Intervijas

Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.

Pēc kādiem kritērijiem vadās Saeimas deputāts, kuru nekomandē partija; kā deputātiem izrauties no “korista” statusa; kādēļ dedzīgi risinām Stambulas konvencijas jautājumu, bet nespējam vienoties par valsts budžetu bez parāda audzēšanas, kā pietrūkst valsts pārvaldei un politiķiem; kā laika gaitā mainās politiķu kvalitātes – par šiem un citiem jautājumiem saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.

Vai publiskajos iepirkumos konkurenci piedāvājumu cenās un kvalitātē veicina atklāta norāde uz pasūtītājam nepieciešamo ražotāju; vai šādos gadījumos vispār ir jēga runāt par izsoli un konkurenci; kādēļ iepirkuma dokumentos nav pieļaujama norāde uz konkrētu ražotāju bez piebildes, ka izsolē var piedalīties arī citi analoga ražotāji, kuru piedāvājums atbilst noteikumos norādītām tehniskajām un kvalitātes prasībām; kā var būt tā, ka lielā pašvaldības uzņēmumā, kuru vada augstākās raudzes vadītāji un pārvaldītāji, tiek pieļauta konkurenci ignorējošu dokumentu izstrāde – par šiem un citiem jautājumiem mūsu saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, ekonomisti, filoloģi, konkurences tiesību eksperti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju (2012–2020) Skaidrīti Ābramu.

“Esmu cīnījies ar organizēto noziedzību ilgus gadus. Esmu juties kā vilks, kā plēsējs, kā sabiedrības sanitārs. Tā ir plēsēju ikdiena: attīrīt sabiedrību,” teic Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

“Tā, protams, bija karaļa iniciatīva, jo es taču nevaru karalim mesties ap kaklu,” smaidot saka Artis Pabriks, skaidrojot, kāpēc Dānijas karalis, aizmirstot protokolu, pieņemšanā pie Valsts prezidenta draudzīgi apkampās ar bijušo studiju biedru. Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija otrdien bija ieradušies valsts vizītē Latvijā. Frederiks jau vairākas reizes ir apmeklējis Rīgu, bet šoreiz – kopā ar Mēriju – tā ir pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās Dānijas karaļa amatā 2024. gada janvārī. Par Dānijas karali, vizītes aizkulisēm un sadarbību militārā jomā runājam ar Dronu un militāro tehnoloģiju asociācijas vadītāju Arti Pabriku.

Vai valdība spēs noturēties līdz nākamajām vēlēšanām? Ja nē - kādas būtu alternatīvas un vai opozīcijas partijas būtu gatavas strādāt jaunā valdībā tieši šobrīd?

Vai ugunsdzēsējus un policistus gaida algas samazinājums? Kādu imigrantu pieplūdumu varam sagaidīt tuvākajos gados? Cik liela jau šobrīd ir Krievijas ietekme Latvijas politikā?

Kā nogurdinošie, nesekmīgie mēģinājumi uzsākt miera sarunas ar agresorvalsti ietekmē mūsu palīdzības plūsmu Ukrainai, kādas vēsmas jūtamas Eiropas Parlamentā un citās Eiropas lēmējinstitūcijās, vai mūsu aizsargāties spēja no iespējamā agresora iebrukuma kļūst jaudīgāka –  saruna ar Eiroparlamenta deputātu, “Tviterkonvoja” izveidotāju un realizētāju Reini Pozņaku.

Kādas nepilnības vērojamas mūsu vēlēšanu sistēmā; vai patiesi proporcionālās vēlēšanu sistēmas galvenais trūkums ir nepersonalizēta atbildība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar vienu no pieredzējušākajiem politiķiem un politikas apskatniekiem Latvijā, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu  Jāni Urbanoviču.

Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir viens no lielākajiem galvaspilsētas satiksmes projektiem, kura mērķis – novirzīt tranzīta un kravas plūsmu prom no centra, samazinot sastrēgumus un uzlabojot gaisa kvalitāti.

“Esmu klasiskā filoloģe, latviete, sieva, māte, meita, Latvijas patriote,” saka Agnese Irbe, un mēs varam papildināt šo viņas korekto uzskaitījumu: viņa ir filoloģijas zinātņu doktore, kā arī intelektuālas ievirzes tīmekļa žurnāla “TELOS” galvenā redaktore. Šis žurnāls apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Saeimai atbildīgu balsojumu brīdī piedāvājam sarunu ar Agnesi Irbi par šodienas aktualitātēm.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.

