Intervijas

Skaudri stāsti par nepilngadīgo izmantošanu izklaides un seksa industrijā. Kā pasargāt bērnus no vardarbības un kādēļ tikai tagad šausmināmies par Epstīna failiem, lai gan daudzas daudzas epizodes no tiem bija zināmas jau pirms vairākiem gadiem; kas darās modes un modeļu demonstrēšanas biznesā; kur ir robeža starp tērpu demonstrēšanu un miesas izrādīšanu; vai Latvijas likumdošana ir pietiekami sakārtota bērnu tiesību aizsardzības jomā - par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar modes dizaineri Gintu Budi.

Par to, kā Vladimirs Putins iegājis vēsturē un kāpēc viņš grib atjaunot impēriju, par to, vai Krievija sabruks, ja zaudēs karu, par to, kādēļ jāpriecājas par Latvijas panākumiem ekonomikā un finanšu jomā, kā arī par daudz ko citu: intervija ar Andri Teikmani – juristu, diplomātu un politiķi. Bijis vēstnieks daudzās valstīs, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, balsoja par 4. maija deklarāciju, bija Rīgas pašvaldības vadītājs no 1990. līdz 1994. gadam, bet no 2019. līdz 2023. gadam vadīja Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita kanceleju.

Zema gaisa temperatūra, kas pieturas ilgi, sen Latvijā nav bijusi. Tāpēc ir radies brikešu, malkas un granulu deficīts – lielveikalos bieži vien nav vispār neviena no šiem kurināmā veidiem. Tas vedina uz bažām, vai kaut kas līdzīgs nedraud arī citos sektoros – gāze, šķelda un arī elektroenerģijas ražošana.

Krāsns lauku mājā iekurināta, un mēs ar prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu varam parunāt – ne tikai par ziemas spelgoni, ne tikai par pavasari, ko gaidām dabā un politikā, bet arī par valsti, par cilvēku izjūtām un cerībām. Laiks ir tik sarežģīts kā senlaiku tamborējums. Bet daudz melnāks. Tāpēc sveču mēnesī vajag nest gaismu.

Saruna ar Latvijas Universitātes profesori, politoloģi Žanetu Ozoliņu par Latvijas drošības dinamiku, par jauno pasaules kārtību un Latvijas vietu tajā.

Dzīve ir īsa vai gara; tas ir labi vai slikti, ka cilvēka dzīves laiks ir ierobežots; kādēļ nemirstības tēma ir mūžam aktuāla; kāda jēga ir ilgdzīvošanai; kāda ir mūsu Latvijas jaunatne, ar ko tā atšķiras no iepriekšējām paaudzēm; vai mūsu jaunieši spēs izcelt mūsu valsti turībā un godā; kas notiek ar mūsu pasauli – par šīm un citām tēmām saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru Dāvi Sīmani

Šis Davosas forums bijis līdz šim interesantākais un būtiskākais, salīdzinot ar iepriekšējiem forumiem – daudz kritikas, ES dabūja pamatīgu sutu par savu ļenganumu un vārgulību – par šiem un citiem procesiem ārpolitikā saruna ar domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.

Saruna ar Latvijas Restorānu biedrības vadītāju Jāni Jenzi par viesmīlības nozares kritisko situāciju un gaidāmo piketu pie Saeimas 2026. gada septembrī.

“Klauvējiet un jums atvērs.” Intervija ar Horenu Stalbi

Kopš Barikādēm pagājuši 35 gadi. Skarbi gadi, kas ar skalpeļa precizitāti laika koksnē iegriež notikumus. Sāpīgus, neticamus, pārsteidzošus. Esam liecinieki jaunām, nu jau nesalīdzināmi globālākām un asiņainākām barikādēm, kuras ceļ lielvaras. Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Ēriku Hānbergu atceroties tos laikus, kurus aprakstījuši desmitiem žurnālistu, mēģināsim apjaust laiku un cilvēkus.

Kā iespējams mazināt birokrātiju, vai ir metodes birokrātijas mazināšanai un kādēļ tai ir tieksme vērsties plašumā; kā birokrātija rada augsni korupcijai un kurā brīdī korupcija kļūst acīm redzama – par šīm un citām tēmām saruna ar premjeres Evikas Siliņas izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieku Jāni Endziņu.

Kāpostu putra ar vecu siļķi, šķiet, būtu baudāmāka ēdmaņa par to politiski militāro blenderējumu, kas patlaban tiek piedāvāts pasaulei. Par šīm garšas īpašībām “Neatkarīgā” sarunājas ar Drošības, pētniecības un inovāciju centra vadošo pētnieku Tomu Rostoku.

Pasaules ekonomikas forums Davosā pulcē pasaules politiskos, biznesa un akadēmiskos līderus, lai apspriestu globālās problēmas un meklētu risinājumus. Foruma laikā prezidents Rinkēvičs tiksies ar ārvalstu līderiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, piedalīsies diskusijās. “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Edgaru Rinkēviču.

Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.

1991. gada 13. janvārī padomju militāristi ar tankiem nogalināja 16 lietuviešus, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torņa aizstāvjus. Tajā pašā naktī Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā – Latvijas aizstāvībai. Mazliet vēlāk izskanēja ideja būvēt barikādes. Ir pagājuši 35 gadi kopā tā brīža. Par to stāsta Tālavs Jundzis, tā laika Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, tagad – Daugavpils universitātes padomes loceklis.

Šomēnes Valsts kontrole publiskos vairāku revīziju rezultātus. Uzmanības vērti solās būt vairāki atklājumi. Kādas revīzijas un kur tās tiks veiktas šogad; kāda slepena iestāde šogad tiks revidēta; kurš nosaka to, kura iestāde vai organizācija jārevidē; kādi faktori nosaka to, kur doties revidēt; vai tas ir labi, ka budžeta iestāde revidē savus kolēģus citā budžeta iestādē; vai Valsts kontrole seko līdzi tam, kā tiek vai netiek ievēroti tās ieteikumi vai norādes – par šiem un citiem jautājumiem žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

“ASV ir mūsu stiprākais partneris, un tas tiešām bija nepiedodami, ka Eiropas valstis neklausījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad viņš mēģināja Eiropu pārliecināt, ka mums ir jāpalielina militārā kapacitāte. Daudzas valstis ir sasniegušas vismaz trīs procentu IKP līmeni, dažas – pat piecu procentu līmeni. Nevar paļauties, ka kāds tavā vietā nokops visas nepatikšanas.” Par šo un citām ar mūsu drošību un izdzīvošanas iespējām saistītām tēmām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā vienotība”).

Vai virzāmies uz to, ka turpmāk pasauli valdīs trīs lielvalstis, vai varam teikt, ka ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals, “Neatkarīgās” saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejas locekli Rihardu Kolu (NA).

Jānis Voinis sarunājas ar kinorežisoru Dzintaru Dreibergu par viņa jaunāko filmu “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” — darbu, kas pēdējā mēneša laikā izraisījis plašu rezonansi gan skatītāju, gan kritiķu vidū.

Lielākā problēma ir ES lēmumu pieņēmēju galvās: viņi nespēj pieņemt to, ka varētu būt karš; ja Eiropa darītu savu darbu atbilstoši vajadzībām, tad mēs šeit nerunātu par tā dēvēto amerikāņu miera plānu; sarunā ar “Neatkarīgo” saka bijušais aizsardzības ministrs, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktors Artis Pabriks.

Vaicājām Saeimas frakciju vadītājiem par paveikto 2025. gadā – kas izdevies, kas, iespējams, nesanāca kā plānots un kādi būs galvenie izaicinājumi 2026. gadā.