Intervijas

Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.

Ceturtdien aiz loga nemitīgi skanēja policijas auto sirēnas: Rīgā notika Krimas platformas trešais parlamentārais samits, uz kuru ieradās arvien jauni dalībnieki, tikmēr “Neatkarīgā” iztaujāja ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par Latvijas lomu starptautisko attiecību veidošanā un šo attiecību virzīšanā.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Šobrīd AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā ir vairāk nekā 5000 meža autoceļu ar kopējo garumu aptuveni 13 000 km, t.sk. 8300 km LVM izbūvēti vai pārbūvēti. Par to, kā tie tiek apsaimniekoti, būvēti no jauna, un kas jāievēro ikvienam, kurš pārvietojas pa meža ceļiem, "Neatkarīgajai" stāsta LVM meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Kādēļ ļaujam “Latvijas pastam” nokaut drukāto presi; ko tante dziļos laukos darīs ar datora planšeti; vai turpināsim noskatīties, kā izmirst Latvijas lauku reģioni; kādi tarifi sagaidāmi no atkritumu apsaimniekotājiem – intervijas turpinājums, trešā daļa, ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls – uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti – intervijas turpinājums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Applūduši ceļi, pa kuriem var pārvietoties ar laivām, pazemes garāžas, pilnas ar ūdeni un noslīkušiem auto, Kāpu ielas iedzīvotāji zvana uz domi un teic: vēl centimetrs, un ūdens nāks iekšā mājā. Uz ēku jumtiem uzkritušas milzu priedes, salaužot spāres. Tas notika 29. jūlijā. Kādas mācības atnesa vētra? Taču arī bez tās Jūrmalā gana daudz risināmo jautājumu. Par to – saruna ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Ritu Sproģi (ZZS).

Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.

Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.

Kas notiks ar šobrīd pustukšo Rīgas brīvostu un citām Latvijas ostām; vai patiesi ostās jāsāk būvēt dārgi elitārie dzīvojamie rajoni un biroju telpas; kādēļ mēs labprātīgi atsakāmies arī no sankcijām nepakļautām kravām un cik saprātīgi rīkojamies naudas pelnīšanā – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.

Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).  

Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!

No 17. līdz 24. septembrim Amerikas Savienotajās Valstīs pabija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un Latvijas uzņēmēju delegācija. Par to, kā šī vizīte noritēja, kas tika panākts, “nra.lv” saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Vai seno laiku tradīcijas vēl spēkā, kad varēja atnākt uz Valsts kanceleju, ar darbiniekiem izdzert pudeli vīna, izrunāt sarežģītus juridiskos un valsts pārvaldes jautājumus; kas notiek ar Valsts kancelejas ēdnīcu un kafejnīcu; kā ar algām valsts pārvaldes darbiniekiem, un kā Valsts kanceleja sastrādājas ar premjeri Eviku Siliņu un viņas biroju – intervijas trešā daļa ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.