Vecrīgas sirdī atrodas mākslas muzeja “Rīgas birža” ēka, kura celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam, atdarinot Venēcijas renesanses “palaco” formas. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas veido gadsimtos uzkrātās Rīgas ārzemju mākslas kolekcijas, kas ir daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Kā nosargāt vēsturiskās kultūrvērtības dažādu kataklizmu vai kara gadījumā? Mūsu muzeju speciālisti ir gatavi arī šādām nelaimēm, stāsta muzeja vadītāja Daiga Upeniece.
“Neatkarīgās” žurnālisti Elita Veidemane un Bens Latkovskis diskutē par “uzvaras svētkiem”, ko svin Krievijā un kam ir maz sakara ar darbībām Otrajā pasaules karā, bet ir visai cieša saistība ar īpatnu, perversu reliģiju, kas pārņēmusi kaimiņvalsti.
Ekonomikas ministrs norāda, ka aizvadītajā gadā trīskāršots to darbinieku skaits, kuri strādā ar investīcijām. Galvenokārt domāts par jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu un arī ar to saistītās birokrātijas mazināšanu.
Par to, vai auto ar iekšdedzes dzinējiem tiks aizliegti, par Gaisa aizsardzības likumu – vai drīkstēs kurināt malku un granulas, par elektroauto “indīgo” akumulatoru un vēja ventilatoru pārstrādes iespējām, par to, vai lietuvieši mūs “apēdīs”, par atomelektrostaciju mājas pagalmā, par sektantu kustību ar nosaukumu “zaļais kurss” un daudz ko citu – “Neatkarīgās” intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS).
Atliek Rīgā uz minūti nolikt auto ne pārāk pareizā vietā, un uzreiz sodītāji ar soda kvītīm klāt. Ja reiz Rīgas autovadītāju sodītājiem ir uztrenētas tik lieliskas maņas izķert pārkāpējus, kādēļ gan viņus nenorīkot kādu laiku pastrādāt uz valsts austrumu robežās izķert migrantus?
Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.
Atceroties leģendāro 4. maija balsojumu par neatkarības atjaunošanu, ir interesanti atsaukt atmiņā, ka tā nebija pēkšņa aktivitāte — balsotāji uz šo rīcību bija virzījušies gadiem ilgi. Viens no toreizējiem AP deputātiem ir Alekss Grigorjevs, tolaik pazīstams kā “Atmodas” krievu versijas redaktors, vēlāk — ilggadējs ASV palīdzības programmu darbinieks Ukrainā, Moldovā, Gruzijā.
Valstu un tautu gatavību karot raksturo ne vien aizsardzībai atvēlētie procenti no iekšzemes kopprodukta un šīs naudas pārstrādāšana tankos, raķetēs un dronos, bet arī testoterona līmenis cilvēkos, kuriem šie ieroči uzticēti.
Eižens Počs – pēdējais Latvijas PSR ārlietu ministrs, ilggadējs diplomāts PSRS vēstniecībā ASV, PSRS Ārlietu ministrijas Konsulārās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, PSRS un pēc tam Krievijas Federācijas vēstnieks Āzijas un Āfrikas valstīs, viens no Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādāšanas dalībniekiem. Kā bijušā augstākā ranga diplomāta acīm izskatās šodienas situācija ASV un Krievijas attiecībās un kā šīs attiecības ietekmēs Latvijas drošību – Neatkarīgās intervija ar Eiženu Poču.
Pirmdien visu pasauli pārņēma uztraukums par notikušo Eiropā, kad daudzās valstīs Pireneju pussalā uz desmit stundām pilnībā pazuda elektrība. Portālam “nra.lv” bija ekskluzīva iespēja uzzināt, ko juta un ko pārdzīvoja Portugāles iedzīvotāji. Latviete Gundega Grīnšteine jau 15 gadus dzīvo Porto, strādā, mācās un audzina divus puikas. Viņa stāsta, kādas bija viņas sajūtas, ko viņa pārdzīvoja, kā pārvarēja stresu un kas palīdzēja saglabāt mieru haosā.
Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?
Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša stāsta, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas plāns austrumu pierobežas attīstībai kopumā izmaksās 644 miljonus eiro.
Jaunradītais Mākslīgā intelekta centrs (MIC) juridiski definēts kā biedrība, kurai ir pieci dibinātāji, tostarp divas biedrības un trīs ministrijas. No iesaistītajām trim ministrijām – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM), Ekonomikas un Aizsardzības – tieši VARAM atbilstoši savai atbildības sfērai uzskatāma par galveno uzraugošo institūciju jaunajam projektam. Sarunā ar vienu no jaunizveidotā MIC padomes locekļiem un Latvijas Universitātes Informācijas tehnoloģiju servisa direktoru Ēriku Eglīti analizējām centra darbības plānus un perspektīvas.
Par klusajām sarunām Vatikānā un par to, ko atdot Krievijai, par to, kāpēc krievi ir “pazaudējuši krastus” un kāpēc latvieši ir bikli, par cilvēku un valstu principiem, par gaismu tuneļa galā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.
Satiksmes ministrs Atis Švinka norāda, ka jautājums par bijušā "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atgriešanos uzņēmumā padomnieka vai kādā citā statusā nav apspriests.
Gandrīz pirms gada tīmeklī saplēsās Latvijas Radio (LR) galvenā redaktore Anita Brauna un dzejniece Māra Zālīte. Un saplēsās ne pa jokam: par latviešu un krievu valodas lietojumu sabiedriskajā medijā priekšvēlēšanu laikā. Tolaik gatavojāmies balsot par Eiropas Parlamenta deputātiem. Šogad situācija līdzīga: 7. jūnijs ir pašvaldību deputātu vēlēšanu diena. Kāda situācija ir ar latviešu valodu šobrīd? “Paliek sliktāk,” teic Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete. Viņu intervē “Neatkarīgā”.
Zane Daudziņa ir aktrise, runas pedagoģe, vairāku grāmatu autore. Nesen iznāca Zanes grāmata “Bērnudienas Komunālijā”, kuras pirmais metiens tika izpirkts nedēļas laikā. “Silta grāmata,” dzirdēju sakām kādu lasītāju. Silta arī pati Zane, dzirdu sakām pati sevi. Šķiet, Zanē nav nekā negatīva, un viņa ar savu pozitīvo esību prot uzrunāt katru – pat vispārliecinātāko īgņu.
Par to, kā Krievijas diktators Putins iemāna ASV prezidentu Trampu savos “darījumos” un kā tiek izplatīta ideja par Ukrainas sadalīšanu, par to, ko nozīmē Francijas prezidenta Makrona rosinājums izmantot kodolvairogu, par “labajiem” un “sliktajiem” policistiem, par to, ka politologiem nav ko darīt tur, kur pie darba jāķeras psihiatriem, un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” sarunā ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Par 6. kolonnas lēno, kluso, bet neatlaidīgo cīņu par varu, par pasionārismu un sociālo kapitālu, par cilvēku pašizolēšanos un par bailēm radīt bērnus, par valsts iestādēm, kuru pienākumi jāatdod ārpakalpojumā, par protesta sajūtām un daudz ko citu – saruna ar sociologu Aigaru Freimani.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris atzīst, ka no Krievijas puses notiek mērķtiecīgs darbs ar mūsu jauniešu prātiem - gan krievvalodīgajiem, gan latviski runājošiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nepiekrīt, ka valsts ārējā parāda palielināšana vai nodokļu celšana ir vienīgie risinājumi kā uzlabot budžeta situāciju. Viņaprāt ir jāmeklē taupīšanas iespējas, kā arī jāsakārto ekonomika tā, lai palielinātos nodokļu ieņēmumi.
