Vai Latvijā tiešām var nopelnīt ar ierakstiem un video sociālajos tīklos? Raidījumā "Nra.lv sarunas" žurnālists Jānis Voins un sociālo tīklu satura veidotājs Daniēls Āboliņš atklāj patiesību, vai ar satura veidošanu tiešām var nopelnīt vismaz tik daudz, lai izdzīvotu.
Šī ir pirmā Kristapa Kauliņa intervija pēc apstiprināšanas jaunajā atbildīgajā amatā - Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amatā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums sākās 2022. gada 24. februārī, kad tās bruņotie spēki uzbruka Ukrainai no vairākām pusēm — no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas. Šis karš būtiski mainīja Eiropas drošības situāciju un lika NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un pārvērtēt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Turpinot iesākto kursu demokratizācijas stiprināšanas virzienā, Kazahstāna plāno veikt apjomīgus grozījumus valsts konstitūcijā, kas paredz valsts parlamenta pāreju no divpalātu sistēmas uz vienpalātas; Kazahstānā iecerēts būvēt jaunu, modernu, pasaules gaišākos prātus vilinošu pilsētu; šobrīd notiek intensīvs darbs pie savas kriptovalūtas; tiek plānots jau tuvākajā laikā atvērt tiešo pasažieru aviosatiksmi ar Rīgu un būtiski kāpināt kravu apgrozījumu starp abām valstīm, stiprināt uzņēmējdarbības saites – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Kazahstānas Republikas vēstnieku Latvijā Daurenu Karipovu.
Laikā, kad Saeimā notiek aktīvs darbs pie nākošā gada budžeta, paralēli aktualizējies jautājums par Stambulas konvencijas iespējamu denonsēšanu. Tas šķietami norāda uz valdošās koalīcijas iekšējām nesaskaņām un zināmu tās nestabilitāti.
Skolotāja Ieva Taranda ir neparasta: stilīga, ar tetovējumiem, asprātīga un pārliecināta par savu taisnību. Tagad viņa ir izaugusi līdz Jūrmalas valsts ģimnāzijas direktores amatam. Viņa ir paraugs saviem skolēniem. Viņa ir paraugs saviem pieciem bērniem – četriem jaunekļiem un meitiņai. Vecākajam bērnam ir 25 gadi, jaunākajam – 16. Ieva izskatās tikpat jauna. Sveicam aizvadītajā Skolotāju dienā Ievu Tarandu un visus Latvijas skolotājus.
Saeimas opozīcija atkal “norāva kvorumu” grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”. Kas tad ir šis piesārņojums? Un kas ir cīņa pret klimata pārmaiņām? Biologs un politiķis, habilitētais bioloģijas zinātņu doktors, bijušais Latvijas ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts un 9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzskata, ka šāda cīņa ir liela muļķība. Par šo un citām tēmām – “Neatkarīgās” saruna ar Induli Emsi.
Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.
“Mēs šādā satraukuma situācijā dzīvojam jau trīs gadus. Bet domāju, ka panikai nav pamata. Jādara savi darbi, jāstrādā ar sabiedrību. Iedzīvotājos jābūt drošības sajūtai,” piesardzīgā optimismā teic Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kad runājam par topošo pretmobilitātes likumu un Ludzas novadu kā pierobežas zonu. Bet tēmu ir daudz, un Edgars Mekšs tās labi pārzina.
Vai Latgale ir pietiekami nosargāta pret Krievijas iebrukumu, vai Latgale būs pirmā, kam uzmāksies agresorvalsts – par šīm tēmām “Neatkarīgā” sarunājas ar Tālavu Jundzi, juristu un politologu, agrāk – arī politiķi. Bijis Augstākās Padomes deputāts un pirmais atjaunotās Latvijas aizsardzības ministrs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Tagad (tikai tagad!) aktualitāti ir ieguvis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. “Par to vajadzēja domāt daudz agrāk,” uzskata Tālavs Jundzis.
“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Šodien pasaules politikas apskatnieki un vēsturnieki velk dažādas paralēles ar notikumiem pagājušā gadsimta 30. gados. Arī toreiz modē nāca autoritārais valsts pārvaldes modelis. Bija mēģinājumi “pielabināt” diktatorus un ar viņiem “vienoties”. Tagad mūsdienu politiķi tiek pielīdzināti to laiku līderiem – Čemberlenam, Čērčilam, Hitleram, Staļinam, Rūzveltam un citiem. Toreiz autoritārisma uzplūdi pasauli noveda pie 2. pasaules kara. Šobrīd notiek līdzīgi procesi. Vai tagad mums izdosies izvairīties no šīm nepatīkamajām vēstures paralēlēm? Šo jautājumu uzdevu LU profesoram, vēsturniekam Leonam Taivanam.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) “nra.lv” sagaidīja savā kabinetā. Pēc tam sarunas laikā kopā ar žurnālisti izstaigāja arī citas telpas Ministru kabineta ēkā, apstājoties pie fotoekspozīcijas, kurā redzami mūsdienu un pirmskara premjeri, izrādot arī valdības sēžu zāli. Par to, kā ir būt sievietei augstā amatā šajā ļoti sarežģītajā laikā, par paveikto divos gados, kopš viņa vada valsti, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar premjeri Eviku Siliņu.
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušas iespējamās izmaiņas Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, piemēram, eglei par 30 gadiem (no 81 līdz 51 gadam), priedei -par 20 gadiem (no 101 līdz 81 gadam), bērzam un melnalksnim - par 20 gadiem (no 71 līdz 51 gadam), apsei - par 10 gadiem (no 41 līdz 31 gadam).
Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
