Saruna ar vienu no Latvijas pieredzējušākajiem politiķiem, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu, organizatorisko balstu un vienkārši vērīgu politisko apskatnieku Jāni Urbanoviču.
Pēdējais sprediķis, ko teica arhibīskaps – nu jau emeritus – Jānis Vanags, notika augusta pēdējās piektdienas pēcpusdienā, kas vēstīja par drīzo rudeni. Rudens ir ražas laiks, un mēs kopā ar Jāni Vanagu aplūkojām ražu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka nepieciešamība nodalīt atsevišķu samaksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju jau tiek praktizēta. Šāda nepieciešamība cita starpā pamatota ar nepieciešamību uzturēt pietiekamu spiedienu ugunsdzēsības hidrantos.
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?
Vai pasaulē mainās lielvaru ietekmes sfēras, vai atkārtojas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu scenārijs spēku sadalē pasaules politikā, kādu lomu starptautiskā arēnā šobrīd ieņem Ķīna, Indija, vai iespējama Ķīnas un Indijas draudzība, ko pasaulei nozīmē augošās Āzijas valstu ekonomikas - par šīm un citām tēmām "nra.lv TV" sarunājas politologs Filips Rajevskis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.
Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, veicinot efektīvākus pakalpojumus un konkurenci nozarēs. Lielā mērā tieši no šīs iestādes darba atkarīga cena, ko maksājam komfortu savā ikdienā.
Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā ieguva plašu slavu kā viena no visvairāk kritizētajām enerģētikas sistēmas daļām. Tā tika ieviesta kā mehānisms, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas, tomēr tautas acīs OIK drīzāk kļuva par korupcijas un negodīgas peļņas simbolu.
Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk tiek aktualizēta civilās aizsardzības tēma, īpaši saistībā ar bumbu patvertnēm un iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Daudzas no padomju laikā būvētajām patvertnēm Latvijā šodien vairs neatbilst mūsdienu prasībām – tās ir sliktā tehniskā stāvoklī, neaprīkotas vai pat nepieejamas.
Igaunija par investīcijām “airBaltic” nav teikusi gala vārdu, atbildot uz nra.lv jautājumu, apliecināja Igaunijas premjers Kristens Mihals (Kristen Michal). Igauņi ir lielākie mūsu aviokompānijas biļešu pircēji, atzīst satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro situāciju ar "Rīgas siltuma" tarifiem nākamajai apkures sezonai.
Ilgstošās lietavas nonāvē ražu. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) jau gatavojas sūtīt trešo papildinājumu kompensāciju pieprasījumam Latvijas zemniekiem no Eiropas Komisijas. Ministrs lēš, ka paša saimniecībā puse ražas aizies bojā.
Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.
Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Latvijas restorānu biedrības prezidents, “Opera Hotel” ģenerāldirektors, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents Jānis Jenzis TV24 diskusijā “Preses klubs” stāstīja par savu negatīvo pieredzi Rīgas svētku laikā – nebija pieejama svētku programma angļu valodā.
1991. gada augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums, jeb Augusta pučs, ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā.
Ar Žoržu Siksnu sarunāties ir vienkārši: viņš savas domas izsaka, neslēpjoties aiz politkorektuma. Taču ir labi jāieklausās: kur beidzas viņa ironija un kur sākas nopietnība? “Neatkarīgās” saruna ar populāro dziedātāju.
Šodien Vašingtonā (ASV) notiks ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopā ar Zelenski uz Vašingtonu devušies arī vairāki Eiropas valstu līderi.
“Lāpīt ekonomiku uz drošības rēķina nedrīkstam,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, runājot par imigrācijas ierobežošanu galvaspilsētā. Kādi pasākumi tiek apsvērti, lai mazinātu nelegālu uzturēšanos, un kādas ir reālās iespējas pašvaldībai kontrolēt situāciju?
Vakaros ejot pa Rīgas centra ielām, logi daudzviet paliek tumši. Cilvēki pārceļas uz Pierīgu.
Vicemērs Edvards Ratnieks stāsta, ka Rīgā ir desmitiem tūkstošu brīvu dzīvokļu, kas stāv tukši un netiek izīrēti vai pārdoti.
