Neuzticība pasaules finanšu sistēmai jau pagājušajā desmitgadē pavēra visai plašas iespējas kripotovalūtu uznācienam finanšu tirgū un pat cerībām, ka kādreiz tās varēs kalpot kā nopietna alternatīva parastajām valūtām dažādos norēķinos. Laikam ejot, pierādījās, ka tā vairāk ir entuziastu izprieca nekā reāla ekonomiskā revolūcija. Šobrīd, kad kārtējo reizi dzirdams par jūtamāku globālā banku sektora sašūpošanos, interese par kriptovalūtām pieaug, palielinoties arī to cenai.
Pēdējā laikā izskanējušās negācijas ap ASV banku sektoru, no spēles izstājoties vairākiem pamanāmiem tirgus dalībniekiem, un tam sekojošās atskaņas Eiropā radījušas neuzticības pieaugumu globālajos finanšu tirgos. Pēc notikumiem ASV biržu aprindās tika meklēti nākamie potenciālie “vājnieki” un tika arī atrasti, kas rezultējās Šveices bankas “Credit Suisse” akciju vētrainā izpārdošanā. Tāpat “neglīti” mājieni tika raidīti Vācijas “Deutsche Bank” virzienā. Kopš ažiotāžas sākšanās ASV marta sākumā šīs bankas akcijas cena ir nokritusies par iespaidīgiem 20%. Tas gan ne tuvu nelīdzinās “Credit Suisse” piedzīvotajam akcijas cenas samazinājumam apmēram par 70%.
Tiklīdz finanšu tirgos sāk iezīmēties kādi pavērsieni, sevišķi, ja tie ir negatīvi, it kā labi izglītotu investoru kopējā reakcija daudz nemēdz atšķirties no parasta pūļa, daudz nešķetinot, kas labs, kas slikts. To zinot, arī racionālākā ieguldītāju daļa savas pozīcijas nereti slēdz, vai nu cerot, ka atgūs savas investīcijas lētāk, vai vienkārši baidoties, ka līdz ar vispārējo paniku var nonākt pie grūti atgūstamiem zaudējumiem. Taču tāda pati “naudas kustība” ir vērojama arī pretējā virzienā. Izplatoties bažām par globālās finanšu sistēmas vājumu, ļaudis cenšas glābties ar alternatīvu finanšu instrumentu palīdzību, un, jo straujāk sāk pieaugt cena, jo lielāka var kļūt ieguldītāju interese. Šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta kriptovalūtām, un 30. marta pēcpusdienā populārākā no tām, “bitkoins”, maksāja apmēram par 40% vairāk nekā 10. martā, vienas “bitmonētas” cenai svārstoties ap 28,5-28,7 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt citas kriptovalūtas “Ethereum” vērtība minētajā laika periodā bija pieaugusi turpat par 30%, līdz apmēram 1,80 ASV dolāriem gabalā. “Gabalā” gan ir nosacīti teikts, jo atšķirībā no parastām valūtām kriptosegmenta izstrādājumi reāli dabā nepastāv, tāpat kā tiem nav arī nekāda seguma, ko veidotu citu valūtu rezerves, zelts vai parāda vērtspapīri. Pēdējais no faktiem arī ir noteicošais, kādēļ kriptovalūtām nav nekāda ekonomiskā seguma, to vērtība strauji svārstās, tādēļ tās nevar kalpot par visaptverošu un stabilu norēķina līdzekli tautsaimniecībā.
