arrow_downwardVeselīgs dzīvesveids

Mūsdienīgas strādājošas mammas laika plānotājā ir daudz ierakstu, un kādu dienu viens no tiem atgādina, ka bērnam paredzēta vizīte pie LOR speciālista.

Mūsdienās alerģija kļuvusi par izplatītu veselības problēmu un, kā zināms, bērnībā tā parādās biežāk nekā turpmākajos dzīves gados. Visbiežāk tās izpausmes novērojamas tieši siltākajā laikā.

Intensīvas fiziskas slodzes apstākļos organisms vairāk tērē praktiski visas uzturvielu grupas. Profesionālam sportistam bieži vien nepieciešams 3–4 reizes vairāk olbaltumvielu, ogļhidrātu, vitamīnu un minerālvielu nekā cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs, tāpēc nākas lietot speciālu sporta uzturu, kur visas šīs vielas iekļautas daudz koncentrētākā veidā nekā parastos produktos.

Apzinoties, kādu kaitējumu ādai var nodarīt saules ultravioleto staru iedarbība, daudzi cilvēki, jau tuvojoties pavasarim, iegādājas saules aizsargkosmētiku, taču nereti gadās, ka tā tiek lietota vien dažas reizes, bet pēc tam piemirstas vai vienkārši apnīk ziest šos līdzekļus uz ādas.

Tā šķiet tik milzīga netaisnība, kad, cenšoties sagaidīt pavasari labā formā, tu esi nopietni pievērsies svara zaudēšanai, bet rezultāts nav tik labs, kā cerēts.

Stresu mēs diendienā vainojam dažādās problēmās, taču ne vienmēr pamanām, kā un pa kuru laiku tas piezadzies un ka esam kļuvuši nervozāki. «Nervozi ir daudzi cilvēki.

Pareizi lietota kosmētika, uztura bagātinātāji, procedūras – tas vēl nav viss, kas vajadzīgs, lai cilvēks varētu justies un izskatīties jaunāks.

«Lai ieraudzītu veidus, kā paasināt savu intelektu, ir jāsaprot, ka cilvēka personība vienmēr atrodas evolūcijā. Ja cilvēks apstājas izaugsmē, viņš tiek atsviests atpakaļ attīstībā, jo daba nepazīst miera stāvokli,» saka austrumu medicīnas ārsts un akupunktūrists Egons Helms.

Kā pārziemojuši jūsu mati? Ļoti iespējams, ka tie augu gadu ir pareizi un rūpīgi kopti, saņēmuši visas nepieciešamās uzturvielas un tāpēc nekādas gadalaiku maiņas matu skaistumam un veselībai nekaitē.

Kalcijs mūsu organismam vajadzīgs visu mūžu. Viens no dzīves posmiem, kad kalcija nekādā ziņā nedrīkst pietrūkt, ir bērnība.

«Precīzu datu nav, taču 30–50% Latvijas iedzīvotāju varētu būt slēptais jeb latentais dzelzs deficīts. Līdz šim dzelzs trūkumu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Mūsdienās arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā latentais dzelzs deficīts nonāk arvien biežāk, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs.

«Cilvēki mēdz aizrauties ar uztura bagātinātājiem, kurus bieži vien kombinē paši pēc saviem ieskaitiem, bet kārtīgi nelieto zāles, kas viņiem patiešām ir vajadzīgas, piemēram, asinsspiediena regulēšanai un holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs,» saka kardiologs Andris Skride.

Kad pienāk pavasaris, tas ne vienmēr nozīmē, ka saaukstēšanās sezona ir beigusies. «Bieži vien notiek tā, ka organisma rezerves ir jau krietni izsmeltas rudenī un ziemā, tāpēc pavasarī aizsargspējas ir novājinātas,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Gan uztura speciālisti, gan tie, kuri cenšas tikt vaļā no liekā svara, zina, cik bieži labais nodoms mainīt savus ēšanas paradumus un uzņemt mazāk kaloriju pēc dažām dienām tiek atmests.

No kā vārīt dienišķo rīta biezputru – tas katra paša un garšas kārpiņu ziņā: izvēle ir gana plaša. Nez kāpēc vēl aizvien rīsu, griķu vai mannas putru pieņemts gatavot pavisam pliekani, vienkārši un pasniegt galdā ar kādu mērci, ievārījumu vai sviestu.

Kaut arī kalendārs vēsta, ka pavasaris šogad pienācis jau 20. martā, daba īpaši nesteidzas priecēt mūs ar saulīti un siltu laiku. Daudziem joprojām aktuālas ir rūpes par to, lai augšējie elpceļi spētu tikt galā ar saviem uzdevumiem organismā.

Tāpat kā daudzi cilvēki cenšas saglabāt veselu sirdi, labu redzi, gludu ādu vai labu figūru, vajadzētu censties saudzēt arī dzirdi.

Ja, rūpējoties par savu veselību, dodat priekšroku līdzekļiem no dabas vielām, ziedes Evija nosaukums komentārus neprasa, jo tā ir tautā iecienīta un izturējusi laika pārbaudi. Pēdējā laikā arvien vairāk kļūst to, kuri atgriežas pie dabas vērtībām, jo daba nepieviļ.

Kuram gan nav pazīstama šokolādes sniegtā bauda, kad pēc smagas darba dienas, apēdot gabaliņu rūgtenā kāruma, jūtam atdzīvojamies sevī enerģiju un dzīvesprieku. Iemesls pēkšņajām emocionālajām pārmaiņām meklējams šokolādes sastāvā.

Kas nekait bērniem – reizēm domā pieaugušie, cenšoties apkarot pavasara nogurumu ar veselīgiem un ne tik veselīgiem paņēmieniem. Salīdzinājumā ar mums bērni šķiet tik aktīvi un enerģiski. Bet jāņem vērā, ka viņu organismam diendienā jādara nopietns darbs – jāaug.

«Pagājušā gada decembrī sadarbībā ar ārstiem un farmaceitiem mēs veicām aptauju par to, kādas iedzīvotāju kategorijas izsaka vēlmi rūpēties par aknu veselību,» stāsta ārsts Kaspars Ivanovs, Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Daloties savā veiksmīgajā vai ne tik veiksmīgajā pieredzē, cilvēki, kuri vēlas atbrīvoties no liekā svara, vairāk akcentē uzmanību uz to, kādus produktus ēst un no kādiem atturēties.