Pēdējā laikā visai plašas diskusijas saistītas ar jautājumu, cik lielā mērā mūsu valstij ekonomiski vajadzētu sadarboties ar Krieviju. Tiek piesaukti skaitļi, ka Latvijas preču eksports uz šo valsti pēdējā gada laikā esot sarucis ļoti nebūtiski. Šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksports it kā ir sarucis no 89,5 līdz 84,9 miljoniem eiro jeb apmēram par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tomēr šiem skaitļiem ir visai mānīgs raksturs, jo gada laikā pasaules ārējās tirdzniecības cenas ir pieaugušas par divos ciparos mērāmiem procentiem, tādējādi patiesais eksports fiziskās vienībās ir krities daudz straujāk par minētajiem 5%. Tomēr visiem, kuri domā, ka jālauž ekonomiskā atkarība no Krievijas, ir vēl kāda būtiska ziņa - kaimiņvalsts, vismaz pagaidām, ir zaudējusi savu vietu Latvijas svarīgāko eksporta partneru pirmajā piecniekā.
Attiecībā uz šo gadu vienīgā informācija ir pieejama par Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmu janvārī, un zināmu priekšstatu par to sniedz salīdzinājums ar pērnā gada janvāri. Patiesībā šis salīdzinājums 12 mēnešu periodā var sniegt visai skaidru ainu, jo pērnā gada janvārī pilna mēroga iebrukums Ukrainā vēl nebija sācies. Vienlaikus tobrīd pasaules ekonomika bija augstākajā punktā pēc Covid-19 uzplaiksnījuma sākuma un uzņēmumi, kuri vēlējās ekonomisko sadarbību ar Krieviju, varēja to realizēt vien ar nelieliem šķēršļiem. Tie saistījās ar sankciju rāmjiem, kas pret Krieviju tika ieviesti saistībā ar 2014. gadā notikušo Krimas okupāciju un iebrukumu Austrumukrainā un Krievijas atbildes sankcijām, piemēram, ES pārtikas produktiem. Tomēr var teikt, ka kopumā sankcijas pret Krieviju vēl bija visai “kosmētiskas” un turklāt tie, kuri savas darbības pakārtoja prognozēm par kara sākšanos kaimiņvalstī, vēl varēja kaut ko steidzīgi pārdot vai no tās kaut ko iegādāties.
Pagājušās desmitgades vidū, kad Krievija jau Krimu sāka uzdot par savu teritoriju, šī agresorvalsts bija trešais lielākais Latvijas eksporta partneris un tās īpatsvars bija visai tuvs 10% no kopējā preču kopapjoma. Tomēr pagājušās desmitgades vidus kalpoja arī par savdabīgu lūzuma punktu Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Tie, kas eksportēja uz Krieviju, šo tirgu iespēju robežās “centās pieturēt”, taču vienlaikus meklēja un atrada aizvien jaunus noieta tirgus un centās palielināt pārdošanas apjomus tur, tādējādi samazinot Krievijas daļu kopējā eksporta struktūrā. Tā, piemēram, rīkojās abi Latvijas lielie farmācijas uzņēmumi “Grindeks” un “Olainfarm”. Īsi sakot, veidojās situācija, ka eksports uz citām valstīm sāka augt straujāk nekā uz Krieviju.
Gala rezultātā jau pirms pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā Krievija bija izstumta no eksporta trešās uz ceturto vietu. Lielākie partneri - Lietuva un Igaunija - savas vietas nemainīja, bet Krievijas vietu aizņēma Vācija. Piemēram, pērn janvārī Vācijas īpatsvars preču eksporta struktūrā sasniedza 6,8%, bet Krievijai tie bija vairs tikai nepilni 6%. Gadu vēlāk Latvijas eksporta topā Krievijai aizsteigušās priekšā vēl divas valstis - Somija un Zviedrija. Ar samērā nelielu atšķirību šo valstu īpatsvars Latvijas preču eksporta struktūrā ir ap 5,9%, bet Krievijai tas ir noslīdējis līdz 5,2%. Tikmēr jau minētās Vācijas daļa eksporta pīrāgā šā gada janvārī bija pieaugusi līdz 7%. Lietuvai tā bija 17,5%, bet Igaunijai - 13,1%. Pie minētā vēl ir jāpiebilst, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijas eksporta preču tirgi ir kļuvuši aizvien diversificētāki un Latvijā ražotais ir ar augstāku pievienoto vērtību un nonāk aizvien tālāku valstu tirgos.
Šķetinot uz Krieviju eksportējamo preču sarakstu, ir iespējams gūt priekšstatu gan par preču vērtību naudas, gan arī masas izteiksmē jeb kilogramos. Tādējādi ir iespējams gūt arī pilnīgāku ainu par to, vai konkrētas preču grupas produkti austrumu kaimiņvalstī tiek pārdoti vairāk vai mazāk. Lielāko grupu vidū sevi pirmā piesaista tāda, kas tiek klasificēta kā “dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis”. Šeit eksports naudas izteiksmē gada laikā gandrīz divkāršojies - no 20,47 miljoniem eiro pērn janvārī līdz 38,5 miljoniem eiro šā gada attiecīgajā mēnesī, savukārt, pārrēķinot masā, šo preču eksporta apjoms ir kāpis par 50%. Minēto gan lielā mērā varam saistīt ar ārvalstu dzērienu reeksportu caur Latviju.
Citās lielākajās preču grupās, izņemot apģērbus, eksporta apjoms ir sarucis, piemēram, farmaceitisko produktu masa uz Krieviju gada laikā kritusies par 39%. Preču grupā, kurā ietilpst apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav adīti vai tamborēti, pārdošanas apjoms gada laikā ir pieaudzis no 2,5 miljoniem līdz 4 miljoniem eiro. Savukārt fiziskā izteiksmē pārdošanas apjoms kāpis no 35,7 līdz 60,8 tonnām.
Tas, kas rada zināmu aizdomu ēnu, ir fiziskā apjoma pieaugums preču grupā, kas klasificēta kā “elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”. Šeit apjoms gada laikā ir pieaudzis no 272,5 līdz 303,6 tonnām. Tiesa, uzrādītā naudas vērtība sarukusi no 7,9 miljoniem līdz 5,8 miljoniem eiro. Tāpat degunu liek saraukt dažādu optisko, kino ierīču, mērierīču un medicīnisko ierīču eksporta pieaugums. Skaitļi gan nav lieli - no 903 tūkstošiem eiro pērn janvārī šogad apjoms pieaudzis līdz 1,4 miljoniem eiro. Savukārt apjoms kilogramos palielinājies no 10 772 līdz 10 863.
Ja raugāmies uz ārējās tirdzniecības bildi kopumā un no tās izņemam alkohola reeksportu, tad var teikt, ka Latvijas uzņēmumi tomēr aizvien vairāk met līkumu Krievijai un meklē realizācijas iespējas citur. Vēl ir jāņem vērā apkārtceļu aspekts, izmantojot Aizkaukāza un Vidusāzijas valstis, sevišķi Kazahstānu, kas nu jau ir kļuvusi par savdabīgu preču piegādes Krievijai loģistikas centru. Tiesa, lai arī Latvijas preču eksports uz Kazahstānu un citām NVS valstīm ir audzis lēcienveidā, ar to ir par maz, lai kompensētu to, kas Krievijā pārdots kādreiz. Tomēr par to, vai mūsu eksportētāji necenšas apiet sankcijas, gan nevaram būt pilnībā droši.
