Valstu un tautu gatavību karot raksturo ne vien aizsardzībai atvēlētie procenti no iekšzemes kopprodukta un šīs naudas pārstrādāšana tankos, raķetēs un dronos, bet arī testoterona līmenis cilvēkos, kuriem šie ieroči uzticēti.
"Neatkarīgā" aicinājusi uz sarunu psihoterapeitu Viesturu Rudzīti. Pirmkārt, viņa profesija ļauj novērtēt testosterona un vēl citu cilvēka uzvedības bioloģisko regulatoru darbību Latvijā dzīvojošos cilvēkos labāk, nekā mēs to viens otram parādām ar sabiedrībā atzītajiem uzvedība šabloniem, Otrkārt, viņš jau iepriekš ir uzņēmies izsacīties ne tā, kā valdošā ideoloģija liek. Tad lai viņš pasaka, vai Latvijai jēga palielināt aizsardzības budzētu un pirkt ieročus pārliecībā, ka karavīri tos nepārdos ienaidniekiem un vienkārši nepametīs, bēgot no kara lauka. Ticēsim V. Rudzītim, ka latvieši spēj cīnīties gan par teritoriju, gan par tiesībām dzīvot un atstāt pēcnācējus: "Nekādā Dieva plānā nav uzrakstīts, ka Latvijas zeme pienākas latviešiem uz mūžīgiem laikiem. Cīņa par teritoriju un resursiem notiek vienmēr. Kuram ir tiesības dzīvot - tas tiek izšķirts karā. Kuri vīrieši drīkstēs turpināties, radīt pēcnācējus? Uzvarētāji, nevis zaudētāji. Tāda ir kara bioloģiskā jēga. Tīri intuitīvi sieviete izvēlas tādu vīrieti par sava bērna tēvu."
