Lieldienu galds īpaši lētāks vēl nebūs

© Depositphotos.com

Norises pasaules preču biržās, kas jau kādu laiku ir vērstas uz enerģētisko resursu un lauksaimniecības kultūru cenu samazināšanos, nereti rada jautājumu, kad globālās norises sāks jūtamāk izpausties veikalu plauktu cenrāžos.

Pēdējos mēnešos gan sāk iezīmēties pagrieziena punkts arī līdz šim strauji augošo pārtikas produktu cenu virzībā, taču, ja neskaita piena produktus, kopumā būtisks cenu samazinājums nav vērojams. Galvenā problēma - ir jāpaiet laikam, kamēr iepriekšējā sadārdzinājuma sekas pārstāj izpausties.

Izejvielu izmaksas turpina pieaugt

Nozares eksperti norāda, ka cenu samazinājums nav tik vienkāršs kā varētu šķist, jo pērn notikušais izmaksu lēciens rada sarežģījumus vēl aizvien. Gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans stāsta, ka viņa uzņēmuma izmaksas par energoresursiem pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu bija pieaugušas pieckārt. Kopumā tik krasas energoresursu cenu izmaiņas ir ietekmējušas produktu pašizmaksu, un tās ir attiecināmas kā netiešās ražošanas izmaksas, kas ir trešais lielākais uzņēmuma izmaksu postenis no kopējām produktu izmaksām, skaidro uzņēmējs. Viņaprāt, arī šī brīža energoresursu izmaksas, neraugoties uz to, ka cenas pamazām tuvojas 2021. gada līmenim, joprojām ir vērtējamas kā augstas.

Tomēr vislielāko ietekmi uz produkta pašizmaksu atstāj tiešās ražošanas izmaksas, t.i., izejvielas un darbaspēks. “Minētās izmaksu pozīcijas pēdējā gada laikā ir augušas, un kopumā tās veido lauvas tiesu - aptuveni 80% no visām produkta izmaksām. Tieši gaļas izejviela ir pārliecinoši galvenais cenu ietekmējošais faktors ar lielāko ietekmi uz produktu pašizmaksu. Diemžēl pēdējo mēnešu laikā tās iepirkuma cena nav samazinājusies, neskatoties uz to, ka prognozes solīja samazinājumu. Tieši otrādi - izejvielu izmaksas turpina pieaugt,” vērtē A. Ždans.

Kā piemēru viņš min cūkgaļas bekonu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri, kad tika piedzīvota pēdējā cenu izmaiņa, tas ir sadārdzinājies par 13%. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri gaļas izejvielas cena ir augusi par 69%. Pēc A. Ždana teiktā, pat nelielas izmaiņas gaļas izejvielu cenā atstāj būtisku ietekmi uz produkcijas pārdošanas cenu un diemžēl vairumā gadījumu liek reaģēt, tās pielāgojot aktuālajām izejvielu izmaksām. “Ņemot vērā, ka gaļas izejviela, kas ir produkta izmaksu pozīcija ar visbūtiskāko ietekmi uz pārdošanas cenu, ir pieaugusi, nevis samazinājusies - tuvākajā laikā veikalu plauktos nav gaidāms cenu samazinājums. Nevaram izslēgt, ka ar vasaras sezonas tuvošanos, kad pieprasījums pēc gaļas produktiem palielinās, cenas var pieaugt vēl vairāk,” spriež uzņēmuma vadītājs.

Ķēdes reakcijai jābūt

Pēc olu ražotāja “APF Holdings” īpašnieka Jurija Adamoviča teiktā, ir loģiski, ka, samazinoties pašizmaksai, produkcijai ir jākļūst lētākai, un tas atbilst visiem makroekonomikas likumiem. “Ja samazinās pašizmaksa, tad tas ir tikai laika jautājums, kurš ražotājs konkurences cīņā palaiž cenu lejup. Tas, protams, izraisa attiecīgu ķēdes reakciju un spiež arī citus konkrētajā nozarē vai apakšnozarē strādājošos uzņēmumus samazināt cenas,” skaidro uzņēmējs.

