“Šobrīd Siliņa ir vainīga, un lielā mērā ir vainīgs arī prezidents, kurš viņu tur iebāza un vienkārši skatās un neko nedara,” runājot par situāciju Latvijā, TV24 radījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauda reklāmas eksperts, Rīgas domes deputāts (LPV) Ēriks Stendzenieks
Civilās aizsardzības plāns, kurā bija noteikts termiņš līdz 2025. gadam apzināt, remontēt un aprīkot gan esošās patvertnes, gan pielāgotās būves, pieņemts jau pērnā gada sākumā. Tomēr iedzīvotāju zināšanas par tuvumā esošām pieejamām patvertnēm krīzes situācijā arvien ir pieticīgas. Sabiedrībā pagaidām trūkst arī zināšanu par rīcību ārkārtas situācijās.
"Sešas partijas Rīgā sadalīja gandrīz vienādās daļās domes vietu skaitu. Sešas daļas, no kurām neviena nav dominējoša. Un kāpēc ir vajadzīgi trīs vicemēri? Katrai ribiņai jāiedod savs karbonādes gabaliņš?" intervijā žurnālistei Elitai Veidemanei retoriski taujā komponists Zigmars Liepiņš.
ASV prezidents Donalds Tramps ir pazīstams ar savu tiešo un bieži provokatīvo komunikācijas stilu, kas atšķiras no tradicionālajiem politikas standartiem. Viņa izteikumi bieži ir orientēti uz rezonansi publiskajā telpā, bet ne vienmēr ir konsekventi – gan faktu precizitātes, gan nostājas ziņā.
Zāļu vairumtirgotāji līdz šim jau cietuši vairāk nekā 28 miljonu eiro zaudējumus, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri, komentējot sociālajos tīklos izskanējušās sūdzības par grūtībām atrast nepieciešamos medikamentus.
Par to, vai mūsu bērnos saglabājas latviskās atgriešanās gēns un vai šodien rokopera “Lāčplēsis” būtu citāda; par to, kāda mūzika rodas lūzuma brīžos un kāpēc Operā ir atcelts “Parsifāls”; par to, vai komponists tiek uzrunāts nākamo vēlēšanu sakarā; par to, kāpēc atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām ir noziegums. Un par daudz ko citu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzīst, ka šogad nozarei atvēlētais budžets būs nepietiekams. Tam par iemeslu, cita starpā, ir gan kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanās, gan pacientu skaita pieaugums.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atskatās uz diviem gadiem Valsts prezidenta amatā, kas bijuši piepildīti ar būtiskiem izaicinājumiem. Intervijā žurnālistei Elitai Veidemanei viņš skaidro, kā mainījusies valsts drošības izpratne, kādi risinājumi nepieciešami krīžu gatavībai, un kā šie divi gadi ir veidojuši viņa redzējumu par Latvijas attīstību.
Saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču: par bruņumašīnām dronu laikmetā un par neesošajām patvertnēm; par to, vai premjere Siliņa grasījās nomainīt aizsardzības ministru Sprūdu; par ASV prezidenta Trampa “brīvo roku” principu; par īpatnējiem lēmumiem priekšvēlēšanu laikā; par to, vai ārlietu ministre Baiba Braže vēlas kļūt par Valsts prezidenti; par nepamatotiem tēriņiem valsts pārvaldē un par daudz ko citu.
Bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis kritiski vērtē pēdējo gadu pārmaiņas Latvijas banku sektorā, ko dēvē par “ banku sistēmas kapitālo remontu”. Viņa skatījumā esam iebraukuši no viena grāvja otrā – cīnoties pret naudas atmazgāšanu, esam kļuvuši tik stingri, ka tagad atbaidām potenciālos investorus.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, ka iespējami vairāki potenciāli modeļi veselības aprūpes finansēšanai Latvijā. Viens no tiem – speciāla “veselības nodokļa” ieviešana. Šāda sistēma jau darbojas Slovēnijā, kur, neskatoties uz līdzīgu iedzīvotāju skaitu, veselības budžets ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā Latvijā.
Ģeopolitikas, sankciju un citu iemeslu dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) dramatiski sarūk ienākumu apjoms. To pēdējos gadus dotē valsts. Vai iespējams atgūt uzņēmuma ziedu laikus, kā strādāt pašreizējos apstākļos un kādi ir turpmākie LDz attīstības plāni – par to “nra.lv” saruna ar LDz valdes locekli Rinaldu Pļavnieku.
Mūsdienās eksaktās zinātnes kļūst aizvien nozīmīgākas, jo tās ir pamats straujajai inovāciju attīstībai. Jauniešiem tās sniedz ne tikai praktiskas prasmes, bet arī kritisko domāšanu un spēju risināt sarežģītas problēmas, tāpēc to apguve ir ieguldījums gan personīgajā izaugsmē, gan sabiedrības attīstībā. Tomēr mūsdienu jauniešu prasmes eksaktajās zinātnēs kļūst arvien vājākas, secina Ventspils domes deputāts, bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Cik saņem koru vadītāji? Kādas ir viņu algas? Virsdiriģents Romāns Vanags ciklā "nra.lv sarunas" sacīja, ka tas ir sensitīvs jautājums, bet koru vadītāju algas ir zem minimālās algas valstī, un tas nav tas, ar ko mēs varētu lepoties.
Saeimas deputāts (ZZS) un bijušais satiksmes ministrs Uldis Uldis Augulis uzskata, ka Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei un satiksmes ministram Atim Švinkam jārisina jautājums par Ukrainā iesaldētajiem a/s “Latvijas dzelzceļš” un tās meitaskompāniju vagoniem.
"Latvijas dzelzceļš" vairs nevar pastāvēt tādā formā kā agrāk un gūt ienākumus un šobrīd tas ir vēl viens rekstrukturizējams uzņēmums, uzskata Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Patlaban ir tas periods, kad mākslīgā intelekta (MI) izkārtne tiek karināta klāt it visam kas mums šķiet nozīmīgs – sarunā ar žurnālistu Arni Kluini uzsver IT speciālists, uzņēmuma "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders.
Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā. Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."
Saruna ar jaunievēlēto arhibīskapu Rinaldu Grantu: par ceļu uz Baznīcu un par to, vai Grants turpinās arhibīskapa Jāņa Vanaga tradīciju – no Baznīcas pozīcijām komentēt politiskās norises; par Dieva visvarenību un kara neapturēšanu; par homoseksuālajām laulībām un zemajiem dzimstības rādītājiem; par mākslīgo intelektu un dvēseliskajām šaubām.
