Vai publiskajos iepirkumos konkurenci piedāvājumu cenās un kvalitātē veicina atklāta norāde uz pasūtītājam nepieciešamo ražotāju; vai šādos gadījumos vispār ir jēga runāt par izsoli un konkurenci; kādēļ iepirkuma dokumentos nav pieļaujama norāde uz konkrētu ražotāju bez piebildes, ka izsolē var piedalīties arī citi analoga ražotāji, kuru piedāvājums atbilst noteikumos norādītām tehniskajām un kvalitātes prasībām; kā var būt tā, ka lielā pašvaldības uzņēmumā, kuru vada augstākās raudzes vadītāji un pārvaldītāji, tiek pieļauta konkurenci ignorējošu dokumentu izstrāde – par šiem un citiem jautājumiem mūsu saruna ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputāti, ekonomisti, filoloģi, konkurences tiesību eksperti, bijušo Konkurences padomes priekšsēdētāju (2012–2020) Skaidrīti Ābramu.
Pētām konkrētu gadījumu - “Rīgas satiksme” iepērk bremžu blokus. Izsoles konkursa tehniskajos noteikumos skaidri un gaiši rakstīts, kam ir jābūt uzvarētājam. Tātad noteikumos ir noteikts, ka citiem, izņemot tur norādīto ražotāju, nav jēgas piedalīties. Vai tāda situācija ir vērtējama kā normāla?
Tad jājautā, kāpēc vispār nepieciešams iepirkums, vai varbūt konkurence tiek imitēta, tajā pašā laikā norādot vēlamo piegādātāju. Man grūti spriest, kādi ir nosacījumi un iepirkuma dokumentos norādītā tehniskā specifikācija, bet es domāju, ka šis gadījums ir pretrunā ar vispārīgiem principiem. Jādod iespēja iepirkumos piedalīties arī citiem ražotājiem. Ja arī kāda ražotāja braucamrīkam jāmaina detaļas, tad tomēr jādod iespēja piedalīties arī citiem ražotājiem. Citiem ražotājiem taču arī ir analogas detaļas un rezerves daļas. Arī zināšanas var izmantot, jo ne tikai konkrētais ražotājs vienīgais var nākt ar savām zināšanām.
Atceros līdzīgus gadījumus, strādājot Konkurences padomē. Bija mums daudz sarunu par, piemēram, automašīnu rezerves daļām, kuras jāiegādājas tikai no konkrētā ražotāja vai konkrētiem dīleriem. Eiropas direktīva ir vērsta uz to, lai veicinātu konkurenci cenās un kvalitātē. Direktīva nosaka, ka ne tikai konkrētajam ražotājam, bet arī analogiem ir iespēja sniegt savu piedāvājumu, lai palielinātu konkurenci. Tā ir vispārēja norma un prasība.
Grūti spriest, vai ieinteresētās puses vērsīsies ar sūdzību Konkurences padomē, bet šis iepirkuma gadījums vēsta, ka Latvijā ar konkurences prasību ievērošanu iepirkumos īsti nevedas - pat liels pašvaldības uzņēmums prasības spēj ignorēt.
Tas man ir pārsteigums. Pati jau vairākus gadus nestrādāju Konkurences padomē, taču savulaik mums notika ļoti daudzi kopīgi semināri ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un KNAB. Es ticu, ka tagad arī tā notiek. Mēs tikāmies ar nozarēm, runājām un mēģinājām saprast, kur ir problēmas. Ļoti daudzi autorizēti izplatītāji runāja par to, ka tiek ierobežoti. Runāja par to, ka tikai konkrēti rezerves daļu ražotāji un autorizēti servisi drīkst sniegt pakalpojumu.
Viena lieta ir tehniskās apkopes, kad ir garantijas remonts - ja ej pie kāda cita, tad visticamāk zaudēsi garantijas remonta iespēju. Automašīnu īpašnieki ir tiesīgi izvēlēties - varbūt viņi grib remontēties pie tikpat kvalitatīviem citiem dīleriem.
Tādi gadījumi ir ļoti bieži. Atceros, ka mēs daudzas reizes esam teikuši - ja ir kāds iepirkums, tad nedrīkst norādīt tikai vienu konkrētu ražotāju vai izplatītāju. Ir jāraksta noteikumos klāt “vai analogs”. Ja jūs domājat, ka tāds produkts ir vienīgais, tas tomēr nenozīmē, ka tāds neeksistē kaut kur tepat - ja ne Latvijā, tad Baltijā. Cik es zinu - Konkurences padome par to joprojām ļoti daudz runā.
Par izpratni - droši vien atsevišķām amatpersonām tās trūkst, bet par šo ir ļoti daudz runāts. Mani pat pārsteidz, ka arvien var sastapt šādu formulējumu, kad nepieciešamas tikai konkrētā ražotāja rezerves daļas.
