Grīziņkalnā "Ghetto Games" atklāj savu 18. sezonu, kura sakrīt ar "Ghetto Games" dibinātāja Raimonda Elbakjana 40 gadu jubileju. Grīziņkalnā vērienīgs pasākums astoņu stundu garumā. Par to, kas pasākumā tiks rādīts un stāstīts – nra.lv TV studijā sarunājas
"Ghetto Football" vadītājs Jānis Burmistrs un "Ghetto Basket" vadītājs Andri Gustu.
Eiropas Savienība mainās: “zaļais kurss” vairs nav tik izteikti kreisi zaļš, pieaug izpratne par drošību, “pateicoties” Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek noņemt birokrātiskie šķēršļi, lai militārie konvoji un aprīkojums krīzes situācijās varētu maksimāli ātri pārvietoties caur ES dalībvalstīm – par šiem un citiem izaicinājumiem saruna ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli (NA).
Kas notiek “Rail Baltica” projekta iepirkumos; vai mūsu valstī ir iespējams noregulēt lietas tā, lai valsts kapitālsabiedrību vadītāji rīkotos kā labi saimnieki un iepirkumos nedotu priekšroku neizdevīgam piedāvājumam – saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Vai esošā koalīcija ir uz sabrukuma robežas? Kas svarīgāk – politiskie ķīviņi vai drošība? Kāpēc tik spēcīgs priekšvēlēšanu vējš? Vai attiecībā uz droniem vajag mainīt likumdošanu? Par to un daudz ko citu – ekspresintervijā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Kritiskā masa ir sasniegta – ar “RB Rail” iepirkuma gadījumu nesamierināsimies, sāksim valdībā diskusiju par to, ko darīt ar Satiksmes ministriju, tā jālikvidē vai kardināli jāpārveido – intervijā “nra.lv” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Kā darbojas kino industrija un kā valsts darbojas ar kino projektiem; ko nozīmē ielauzties pasaules kino industrijā – saruna ar studijas “Forma Pro Films” kino producenti Svetlanu Punti.
Vai mūsu Saeimas deputāti saprata, vai sapratīs, ka valsts ekonomiku ir iespējams dubultot ar konkrētām metodēm un kādas tās būs – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
Dzīvojām ekoloģiski tīrā vidē, uzturā lietojam kvalitatīvus produktus, bet kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir viens no viszemākajiem vidējiem dzīvēs ilgumiem Eiropā – saruna ar ārstu un TV personību Pēteri Apini.
Kādēļ latvieši uzvar pasaules vīnziņu olimpiādēs, kas jāapgūst vīnzinim, lai gūtu panākumus - saruna ar pasaulē labāko (2023) vīnzini Raimondu Tomsonu.
“Laiks izsijā graudus no pelavām, tikai vēstules uz bruģa nebeidzas. Kamēr mēs rakstām un atceramies šīs vēstules, mēs rakstām savu laikmetu, rakstām Rīgu, rakstām Latviju,” teic preses cilvēks, dzejnieks, Augstākās Padomes deputāts, kurš 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu – Normunds Beļskis. Viņu iztaujājam par to, kas notiek ar mums un ap mums.
Cēsu novada Raiskuma pagasta “Jaunrūjās” ir Gunas un Jāņa Rukšāna zemnieku saimniecība, kur tiek audzētas sīkās sīpolpuķes, dekoratīvās ziemcietes un ūdensrozes.
Latvijas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā saruna ar toreiz jaunievēlētās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu Edmundu Krastiņu, kurš 1990. gada 4. maijā bija viens no 138 deputātiem, kas nobalsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Vēlāk viņš kļuva valsts īpašumu valsts ministrs Valda Birkava valdībā un finanšu ministrs Andra Šķēles trešajā valdībā.
Sarunā Jānis Voins un Māris Olte pievēršas arvien aktuālākam jautājumam - kāda patiesībā ir dzīve ārpus Rīgas un vai lēmums pārcelties uz laukiem ilgtermiņā atmaksājas.
Kaut arī Vladimirs Putins laiku pa laikam piedraud pasaulei ar kodolkaru vai vienkārši ar konvencionālo karu, Polijas premjerministra Donalda Tuska intervijā (24.04.) laikrakstam “Financial Times” izskanējušais liek satrūkties ne pa jokam, proti, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Vai patiesi tā varētu notikt – par to runājām ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Cilvēki katru dienu saražo neaptveramu daudzumu atkritumu: rodas iespaids, ka atkritumu poligoni drīz pārklās visu Latviju. Jaudīgie kravneši “CleanR” un “Getliņi EKO” precīzā laikā un rūpīgi izved atkritumus uz poligoniem. Kas notiek ar šiem atkritumiem?
Vai pietiks nauda pensiju izmaksām un vai tās pieaugs, kādēļ prieku par pensijām aizēno veselības uzturēšanas jautājumi – saruna ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).
Pērn Latvijā tika veiktas 250 pašnāvības. Tas ir daudz vai maz? Psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs iesaka vērtējumus “daudz” un “maz” izmantot, samērojot tos ar cilvēku skaitu, piemēram, pašnāvību skaitu uz 100 000 cilvēku. Kāda situācija ir Latvijā šajā baisajā jomā – saruna ar Nilu Saksu Konstantinovu.
Par kārtējo satiksmes slēgšanas vietu Rīgā tagad iekārots Ģertrūdes ielas posms no Brīvības līdz Skolas ielai. Līdzīgi kā Vārnu ielas posma slēgšanas gadījumā, ar iedzīvotājiem un telpu nomniekiem satiksmes slēdzēji nav konsultējušies – satiksmes slēdzējiem uz viņu viedokli nospļauties.