Kāds ir ģenerālprokuroru amata kandidāta redzējums par to, ko viņš šajā amatā vēlas īstenot; vai ģenerālprokurora amata kandidāta pašreizējā darbība paver skatu uz to kas ģenerālprokurora amatā būtu labāk darāms; kādēļ neatkarīgās Latvijas vēsturē ģenerālprokurora amatam ne reizes nav pieteikusies kandidēt sieviete; kādas mazāk zināmas funkcijas ir jāveic prokuratūrai, piemēram, karteļu apkarošanas jomā; kādēļ uz ģenerālprokurora amatu kandidāti ir kandidējuši vairākas reizes un vai ir mainījies redzējums par ģenerālprokurora amatā veicamajiem darbiem katrā kandidēšanas reizē; vai prokuratūras dabā veicamas kardinālas izmaiņas, jeb pietiek ar līdzšinējā darba stila pilnveidošanu, pietiek ar nelieliem uzlabojumiem; kādēļ ģenerālprokuroru amata kandidāti uzskata, ka nevajag samazināt prokuroru skaitu; kādu vietu prokuratūras darbā ieņems mākslīgais intelekts un vai ir izvērtēti riski personu datu aizsardzības jomā; vai priekšvēlēšanu laikā kriminālprocesu uzsākšana kļūs intensīvāka un kā novērst prokuratūras iesaisti politisko un personisko rēķinu kārtošanā; kur palika Rudolfam Meroni nodotā manta tā dēvētājā Lemberga krimināllietā un kādēļ tieši viņam nodotā manta netika arestēta – par šiem un citiem jautājumiem ģenerālprokurora amata kandidātus TV nra.lv iztaujā žurnāliste Kristīne Kravcova

Viesturs Silenieks ir biedrības “Drone Force – Europe” valdes priekšsēdētājs, viņš apmāca zemessargus dronu gudrībās, bet ikdienas darbs norit valsts kapitālsabiedrībā “Possessor” – Viesturs veido valsts rezervju sistēmu.

Veselības aprūpes nozarei biežās nozares politiskās vadības maiņas ir traumatiskas – tās aprauj iesākto darbu pie svarīgu normatīvo aktu izmaiņām, sistēmas sakārtošanas un tās uzlabošanas. Kā uz notiekošajām diskusijām par iespējamo vēršanos pret veselības ministru Hosamu Abu Meri un prasībām par algu celšanu raugās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols –  mūsu saruna ar ārstu un slimnīcas vadītāju.

Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.

Sestdien Latvijas publiskajā telpā parādījās piecu cilvēku paziņojums par jauna politiskā spēka veidošanu. Partiju “Bez partijām”. Var dažādi vērtēt šos piecus cilvēkus (Alvi Hermani, Armandu Broku, Didzi Šmitu, Guntaru Vītolu, Pēteri Sproģi), bet ir visai skaidrs, ka šajā piecniekā centrālā figūra ir Latvijas populārais režisors Alvis Hermanis.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Ilva Aršauska, vērtējot situāciju veselības nozarē un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) gatavību spert radikālus soļus, pauž pārliecību, ka šobrīd nav īstais brīdis asām darbībām, demisijas pieprasījumiem. Viņasprāt, svarīgāk par politiskām cīņām ir saglabāt stabilitāti un turpināt uzsāktos darbus māsu profesijas stiprināšanā.

“Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu,” sacīts Fiskālās disciplīnas padomes Uzraudzības ziņojumā par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Kā to panākt? Par to “nra.lv” saruna ar Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.

*

Rīgas domes deputāts Ansis Pūpols stāsta, ka, iespējams, tiks atļauta satiksmes plūsma pa Altonavas tiltu kā pagaidu risinājums, ja tam piekritīs eksperti.

Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) nav apsvērusi iespēju pieprasīt veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju un neplāno arī streikot. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vētra sarunā ar “nra.lv” atgādina, ka veselības aprūpe ir neatņemama valsts drošības daļa un tās atstāšana ārpus prioritātēm ir kļūda. Viņaprāt, veselībai jābūt iekļautai kopējā drošības plānā, jo tās atstāšana novārtā apdraud gan pacientu, gan sistēmas drošību kopumā.