Intervijas

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

“Notiek vairāku nodokļu paaugstināšana, bet sabiedrībai tiek paziņots, ka 90% iedzīvotāju makos būs vairāk naudas,” intervijā “Neatkarīgajai” sašutis atzina bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis.

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.

Kā gaidāmais nākamā gada valsts budžets ietekmēs mūsu makus un labsajūtu, kā segsim tēriņus un kur ņemsim naudu, kurp nonāksim ar “zaļo kursu” – par šiem un citiem mūsu turības jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētāju, Zaļo un zemnieku savienības valdes locekli, klimata un enerģētikas ministra ārštata padomnieku Jāni Dinēviču.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks izteica brīdinājumus par tuvākajām nedēļām, norādot, ka tās var kļūt izšķirošas ne tikai Ukrainai, bet arī visas Eiropas nākotnei. Brīdinājums sekoja pēc ASV lēmuma ļaut Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa raķetes pret mērķiem Krievijā. Savukārt Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka šis ASV lēmums var radīt jaunas dinamiskas attiecības reģionā un ka šī stratēģiskā pieeja var būt izšķiroša Krievijas agresijas ierobežošanai. Par to “Neatkarīgā” runāja ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Kādēļ nepadzenam no mūsu tirgus nezināmas kvalitātes olu ražotājus no trešajām valstīm; vai arī Polija satraucas par ne pārāk gaidītajām olām no Ukrainas, kā palīdzēt Ukrainai ar tās eksportēto produkciju; cik vienoti esam nacionālā tirgus sargāšanā no aizrobežu intervencēm – sarunas turpinājums ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviklis.

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%. Detalizētāk par to “nra.lv” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Par to, kādus ieročus izmantos ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, par to, vai tiks veidota ES armija, par to, cik efektīva varētu būt Ziemeļkorejas militārā vienība, par daudz ko citu – saruna ar Nacionālo bruņoto spēku bijušo komandieri ģenerāli Raimondu Graubi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Par Latvijas dzimšanas dienu un Trampa uzvaru vēlēšanās, par mūsu valdības tukšmuldēšanu un latviešu tautas izmiršanu, par Eiropā valdošo vienaldzību pret Ukrainu un par iespējām, ka NATO varētu pamest Baltijas valstis, par to, kāda jēga ir ANO, par mūsu bruņoto spēku spēju aizstāvēt Latviju un par daudz ko citu: saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kamēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) meklē risinājumus, kā panākt cenu samazinājumu pārtikas precēm lielveikalos, tikmēr Konkurences padome nāk klajā ar pētījumiem par lielveikalu darbību, taču neizrāda degsmi iesaistīt savus varas resursus cīņā par konkurences veicināšanu un līdz ar to arī cenu samazināšanu. Ekonomists Guntars Vītols intervijā “Neatkarīgajai” pauž, ka pārtikas cenu jautājums jārisina tieši ar Konkurences padomes darba efektivizēšanu, nevis papildu administratīvā resursa iesaistīšanu.

Par vājprātīgo ceļu, pa kuru gāja Amerika, par to, vai Tramps apturēs karu Ukrainā, par “progresīvo” partijniecēm, kuras savas partijas kongresā ievīstās musulmaņu lakatos un demonstrē teroristu karogus, par Andreja Upīša pieminekļa zāģēšanu, par mūsu pašu izvēlēm un daudz ko citu: saruna ar tēlnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Gļebu Panteļejevu.

Naktī uz 8. novembri Amsterdamā notika antisemītiski palestīniešu atbalstītāju uzbrukumi izraēliešu futbola līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Nīderlandi vērot futbola spēli starp Izraēlas “Maccabi” un mājinieku “Ajax”. Cietuši ir ne tikai izraēlieši, bet arī vietējie Amsterdamas ebreji, viņus ar vālēm dauzīja, piekāva un meta kanālā gan palestīniešu atbalstītāji, gan Amsterdamā dzīvojošie arābi. Tas viss atgādināja pirms 86 gadiem Vācijā un Austrijā piedzīvoto “Kristāla nakti”.* Atbaidošajā Amsterdamas notikumā iedziļinājās arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.

Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.

Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par politiķu kažoku mešanu uz otru pusi un kolaborāciju, par valdības dinamiskajiem muldētājiem un pieminekļu zāģēšanu, par Saeimas opozīcijas ambīciju trūkumu un daudz ko citu – intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA). Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: “Manī bija sakrājies tas viss, par ko runājām.”

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

"Olu skandālā” policija nesaskata administratīvo pārkāpumu – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu nodaļa 4. novembrī, izskatot materiālu, izbeigusi pēc "Lidl" iesnieguma sākto administratīvo pārkāpumu lietu pret "Neatkarīgās" lasītāju Manvelu Isadžanjanu.