Esam pētījuši arī “Rīgas satiksmes” saraksti ar ieinteresētajām pusēm. Saņēmām arī “Rīgas satiksmes” atbildi, kur galvenais arguments, kāpēc norādīts konkrēts ražotājs, ir drošības garantijas pasažieru drošības vārdā. Tātad konkursa rīkotājs ir pieņēmis, ka neviens cits uz šīs zemeslodes nevar saražot analogu, kas atbilstu drošības kvalitātes prasībām. Vai tas ir pietiekams arguments Konkurences padomei?
Ar drošības argumentu ļoti bieži mēģina piesegt konkurences trūkumu. Kaut kur tas varbūt ir pamatoti, bet es apšaubu, ka neviens cits ražotājs nespētu analogu saražot. Visiem transportlīdzekļu ražotājiem ir jādod drošības garantijas.
Es pieļauju, ka varētu būt kādas sūdzības. Tad IUB skatītos un mēģinātu saprast, vai drošības arguments ir attaisnojams un neviens cits to nespēj. Ja būtu cita ražotāja rezerves daļas, tad tas braucamrīks ir absolūti jāpārbūvē. Tas ir jāpēta.
Jebkurā gadījumā pasūtītājam ir jāskatās, kas tirgū vēl ir pieejams, un jārada iespēja pieteikties arī citiem ražotājiem. Tad var izvērtēt, kuri ir labākie.
Varbūt šis viens arī ir labākais, bet nevajadzētu nosaukt, ka tikai šis jāiepērk. Ja norādāt konkrētu ražotāju, tas nav iepirkums, bet vienošanās.
Kādas varētu būt konsekvences šim gadījumam?
Ja IUB konstatētu, ka tas nav pamatoti un argumenti neiztur kritiku, tad šādu iepirkumu, visticamāk, atceltu. Tas ir jājautā IUB, bet Konkurences padome arī bieži norāda, ka iepirkumi, kuros jau iezīmēts viens ražotājs, nav pieļaujami.
Par šo gadījumu man ir pārāk maz informācijas, lai es varētu pateikt, kādas konsekvences. Varbūt būs tādi argumenti, ka beigās tos atzīs par pamatotiem. Es labprāt gribētu redzēt, kāds pamatojums attaisno šādu rīcību.
Galvenais vārds būs IUB slēdzienā?
Viņi pēta to lietu. Ja arī Konkurences padome saņems šādu iesniegumu, tad pirmām kārtām vērsīsies pie IUB, jo tas ir viņu tiešais uzdevums - izvērtēt, vai iepirkuma nolikuma un tehniskās specifikācijas prasības ir adekvātas, lai nodrošinātu brīvu konkurenci tirgū.
Ja konstatē, ka nav adekvātas, kas notiek tālāk? Iestājas sankcijas?
To labāk jautājiet IUB. Manuprāt, nekas tur neiestājas. Visticamāk, vienkārši pasludina šādu iepirkumu par nenotikušu vai nepieļaujamu. Es nezinu, varbūt šobrīd kaut kas ir mainījies regulējumā, kur konkurenci ierobežojoši pasūtījumi tiek vērtēti stingrāk un ir kādas sankcijas. Man šķiet, ka joprojām tā nav.
Ja IUB konstatē, ka prasības nav adekvātas, vienkārši no jauna jāsludina konkurss.
Ja sūdzība nonāk Konkurences padomē, var būt sankcijas pret konkursa rīkotāju?
Ja tiek konstatētas viena piegādātāja intereses, Konkurences padome to var vērtēt pēc konkurences likuma neitralitātes klauzulas. Konkurences neitralitāte nozīmē, ka valsts un pašvaldības nedrīkst radīt priekšrocības vienam konkrētam tirgus dalībniekam.
Es zinu, ka Konkurences padome ļoti veiksmīgi daudzos gadījumos ar to darbojas. Pārkāpumu lietas, manuprāt, pat īsti nav bijušas. Visbiežāk ir brīdinājumi. Valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, manuprāt, uz to ļoti adekvāti un ātri reaģē. Ar brīdinājumu varētu pietikt, bet tas jājautā Konkurences padomei.
No jūsu pieredzes raugoties - kā var būt tā, ka Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība ar vairākiem profesionāliem augstākās raudzes valdes locekļiem un padomi pieļauj šādu situāciju?
Man ir pārāk maz informācijas, lai varētu to novērtēt. Vajadzētu dzirdēt arī Rīgas pašvaldības amatpersonu skaidrojumu, varbūt tas pavērstu situāciju mazliet citādi. Es varu vispārīgi pateikt, ko nozīmē tādā veidā rīkoti konkursi. Nezinot to, cik prece vai pakalpojums tirgū ir pieejams, man ir grūti spriest. Varbūt viņi tiešām ir veikuši tirgus izpēti.
Konkurences jautājumos ir divas puses - pārkāpējs un tas, kurš mēģina pamatot, kāpēc šāds pārkāpums ir radies. Konkurences padome neitrāli izvērtē - ir vai nav pārkāpums. Bieži ierosinātās lietas beidzas bez pārkāpuma konstatēšanas, jo to pamato noskaidrotie fakti. Ir jādzird pasūtītāja viedoklis.
