Globālās ekonomikas palēnināšanās un jauna loģistikas sistēma pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā liecina par jaunu naftas cenas samazinājumu, kas nozīmē arī lētāku degvielu. To, ka norises naftas biržās atspoguļojas arī degvielas cenā, patiesībā jau varam vērot kopš pagājušā gada pavasara. Piemēram, dīzeļdegvielas cena kopš pagājušā gada augstākā punkta mazumtirdzniecībā Latvijā ir kritusies apmēram par ceturto daļu.
Pēdējā laikā visai plašas diskusijas saistītas ar jautājumu, cik lielā mērā mūsu valstij ekonomiski vajadzētu sadarboties ar Krieviju. Tiek piesaukti skaitļi, ka Latvijas preču eksports uz šo valsti pēdējā gada laikā esot sarucis ļoti nebūtiski. Šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksports it kā ir sarucis no 89,5 līdz 84,9 miljoniem eiro jeb apmēram par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finanšu nedienām ejot plašumā, problēmas ir jaušamas ne tikai ASV, bet arī Eiropas banku sektorā, kam, par laimi, seko aizvien jauni amatpersonu paziņojumi par kopējās situācijas stabilitāti. Nav pamata domāt, ka šīs amatpersonas censtos “notušēt” situāciju, visu krāsojot pārāk gaišos toņos.
Ceturtdien izziņotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram, bez kura pirmie no minētajiem labprāt pilnīgi noteikti iztiktu. Tomēr ir kāds vismaz šķietams risinājums tam, lai situācija varētu mainīties par labu kredītiestāžu klientiem – gan aizdevuma ņēmējiem, gan noguldītājiem. Runa ir par ārkārtas virspeļņas nodokli, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus. Tas attiektos ne tikai uz komercbanku sektoru, bet arī citām tautsaimniecības nozarēm.
Krītoties enerģētikas resursu un lauksaimniecības produktu cenām pasaules preču biržās, ir ļoti augsta iespējamība, ka šobrīd augsto inflāciju jau šā gada beigās nomainīs deflācija jeb cenu samazināšanās. To, ka šāda iespējamība ir ticama, norāda arī tautsaimniecības norišu eksperti.
Pieaugot piedāvājumam, pagājušā gada nogalē sākušas samazināties mājokļu cenas. Pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu mājokļu cenas Latvijā vidēji sarukušas par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Globālās ekonomikas norises patlaban kļūst aizvien nelabvēlīgākas parastajiem darbarūķiem. Kā norāda dažādu valstu statistika, ar pieauguma trūkumu ir saskārusies rūpniecība un aizvien izteiktāk iezīmējas tendence, kas vērsta vai nu uz ražošanas izaugsmes tempu kritumu, vai produkcijas izlaides samazināšanos vispār.
Lai arī ziņas par aizjūru banku bankrotiem lielai mūsu sabiedrības daļai var šķist diezgan nenozīmīgas, problēmai ejot plašumā, var tikt ietekmēta arī katra Latvijas iedzīvotāja dzīve un varam piedzīvot pat būtisku labklājības līmeņa samazināšanos. Iespējams, pat lielāku nekā to, ko nule kā piedzīvojām saistībā ar strauji augošo inflāciju.
“Uz adrenalīna esam noturējušies, bet adrenalīns beigsies. Sāksim laizīt brūces, un tās ir diezgan dziļas.” Tā skanēja vārdi Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidenta Kristapa Klausa atbildē uz Latvijas Bankas (LB) uzdotu jautājumu, ko Krievijas uzbrukums Ukrainai izmaksājis Latvijas ekonomikai.
Ik pa laikam kuluāros izskanošajām runām par to, ka Latvijā ražotās preces nonāk Krievijā pa apkārtceļiem, tādējādi, iespējams, apejot tai noteiktās sankcijas, ir pamats aktualizēties līdz ar katriem jauniem Latvijas ārējās tirdzniecības datiem. Ja palūkojamies uz mūsu valsts eksporta portfeli, tad šādu aizdomu ēna tikai pieaug.
