Intervijas

Bijušais premjers Indulis Emsis atzīst, ka situācija valstī kopumā ir bēdīga. Viņš ironizē par premjeres Siliņas “uzrāvienu”. “Padzīt ministrus, ja tev nav vietā labāki ministri – tas ir muļķīgi,” Emsis secina. “Vispirms jāatrod labāki ministri, jānoskaidro, ar ko viņi ir labāki, ko viņi darīs pareizāk. Un tad vecais ministrs sanāk kopā ar jauno ministru, izmet pūku, un premjere saka: redz, jaunais ir labāks,” turpina Emsis. Viņš sniedz “Neatkarīgajai” savu skatījumu uz notiekošo.

“Mēs vairs netiekam galā ar migrantiem,” atzīstas kāda Zviedrijas amatpersona, “veidojas bandas, pieaug noziedzība, sevišķi augsts ir izvarošanu un spridzināšanu skaits, notiek apšaudes un laupīšanas.” Cik ilgs laiks paies, līdz Latvijā nobriedīs līdzīga situācija? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.

Latvijas ekonomika 2025. gadā nepiedzīvos ievērojamu izaugsmi, ekonomiskā uzrāviena nebūs, liecina ekspertu secinājumi. Kā valstij panākt ambiciozu mērķu sasniegšanu; ko šobrīd darām nepareizi; kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika – par šiem jautājumiem “nra.lv” izjautāja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru un Valsts prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētāju Arni Sauku.

Par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un iespējamiem naudas avotiem, par valdības mīņāšanos uz vietas un valsts pārvaldes kosmētisko remontu, par robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, par ASV prezidenta Trampa skandalozajiem izteicieniem un vēl par daudz ko citu – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Par notiekošajām vētrām pasaules politikā “nra.lv” saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Stīvs Vitkofs otrdien tikās ar Krievijas amatpersonām, lai apspriestu iespējamo uguns pārtraukšanu Ukrainā un “turpmākās sadarbības jautājumus”. Lai ko tas arī nozīmētu, skaidrs ir viens: Krievijas diktators Putins, pateicoties ASV prezidenta Trampa laipnībai, vairs nav nekāds kara noziedznieks, bet gan “miera sarunu” subjekts. Kā vērtēt šo situāciju? Par to saruna ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri (1999–2003, 2010–2017), ģenerāli Raimondu Graubi.

Valdības nama aizkulisēs jau kādu laiku runā par valdības ministru maiņu. Bet tā nav gluži tehniska lieta: ja neprasmīgi paraus aiz vienas dzītiņas, var izirt viss adījums. Proti, var sagāzties visa valdība. Vai to vēlas kāds no koalīcijas dalībniekiem? Noteikti nevēlas. Bet reizēm daudz kas notiek pretēji karstām vēlmēm. Par to – saruna ar politologu Filipu Rajevski.

Ar vienu no partijas “Latvijas ceļš” bijušajiem līderiem Andreju Panteļejevu vienmēr ir interesanti un lietderīgi parunāt, jo viņam ir ne tikai ass, matemātiski loģisks, analītisks prāts, milzīga politisko procesu pārzinātāja pieredze, bet arī politisko uzskatu neitralitāte, kuru neapgrūtina amatpersonas vai diplomātiskā dienesta statuss.

Uz valsts iestādi cilvēki neiet tāpat vien, kā, piemēram, dažreiz uz veikalu apskatīties, ko šodien piedāvā – cilvēki iet ar konkrētu vajadzību. Tāpēc nav pieļaujama situācija, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji nevar satikt atbildīgos darbiniekus klātienē. Par to tiek saņemtas sūdzības, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Ogrē top Neatkarības laukums. Tā ir teritorija Brīvības ielas daļā, un šāds nosaukums tai piešķirts ar 2021. gada 20. maija Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, atbalstot biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” ierosinājumu par valstiski nozīmīgu datumu un jēdzienu iemūžināšanu. Tā ir vieta, kur 1988. gada 18. novembrī notika viena no pirmajām tautas sanākšanām, mītiņā pulcējot simtiem cilvēku, kad Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču šodien atrodas indivīdi, kuri vēlas bremzēt raiti ritošos laukuma tapšanas darbus.

Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.

Līdz ar mencu iznīkšanu Baltijas jūrā reņģu un brētliņu nozvejas samazinājumu sezonalitātes problēmām zvejniecības uzņēmumos, problēmām ar finansēm darbinieku algām un beidzot ar nejēdzīgi svārstīgām gatavās produkcijas cenām zvejnieka profesija Latvijā pamazām iznīkst. Par to, kādēļ tā notiek, “nra.lv” intervijas turpinājumā ar ilggadējo Ventspils zvejniecības uzņēmuma vadītāju Juri Pētersonu.

Eiropas Savienības (ES) vadības līmenī ir izskanējis priekšlikums atvieglot ES budžeta deficīta ierobežojumus aizsardzības ieguldījumiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pieļauj izņēmumus valstu tēriņiem aizsardzībai. “Tas var sniegt būtisku labumu Latvijai un visai Eiropai. Šī iniciatīva ļaus straujāk attīstīt aizsardzības spējas, palielinot fiskālo elastību, kas ir īpaši svarīgi izaugsmei,” interneta vietnē “X” raksta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Bet, kas tieši jādara, kādus pasākumus veiks Ekonomikas ministrija, kas jādara valdībai – par to “nra.lv” saruna ar Viktoru Valaini.

Par krievu valodu sabiedriskajos medijos, par Krievijas propagandas kanālu bloķēšanu, par cenzūru un žurnālistu iebiedēšanu “nra.lv” saruna ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.

Kāpēc mūsu Baltijas jūras mencas kritiski nīkuļo, kas notiek ar Latvijas zvejas floti un zivju kvotām, un kāpēc uzņēmumi ar mazvērtīgiem aktīviem tiek pārdoti par milzu naudām — saruna ar Ventspils zvejnieku kompānijas “GRIFS” ilggadējo vadītāju Juri Pētersonu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.

Par "airBaltic" darbinieku sūdzībām saistībā ar darba apstākļiem un uzņēmuma vadības attieksmi pret algoto darbaspēku, par darba ņēmēju stāvokli Latvijā kopumā un nozarēm, kurās tas ir sevišķi smags, par arodbiedrību lomu un streiku kā pēdējo iespēju vai līdzekli, lai cīnītos par savām tiesībām, “nra.lv” saruna ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.

“Mēs bijām milimetra attālumā no civilizācijas kolapsa,” vērtēdams ASV prezidenta vēlēšanas, teic Ēriks Stendzenieks, reklāmas guru un politikas vērotājs, kurš jau kādu laiku mitinās Kolkā un no malas vērtē procesus. Saruna ar Stendzenieku ne tikai par ASV prezidentu, bet arī par situāciju Latvijā.

Pēc 88 gadu pārtraukuma šovasar Latvijā medaļas dalīs Eiropas spēcīgākie basketbolisti – uz Rīgu brauks vienas no pasaules basketbola lielākajām zvaigznēm serbs Nikola Jokičs, francūzis Viktors Vembanjama, slovēnis Luka Dončičs un daudzi citi. Daži no šiem atlētiem gadā pelna pat 40 miljonus ASV dolāru. Ko pretī liks mūsējie ar Kristapu Porziņģi priekšgalā, vai pēc “Ajax” futbola līdzjutēju izraisītajām nekārtībām varam gaidīt, ka Brīvības piemineklim uzbruks serbi, kāda būs Rīga laika posmā no 27. augusta līdz 14. septembrim – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Eiropas basketbola čempionāta organizācijas komitejas izpilddirektoru Kristapu Janičenoku.

Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Kad tauta varēs saprast, kā strādā jaunā zāļu cenu sistēma; kāpēc valsts pilnībā nekompensēja slimā Gabriela ārstēšanu; kādā stadijā ir iespējamie Ārstniecības vai citu likumu grozījumi, kas skar Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo ārvalstīs, gūst tur ienākumus un brauc ārstēties uz Latviju, šeit nemaksā neko vai maksā krietni mazāk, lai gan neveic šeit nekādu sociālo ieguldījumu; vai lielajās valsts slimnīcās tiks mazināta birokrātija un štata vietas – intervijas turpinājums ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”).