Intervijas

Par gaidāmo jauno skolu slēgšanas vilni, izglītības kvalitātes (tā arī nepierādīto) korelāciju ar skolas lielumu, “kompetenču izglītības” ieviešanas izgāšanos un vīziju par 3000 eiro algu skolotājiem “Neatkarīgās” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Līdz ar politiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņām pasaulē pēdējais gads bijis saspringts gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir grūti sadzīvot ar augstu inflāciju, gan uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar strauju ražošanas izmaksu kāpumu. Taču, neskatoties uz visām grūtībām, “Balticovo” ir nosvinējis savu 50 gadu jubileju, saglabājot līdera pozīcijas olu ražošanas sektorā visā Ziemeļeiropā. 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar 102 miljonu apgrozījumu, tādējādi gandrīz dubultojot rezultātu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Par to, kā jaunietim no svešinieka kļūt par mūsu valsts patriotu un veiksmīgu 35 gadus vecu uzņēmēju, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta olu ražotāja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs un četru restorānu īpašnieks Latvijā Vladimirs Mhitarjans.

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.

Kā kļūt par uzņēmuma vadītāju ar algu vismaz miljons eiro gadā, kā jāpērk lidmašīnas, kā jāfinansē lidmašīnu iegādes darījumi, kādi lidmašīnu motori jāizvēlas un kā tie tiek pilnveidoti, ar kādiem vīriem jādraudzējas, lai iemācītos vadīt lielus starptautiskus uzņēmumus, kādēļ “airBaltic” lidmašīnas negāžas zemē, kad tām gaisā samaitājas viens no dzinējiem, un cik daudz jāstrādā, lai apvārdotu daudzos Latvijas premjerus un satiksmes ministrus – “Neatkarīgās” intervija ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Intervijas pirmā daļa.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien skaidrāks, ka Ķīna, savu interešu vadīta, attālinās no deklarētās neitralitātes, nostājoties Maskavas pusē. Šī nostāja spilgti izpaudās šonedēļ, kad Maskavā ar Krievijas augstākajām amatpersonām tikās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Vans Ji un skanēja runas par "mieru un stabilitāti", ko visā pasaulē vēloties nodrošināt šīs valstis

Latvijas valdība otrdien noraidīja sašķidrinātās gāzes termināļa ierīkošanu “Skulte LNG Terminal” versijā, bet paturēja spēkā termināļa nepieciešamību. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, “Skulte LNG Terminal” izvirzījusi valstij “tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu”.

Spriedze Latvijas lauksaimniecībā turpina pieaugt. Sarežģījumiem, kas saistīti ar lētāku Ukrainas olu importu, pievienojies arī piena iepirkuma cenu kritums. Līdztekus tam augstās inflācijas dēļ rūk iedzīvotāju pirktspēja un aktuālāks kļūst jautājums par preču uzcenojuma apmēriem Latvijas mazumtirdzniecībā. Par to, kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir iespējas risināt sarežģījumus, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

23. februārī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi uz Rīgas skatuves ieraudzīs Alvja Hermaņa 2014. gadā Briselē iestudētā čehu komponista Leoša Janāčeka opera “Jenūfa”. Šis bija formālais iemesls, lai parunātu ar mūsu izcilo režisoru gan par šo iestudējumu, gan arī par tiem notikumiem, kuri satrauc visu pasauli un pret kuriem arī Hermanis nav un nevar būt vienaldzīgs.

Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā fāze Eiropas tautsaimniecību ievirzījusi pavisam citā realitātē nekā iepriekšējos gadu desmitos. Tā ietver gan paaugstinātas energoresursu cenas un krītošu patērētāju aktivitāti, gan nepieciešamību pēc ekonomiskā un militārā atbalsta Ukrainai. Taču ES birokrātu steigā sagatavotie lēmumi nereti var radīt problēmas valstīm, kuras vēlas palīdzēt ukraiņiem. Ekonomiskās blaknes radījušas ārkārtīgi nepatīkamu situāciju Latvijas putnkopības nozarē, jo vietējiem ražotājiem, kuri veikuši lielas investīcijas un saskaras ar strauju izmaksu kāpumu, faktiski nav iespējams konkurēt ar daudz lētāko produkciju no Ukrainas. Par to  sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, “APF Holdings” īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Kāpēc Krievija uzbruka Ukrainai, ne Baltijas valstīm, ko Krievija cer panākt karā ar Ukrainu, kā Krieviju ietekmē daudzās Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā Krievijas sabiedrība spēs pārvarēt kara sekas, kāda izskatīsies pēckara Krievija un Austrumeiropa – par šīm un citām tēmām intervijas turpinājums ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Ko iegūstam, atsaucot vēstnieku no Krievijas, kas mainījies mūsu diplomātu darbā, karam sākoties, kad Latvijas diplomāti apjauta, ka Krievija uzbruks Ukrainai, kādēļ Vladimirs Putins un viņa komanda lēma uzbrukt tieši Ukrainai, kādas acīmredzamas kļūdas agresori pieļāvuši – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Banku darbības sistēma Latvijā ir katastrofālā stāvoklī. Mazajā Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25; Saeimas deputāti no iedzīvotājiem saņem sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu kontu slēgšanu, to neatvēršanu un citām pret iedzīvotājiem vērstām banku darbībām, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektoru iniciatoriem, Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

Kāds iemesls bija garajām rindām pēc ID kartēm, un kā tiek celts žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas; cik daudz “bēgļu” katru nakti cenšas iekļūt Latvijā; kāpēc Saeimā joprojām sēž Glorija Grevcova; vai Latvijā ir spiegi? Par šīm un citām tēmām – saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (“Apvienotais saraksts”).

Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.

Svarīgi, lai ieguvēji no Skultes termināļa būtu arī valsts un dabasgāzes patērētāji – uzņēmumi un iedzīvotāji. Skultes jautājums tiek bieži apspriests slēgto valdības sēžu formātā, ne koalīcijā. Man līdz ar to konkrēta informācija par šo projektu nav pieejama, atzīst “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Līdz ar Krišjāņa Kariņa otro valdību izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija liks lietum līt Daugavas baseinā 365 dienas gadā un nosegs Latvijas elektroenerģijas patēriņu ar Daugavas HES kaskādē iegūto strāvu; liks saulei spīdēt un piesaistīt Latvijai tūristus; apklās Latvijas laukus ar sniegu sējumu aizsardzībai pret salu, bet neļaus apsnigt ceļiem un ietaupīs 100 miljonus eiro gadā, jo ceļi nebūs jātīra...

“Infrastruktūras izmaksas, līdzīgi kā administrācijas izmaksas, “Latvijas dzelzceļā” ir milzīgas, un tās var būtiski samazināt. Varbūt uzņēmuma vadībai kādā brīdī ir šķitis, ka ir vieglāk samazināt darbinieku skaitu – gan jau to atkal varēs papildināt, ja būs nepieciešams, un izlikties, ka ar citiem izdevumiem viss ir kārtībā. Taču tagad visiem solidāri nāksies uzņemties atbildību par šo situāciju,” atzīst satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Ja man tiks dotas šādas pilnvaras, esmu gatavs organizēt un vadīt starpvaldību un starpministriju darba grupu, lai soli pa solim risinātu problēmas ar “Rail Baltica” projekta kavēšanos. Ir nedaudz dīvaini, ka tik nozīmīgam projektam šādas darba grupas līdz šim nav veidotas. Šāda darba grupa ir bijusi pat hokeja čempionāta organizēšanai,” atzīst Jānis Vitenbergs.

“Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ķešā ir pagaidām neizpaužama informācija, kura viņiem ļauj uzstājīgi iebilst pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā – tā sarunā ar “Neatkarīgo” saka AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Iepretim iepriekšējiem ministriem Jurim Pūcem un Arturam Tomam Plešam, kuri vairāk bija dīvāna (kafejnīcu) politiķi, Sprindžuks ir izteikts pašvaldībnieks. Lai arī dzimis un strādājis ne tajā nabadzīgākajā pašvaldībā (Ādažos), viņš ir cilvēks, kurš saprot šo hronisko sāpi, kad Rīgas kungi nedzird pašvaldību “provinciāļus”. “Neatkarīgās” saruna ar vides un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.

«Tagad mans uzdevums ir pieteikties konkursā, pierādīt to, cik es esmu spēcīga un lojāla valstij. Emociju izvirdums mūsu sensitīvajā šodienā ir pilnīgi lieks. Ir jāsaglabā miers,» intervijā Neatkarīgajā norāda Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.