Tomēr, viņaprāt, ir jāsaprot, ka ražotājs īsti nevar ietekmēt to cenu, kāda ir veikalu plauktā. “Šeit rodas jautājums gan politiķiem, gan publiskās pārvaldes iestādēm, kāpēc Latvijā pārtikas preces maksā dārgāk nekā Francijā, Spānijā, Vācijā vai Itālijā? Atbilde noteikti nav meklējama ražotāju pusē,” spriež J. Adamovičs.

Kritumu bremzē vecie līgumi

Pārtikas nozares pārstāvji norāda, ka ir jāpaiet zināmam laikam, kamēr pēdējā laika norises sāks vairāk ietekmēt preču cenas veikalos. Tas lielā mērā ir saistīts ar tempu, līdz sāk samazināties reālā uzņēmuma pašizmaksa. Jautāts, vai izejvielu cenu kritums preču biržās jau ir samazinājis uzņēmuma ražošanas pašizmaksu, J. Adamovičs teic, ka viņa pārstāvētajam uzņēmumam tā īsti tas nav noticis. Tas tāpēc, ka, sākoties karam Ukrainā, tirgus ir pilnībā pārkārtojies.

“Nereti darījumu attiecības bija jāuzsāk no jauna un ar jauniem partneriem. Līdz ar to kādreizējās pēcapmaksas vietā uzņēmumi bija spiesti pāriet uz priekšapmaksu. Iepriekš ar graudu un citu biržā tirgoto izejvielu piegādātājiem varēja vienoties pat 30 vai 60 dienu pēcapamaksu, bet, karam sākoties, visa šī iepriekšējā sistēma sabruka un pēcapmaksas vietā nācās saskarties ar avansa maksājumiem,” situācijas izmaiņas ieskicē J. Adamovičs

Pēc viņa teiktā, tā kā darbs notika ļoti svārstīga tirgus apstākļos, daudzi uzņēmumi centās fiksēt piegādāto izejvielu cenas. “Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka iepriekš fiksētā cena ir nedaudz lielāka, bet atsevišķās pozīcijās pat krietni lielāka nekā biržā, taču to ietekmēt mēs vairs īsti nevaram. Līgumi ir saslēgti, un kontraktētie apjomi ir pilnībā jāizņem,” skaidro olu ražotāja pārstāvis.

Raksturojot laika periodu, kurā mainās cenas ražošanā un veikalu plauktos, A. Ždans stāsta, ka gatavās gaļas produkcijas segmentā atkarībā no noslēgtā sadarbības līguma starp viņa pārstāvēto ražošanas uzņēmumu un lielajiem klientiem, proti, populārākajiem veikalu tīkliem Latvijā, cenu izmaiņas notiek vidēji 1-3 mēnešu laikā. Tikmēr paša uzņēmuma gaļas veikalu tīklā izmaiņas notiekot nedēļas laikā. Cenu izmaiņu process esot tieši atkarīgs gan no tirgotāja izveidotās cenu politikas un stratēģijas, gan arī no tā, kā ražotājs vada un kontrolē ražotās produkcijas cenu jautājumu. Kā dzirdams no pārtikas uzņēmumu vides, vēl viens būtisks aspekts, kādēļ cena nekrīt uzreiz un strauji, varētu būt tāds, ka pērn, kad tirgus stresa apstākļos notika strauja pašizmaksas palielināšanās, tā uzreiz netika ietverta produktu cenā.

“Ir jāņem vērā arī fakts, ka pagājušajā gadā cenas mazumtirdzniecības ķēdēm nebija iespējams mainīt tik strauji, kādas bija energoresursu izmaiņas biržās. Ar to vēlos pateikt, ka, iespējams, ne visas uzņēmumiem radītās izmaksas tika kompensētas,” situāciju komentē a/s “Hanzas maiznīcas” komercdirektore Beatrise Šilberga.

Ekonomika

Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.