Lai arī tam nav nekāda ekonomiskā seguma, kriptovalūtu tirgus nav atrauts no pārējā finanšu tirgus tendencēm. Aplūkojot vēsturi, ir visai skaidri redzams, ka kriptovalūtu tirgus labklājība ir atkarīga no tā, cik dāsnu monetāro politiku piekopj centrālās bankas. Proti, jo vaļīgāk ir palaisti groži un aktīvāk notiek ekonomikas kvantitatīvā stimulēšana jeb, vienkāršā valodā runājot, naudas drukāšana, jo labāk jūtas kriptovalūtu tirgus un tur esošo produktu vērtība pieaug. Var pat teikt, ka tādi fenomeni kā bitkoins, kam ir izdevies gūt plašu rezonansi un vērtības pieaugumu, jo vēl pirms desmit gadiem tā vērtība bija mazāka par 100 dolāriem, savu dzīvotspēju ir ieguvuši nevis tāpēc, ka dolārs ir tik vērtīgs kā “papīrs”, uz kā tas nodrukāts, bet gan tāpēc, ka finanšu tirgū šo dolāru ir daudz. Tas ir leģitīms norēķinu līdzeklis, par ko bitkoini un citas šāda tipa valūtas tiek pirktas un arī pārdotas, tiklīdz rodas sajūtas par gaidāmajām problēmām reālajā ekonomikā. Līdz ar to patiesais iemesls, kādēļ šīs valūtas īpaši aktīvi tika pirktas iepriekšējā nedēļā, droši vien daudz mazāk ir saistīts ar bažām par pasaules finanšu sistēmas krahu, cik cerībām, ka, banku problēmām ejot plašumā, centrālās bankas atkal nospiedīs naudas drukājamās mašīnas pogu, lai ar finanšu plūdiem potenciālo ugunsgrēku apdzēstu.
Iemesls, kādēļ pēdējās dienās pirkšana vairs nav tik izteikta, lielā mērā varētu būt saistīts ar faktu, ka jau izskanējušām negācijām pagaidām nepievienojas kādas jaunas un šokējošas. Ja banku problēma tuvākajā laikā plašumā neies, tad var izteikt paredzējumu, ka cik strauji cenas uzkāpa, tikpat strauji tās kritīsies, jo samazināsies cerības, ka naudu drukās vairāk nekā līdz šim. Šeit ir jāņem vērā, ka kriptovalūtas ir uzskatāmas par tipisku augsta riska aktīvu (to pierāda arī visai kardinālās svārstības vienas dienas ietvaros), kura vērtības pieaugums ir atkarīgs tikai no tā, vai pircējiem nezūd interese. Tā ne tuvu nav līdzvērtīga pat pie investīciju riskantā segmenta pieskaitāmajām uzņēmumu akcijām, kuru pirkšanas aktivitāti nosaka gan kompānijas finanšu sniegums, gan izmaksājamās dividendes akcionāriem. Kriptovalūtu gadījumā tās pašas neko nepelna un nerada nekādu finanšu atdevi, atšķirībā no zelta, kurš arī pats par sevi neko finansiāli neģenerē, taču vismaz tiek izmantots kā investīciju nodrošinājums, dārglieta un izejviela ražošanā. Tāpēc arī kriptovalūtu vērtība ir pakļauta lielākām svārstībām.
Cita starpā ir jāatceras: jo riskantāks ir finanšu aktīvs, jo ātrāk no tā mūk investori, tiklīdz savelkas negaisa fronte pie ekonomikas debesīm. Labs piemērs bija 2020. gada ziema, kad, sākoties Covid-19 izplatībai, bitkoina vērtība kritās straujāk nekā biržas indeksi. Līdzīgi bija arī 2021. gada un 2017. gada nogalē, kad arī pie apvāršņa sāka parādīties signāli par to, ka riskanto finanšu aktīvu pārdošana ir drīzāk vēlama nekā turēšana ieguldījuma portfelī. Ir ļoti ticams, ka kriptovalūtu vērtība vēl varētu pieaugt, taču tas, visticamāk, ir iespējams scenārijā, kad globālais investīciju mikroklimats netiek pārāk sašūpots un vienlaikus centrālās bankas ziņo par jaunām naudas injekcijām. Savukārt, ja šādi paziņojumi nesekos un vienlaikus globālā ekonomiskā aktivitāte izrādīs tendenci samazināties, arī kripto segments var piedzīvot kārtējo izpārdošanu un cenu kritumu.
