas sēdē lasīs apsūdzību, kurā būs teikts, ka es, balstoties uz neapgāžamiem faktiem, padomju kolaborantu esmu nosaucis par to, kas viņš ir,” smaidot saka Lato Lapsa.

SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum” valdes priekšsēdētājs, “Universum” mūzikas un mākslas pamatskolas direktors Andis Apsītis ar skolu dibināšanu un to darba organizēšanu nodarbojas jau desmito gadu. Viņš viens no pirmajiem pirmsskolu un pamatskolu programmās sāka ieviest Montesori metodes, kā arī izglītības sistēmā integrēja kristīgo vērtību apguvi. Gan pats ir dibinājis un organizējis darbu privātajās skolās, gan arī sadarbojies ar citiem juridiskiem subjektiem, tostarp pašvaldībām. Pirmo negatīvo pieredzi guvis šā gada pavasarī, sadarbojoties ar Ogres pašvaldību Krapes skolas darbības atjaunošanā. Domstarpības ar novada domi un tās priekšsēdētāju Egilu Helmani noslēdzās ar līguma laušanu un administratīvo tiesvedību. Pirmā tiesas sēde nozīmētā šā gada 4. augustā.

„Ķemeru purvu teritorijā padomju gados bija valsts medību paraugsaimniecība, kur medīja valdība un diplomāti. Atjaunojoties brīvvalstij, tā pajuka, šī teritorija palika neapmedīta, un tādai tai vajadzēja saglabāties arī tad, kad tika veidots Ķemeru nacionālais parks (ĶNP). Sākotnēji tā arī bija – bez medībām. Bet visiem tik ļoti gribējās te medīt... Saimnieki bija vietējie, bet kolektīvos liela daļa bija Rīgas kungi, vajadzīgie cilvēki no ministrijām, no valdības un Saeimas,” stāsta Andis Liepa, Ķemeru nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs. Ar viņu šodien intervija.

„Stompaku kauja bija liela veiksme nacionālajiem partizāniem, jo čekisti neapzinājās partizānu kaujas potenciālu. Čekisti domāja, ka nometnē atrodas daži desmiti vīru. Tā bija viena no diženākajām nacionālo partizānu cīņas epizodēm, tagad – iemesls lepoties ar pretošanās kustību. Būtībā tā bija kā otrā fronte, jo tobrīd vēl nebija beigusies PSRS un Vācijas karadarbība,” stāsta Latvijas Universitātes vēstures doktorants Mg. hist. Reinis Ratnieks. Par latviešu pretošanos sarkanajiem okupantiem – intervija ar Reini Ratnieku.

24. aprīlis ir Osmaņu impērijas teritorijā izvērstā armēņu genocīda atceres diena. Šogad šī diena iezīmējās ar to, ka ASV prezidents Džo Baidens atzina šo traģēdiju par genocīdu. Armēņu tautai tas ir vēsturisks brīdis, jo līdz šim ASV prezidenti dažādi laipoja, un, negribot bojāt attiecības ar nozīmīgu NATO partneri – Turciju, šo armēņu mērķtiecīgu iznīcināšanu par genocīdu negribēja atzīt. Tagad tas ir noticis.