Vai un cik daudz līdzekļu novirzīt fondēto pensiju sistēmai, ir aktuāls jautājums jau aptuveni divdesmit gadu, tāpat kā šaubas par to, vai ieguldītā nauda spēs ģenerēt nopietnu atdevi pēc tam, kad iedzīvotāji pārtrauks sava darba mūžu. Diskusijas par šīs problēmas risinājumiem ir atsākušās Lietuvā, bet Igaunijā iedzīvotājiem, nomaksājot nodokli, tika ļauts izņemt līdzekļus no pensiju 2. līmeņa plāniem.
Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.
Patēriņa cenu indeksa pieaugums Latvijā nu jau šķiet nedabīgi augsts, ja palūkojamies uz kopējām ekonomiskajām tendencēm. Tas varētu liecināt par konkurences trūkumu. Tomēr vienlaikus patēriņa cenu indeksu ietekmē arī cenu spirāles iegriešanās, kad iepriekš jau notikušais preču un pakalpojumu sadārdzinājums rada iemeslu jaunam sadārdzinājumam citās patēriņa grupās.
Zelts gadu simtiem un pat tūkstošiem ir kalpojis kā glābšanas riņķis nedrošos laikos, kad pieaug ekonomiskā un politiskā nenoteiktība un izceļas kari. Šis investīciju metāls kalpojis par līdzekli uzkrājumu saglabāšanai laikos, kad strauji aug cenas, un ļāvis pat nopelnīt. Tomēr tiem, kuri vēlas ar zelta palīdzību izsargāties no dažādām globālām kataklizmām, ir jārēķinās, ka patlaban situācija krietni atšķiras no tās, kas bija vērojama iepriekšējos gadu desmitos.
Negatīvās pazīmes, ko pēdējos mēnešos demonstrē Latvijas rūpniecības sektors, ir visai skaidrs signāls dziļākām problēmām tautsaimniecībā. Tās var skart ne tikai pašus rūpniecības uzņēmumus, bet arī tos, kuru darbība ir saistīta ar šī vitāli svarīgā sektora finansējumu (nevalstiskās organizācijas, sports, mediji utt.), kā arī dažādas saistītās nozares – izejvielu piegādātājus, gatavo preču transportētājus un tirdzniecības nozares uzņēmumus.
Šobrīd ir pagājis apmēram gads, kopš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules preču biržas bažās par izejvielu trūkumu bija nonākušas panikas visaugstākajā punktā. Situācija nu ir nosacīti iegājusi “jaunajā normalitātē” ar mēreni augstākam cenām nekā pirms kara, tomēr to nemitīgi apēno neskaidrība par nākotni.
Straujais inflācijas lēciens, kas apsteidzis vidējās darba samaksas pieaugumu, strādājošo iedzīvotāju reālajai neto algai jeb no darba samaksas iegūstamajai pirktspējai pagājušajā licis samazināties par 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus, Latvijas ekonomiskais sniegums pagājušā gada beigās būtu vērtējams kā izcils. Diemžēl ir visai maz cerību, ka tik labas ziņas par mūsu valsts tautsaimniecības attīstību saņemsim gan šajā, gan tuvākajos ceturkšņos.
Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.
Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.
Kara gads Ukrainā ir bijis izaicinājumu pilns gan Eiropas ekonomikai kopumā, gan Latvijas tautsaimniecībai. Augsta inflācija, kuras aizmetņi radās vēl pirms karadarbības sākšanās, pasaules ekonomikas pagurums, kas pie apvāršņa vīdēja vēl pirms kovida pandēmijas, šķiet, pamazām veido tā dēvēto kritisko masu, kuras lavīnveida efekts neizbēgami radīs sarežģījumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
