Lielajiem naftas eksportētājiem nākot klajā ar paziņojumiem par melnā zelta ieguves samazinājumu, pasaule pirmdien piedzīvojusi visai iespaidīgu naftas cenu lēcienu. Tiesa, ir ļoti ticams, ka pašreizējais kāpums neizvērtīsies tendencē un visai drīz cenas atkal saruks līdz ar ziņām par globālās ekonomikas tempu tālāku bremzēšanos.
Pasaules naftas biržām pirmdien nācās sadzīvot ar ziņu par to, ka lielākie eksportētāji ir nākuši klajā ar vēstījumiem par ieguves apjomu samazināšanu. Triju valstu - Saūda Arābijas, Kuveitas un Apvienoto Arābu Emirātu - plānotais kopējais ieguves apjomu samazinājums ir 772 000 barelu naftas diennaktī, tajā skaitā saūdiešu devums minētā samazinājuma ietvaros būtu 500 000 barelu dienā. Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1. maija līdz gada beigām, bet Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Minētais piecu valstu apjoma samazinājums var šķist ļoti liels, taču ir mazāk nekā viens procents no globālā diennakts patēriņa.
Neraugoties uz to, naftas cenas pirmdien, sākoties tirdzniecībai, dažu stundu laikā spēja pieaugt par vairāk nekā 5%. Pieļaujams, ka tirgus dalībnieki tik krasi reaģējuši, jo uztraucas, ka minētajām valstīm varētu sekot citas. Tomēr, visticamāk, jau tuvākajās dienās atbilde uz šo jautājumu tik saņemta un vai nu pasaule būs spiesta sadzīvot ar dārgāku degvielu, vai arī cenas sāks stabilizēties. Acīmredzot valstis nonākušas pie secinājuma, ka var nopelnīt vairāk, iegūstot mazāk. Tomēr šāda iespēja pastāv vien ar nosacījumu, ja cenas turpinās turēties vismaz pašreizējā līmenī.
Vienlaikus daudz ticamāka hipotēze ir tā, ka valstu paziņojumi par ieguves mazināšanu ir saistīti pilnīgi ar citu iemeslu. Domājams, ka patiesais paziņojuma iemesls ir centieni nodrošināties pret potenciālo pārprodukciju tirgū, kas varētu rasties līdz ar tālāku pasaules ekonomikas bremzēšanos vai pat kritumu. Domājams, ka to labi saprot arī naftas eksportētāji un patlaban cenšas nodrošināties ar augstāku cenu līmeni, lai potenciālais melnā zelta cenu samazinājums nebūtu tik sāpīgs brīdī, kad sāks izskanēt paziņojumi par ekonomiskajām problēmām un pieprasījuma kritumu. Turklāt vienota paziņojuma izdarīšana tirgu ietekmē daudz spēcīgāk un ļauj tikt pie potenciāli lielākas cenu izaugsmes, tirgus dalībniekiem strauji kāpinot naftas kontraktu pirkšanas apjomus.
Jau šobrīd ir jūtamas negatīvas tendences pasaules ārējā tirdzniecībā, un tas norāda uz vairākām lietām. Pirmā no tām - vajadzēs mazāk degvielas pārvadājumu veikšanai. Savukārt pasaules tirdzniecības apjoma potenciālais sarukums liecina par patērētāju aktivitātes kritumu dažādās valstīs, līdz ar to naftas pieprasījums var sarukt ne tikai pasaules tirdzniecībā, bet arī valstu iekšējos tirgos. To sevišķi veicina arī aizvien pieaugošās procentu likmes, kas samazinās uzņēmumu un mājsaimniecību kopējos tēriņus. Līdz ar to pastāv iespēja, ka nafta visai drīz atgriezīsies pie iepriekšējos mēnešos vērojamās cenu samazināšanās, vienīgi naftas ieguvējiem tas varbūt būs mazāk sāpīgi nekā tad, ja ieguve netiktu samazināta. Vienlaikus pasaulei nav arī jāsatraucas par naftas deficītu, jo pašreizējie notikumi ir veicinoši slānekļa naftas ieguves kāpumam, piemēram, ASV, kas ir kļuvušas par globālo melnā zelta flagmani.
