“Tā, protams, bija karaļa iniciatīva, jo es taču nevaru karalim mesties ap kaklu,” smaidot saka Artis Pabriks, skaidrojot, kāpēc Dānijas karalis, aizmirstot protokolu, pieņemšanā pie Valsts prezidenta draudzīgi apkampās ar bijušo studiju biedru. Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija otrdien bija ieradušies valsts vizītē Latvijā. Frederiks jau vairākas reizes ir apmeklējis Rīgu, bet šoreiz – kopā ar Mēriju – tā ir pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās Dānijas karaļa amatā 2024. gada janvārī. Par Dānijas karali, vizītes aizkulisēm un sadarbību militārā jomā runājam ar Dronu un militāro tehnoloģiju asociācijas vadītāju Arti Pabriku.
Jūs ar Dānijas karali Frederiku esat studiju biedri?
Jā, mēs kopā studējām Orhūsas universitātē, bijām vienā grupā, mums arī bija viens zinātniskā darba vadītājs. Savulaik, kad viņš bija students, viņš studentu grupā devās vizītē uz Rīgu, savukārt es biju starp tiem, kam viņš bija jāuzņem. Staigājām pa Rīgu, bijām Rīgas tirgū, pirkām ikrus. Tas bija 1992. gadā. Pēc studijām esmu ticies ar tagadējo Dānijas karali vairākkārt. Tā, piemēram, 2018. gadā mani uzaicināja svinēt Latvijas Republikas simtgadi Kopenhāgenā, pilī. Bet pirmoreiz mēs tikāmies 1991. gada janvārī.
Kāds ir karalis Frederiks kā cilvēks?
Dānijā viņu dēvē par tautas karali. Jo viņš ir vienkāršs, draudzīgs, sarunās vienmēr atvērts. Kad pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rinkēviča es piegāju sasveicināties ar karali, viņš pat neievēroja protokolu un draudzīgi apkampa mani. Tā, protams, bija karaļa iniciatīva, jo es taču nevaru karalim mesties ap kaklu. Dāņu medijos mēs abi šādā veidā parādījāmies. Un bija arī skaidrojums, kas es tāds esmu un kāpēc karalim tik īpaša attieksme pret mani.
No otras puses… Viņš ir izgājis nopietnu militāro sagatavošanu. Viņš ir speciālo uzdevumu vienības karavīrs, praktizējies niršanā ar akvalangu. Karaļnamā ikvienam jāpiedalās militārajā dienestā. Tu nevari būt karalis, ja tu neesi bijis militārajā dienestā. Un karalis ir arī armijas virspavēlnieks. Pirms dažiem gadiem viņš kopā ar cilvēku grupu veica 3500 kilometru pārgājienu ar kamanām Grenlandē. Karalis nebūt nav trausls, viņš ir nopietni fiziski sagatavots. Mēs ar viņu runājām par to. Es teicu, ka būtu pieticis ar dienestu armijā, bet viņš atbildēja, ka grib ko vairāk. Dienests speciālo uzdevumu vienībā nebija viegls, no tās daudzi vīrieši tika atskaitīti, jo pārbaudījumi bija nopietni.
Vai jūs abi Rīgas vizītes laikā runājāt par situāciju pasaulē, par karu Ukrainā?
Man nebija tik daudz iespēju ar viņu sarunāties. Piedalījos vien vakara pieņemšanā. Tomēr mazliet parunājām. Viena tēma - mūsu privātās atmiņas, otrā tēma - nedaudz par sadarbības perspektīvu aizsardzības industrijas laukā starp Dāniju un Latviju. Par Ukrainu viss ir skaidrs - tādā ziņā, ka viņš atbalsta Ukrainu. Starp citu, būdams students, viņš Orhūsas universitātē rakstīja savu zinātnisko darbu par Baltijas valstu ārpolitiku 90. gados. Līdz ar to Baltijas valstis viņam ir labi pazīstamas, viņš tās saprot un seko līdzi visam, kas notiek. Viņš nav no tiem valstu vadītājiem, kam pamatīgi vajadzētu skaidrot, kas ir Krievija un ko tā izdarījusi Ukrainā.
Kādas ir perspektīvas Latvijas un Dānijas militārajā sadarbībā?
Gana labas. No vienas puses - Dānija nav liela valsts, dāņiem - līdzīgi kā mums - ir izpratne par draudiem, jo Dānija ir Baltijas jūras valsts. Apspriedām dronu uzbrukumus. Esmu runājis ar dažiem Dānijas uzņēmumiem, ar kuriem mums varētu būt kopprojekti. Dāņi ir ieinteresēti sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Un ir lietas, ko mēs dāņiem varam piedāvāt - it sevišķi no dronu tehnoloģijām. Jau patlaban ir militārie produkti, ar ko mēs apgādājam Dānijas armiju.
Vai šajā Dānijas karaļa vizītē tika slēgti arī kādi līgumi?
Domāju, ka ne. Karalis nav tas, kurš slēdz līgumus. Bet notika sarunas gan ar Ārlietu, gan ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas cilvēkiem. Karaļa vizīte spēcīgi veicinās mūsu valstu sadarbību. Vizīte bija simboliski pozitīva, jo Dānija mums ir viena no reģiona tuvākajām valstīm, var pat just tuvu emocionālo saikni. Un šāda saikne palīdz starptautiskajās attiecībās. Ja izcelsies kāda krīze, Dānija būs valsts, ar kuru mēs noteikti sadarbosimies
