Globālās ekonomikas palēnināšanās un jauna loģistikas sistēma pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā liecina par jaunu naftas cenas samazinājumu, kas nozīmē arī lētāku degvielu. To, ka norises naftas biržās atspoguļojas arī degvielas cenā, patiesībā jau varam vērot kopš pagājušā gada pavasara. Piemēram, dīzeļdegvielas cena kopš pagājušā gada augstākā punkta mazumtirdzniecībā Latvijā ir kritusies apmēram par ceturto daļu.
Protams, situācija var mainīties atkarībā no degvielas uzpildes stacijas, taču vairāk nekā 20% vērts cenas samazinājums ir piedzīvots un, visticamāk, turpināsies. Kas, protams, ir laba ziņa kopējās inflācijas samazināšanā.
Kā raksta Igaunijas medijs “err.ee”, naftas barela cena pasaules preču biržās ir nokritusies līdz 72-73 ASV dolāriem par barelu un tik lēts “melnais zelts” pēdējo reizi ir bijis 2021. gada nogalē. Tiesa, degvielas cena ir ievērojami augstāka nekā tobrīd. Ievērojami augstāku degvielas cenu esam piedzīvojuši arī Latvijā. Kā liecina aģentūras LETA degvielas cenu apkopojumi, cenas ievērojami var atšķirties pat vienā DUS, taču, ja ņemam par pamatu kāda lielāka mazumtirgotāja cenu izmaiņas, tad ir redzams, ka patlaban degvielu var iegādāties lētāk nekā par 1,60 eiro litrā. Savukārt salīdzinājumā ar 2021. gada nogali šī mazumtirgotāja cena 95. markas benzīnam ir pieaugusi par 7,6%, bet dīzeļdegvielai par 22,5%. Vairāk vai mazāk, taču kopumā līdzīga cenu izmaiņu tendence ir vērojama arī degvielas tirgū kopumā.
Kā eksperti skaidro “err.ee”, galaproduktu cena vairumtirdzniecības tirgos nav kritusies tādā tempā kā jēlnaftas cena biržā. Iemesli, kādēļ tā notiek, ir saistīti ar tirdzniecības saišu saraušanu ar Krieviju, jo agrāk daļa degvielas tika importēta no šīs valsts, bet tagad piegāžu ceļi ir garāki. Vēl tiek norādīts uz faktu, ka 2021. gada nogalē arī pašas degvielas krājumi ir bijuši lielāki. Vēl ir arī citi skaidrojumi, piemēram, tas, ka arī degvielas ražotāju izmaksas pieaug un tas nevar neietekmēt gala produkta cenu. Būtiska nozīme ir arī akcīzes nodokļa daļai degvielas mazumtirdzniecības cenā. Piemēram, saskaņā ar degvielas tirgotāja “Neste” skaidrojumu, akcīze dīzeļdegvielai veido 25% no degvielas cenas, savukārt benzīnam tie ir jau 32%. Vēl ir būtiska nianse, jo dārgāks kļūst produkts, tuvojoties gala cenai, jo vairāk valstij nominālā izteiksmē samaksājam arī pievienotās vērtības nodoklī. Prot, ja pirms PVN degvielas litra cena ir 1 eiro, tad valstij par to samaksājam 21 centu, bet ja 1,5 eiro, tad šī summa pieaug līdz 31,5 centiem.
Lai arī var šķist, ka degvielas cenu kritums nav pietiekams, tomēr tas turpinās un nedēļas laikā spēkratu barošana ir kļuvusi par pāris centiem litrā lētāka. Vai degvielas cenas kritums ir atkarīgs no globālajiem politiskajiem un ekonomiskajiem virzītājspēkiem? Ja pieņemam, ka turpinās pašreizējā virzība un viss paliek mierīgi arī Taivānas salu aptverošajā Dienvidķīnas jūrā, tad var teikt, ka ir pamats domāt par tālāku cenas samazināšanos. Krituma apjoms ir tieši atkarīgs no tā, cik liels ir naftas īpatsvars degvielas gala cenā un cik lētāks “melnais zelts” kļūs salīdzinājumā ar pašreizējo brīdi. Tāpat nozīme ir arī eiro/dolāra kursa svārstībām, jo naftas cena biržās tiek noteikta ASV dolāros. Pēdējā pusgada laikā šis faktors Latvijas degvielas pircējiem ir bijis labvēlīgs. Proti, pēdējā pusgada laikā eiro kurss pret savu aizjūras konkurentu ir pieaudzis apmēram par 10%. Vai šis kurss turpinās augt, ir atkarīgs no centrālo banku monetārās politikas, līdz ar to par noteiktu valūtu kursu virzību patlaban runāt ir pagrūti. Toties diezgan droši var teikt, ka līdz ar pēdējā laikā vērojamo finanšu tirgu sašūpošanos pasaulē dažādu preču biržu aktīvu, tajā skaitā naftas, cenas būs tendētas sarukt. Līdz ar to nevar izslēgt, ka jau tuvāko mēnešu laikā 95. benzīna un dīzeļdegvielas cenas var pietuvoties 1,50 eiro atzīmei par litru, neizslēdzot arī tālāku kritumu.
