Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Māja \ Veselīgs dzīvesveids

Stress apēd magniju

Stresu mēs diendienā vainojam dažādās problēmās, taču ne vienmēr pamanām, kā un pa kuru laiku tas piezadzies un ka esam kļuvuši nervozāki. «Nervozi ir daudzi cilvēki.

Viņi to pat īpaši neakcentē, bet, izvaicājot sīkāk, ārsts noskaidro, ka pacientam ir saspringts, stresa pilns darbs, naktī viņš nevar aizmigt, visas problēmas summējas un nonāk līdz muguras, galvas vai pleca sāpēm, kuras ilgstoši nepāriet, neraugoties uz ārstēšanu,» stāsta neirologs Ainārs Vecvagars (attēlā; klīnika ALma).

«Stresa apstākļos organisms pastiprināti tērē visas savas rezerves – vitamīnus, makroelementus, mikroelementus, tālāk tiek noārdīti ogļhidrāti, olbaltumvielas, tauki, organisms stresa apstākļos izmanto visu, lai tikai saražotu enerģiju. Viena no minerālvielām, kuras šādā situācijā sāk trūkt, ir magnijs. Tas mūsu organismā ir iesaistīts vismaz 300 dažādos procesos, tai skaitā nodrošina impulsu vadīšanu šūnās. Ja magnija trūkst, šūnas kļūst jutīgākas, izmainās to darbības slieksnis.»

Stresi un stresiņi

«Katram cilvēkam ir savs stresa līmenis,» atzīst neirologs. «Stresu rada gan nopietnas problēmas darbā vai ģimenē, gan šķietami sīkumi. Dažam pietiek ar to, ka laikā nepienāk autobuss, kādam būs uz viņu jāgaida un tūlīt sāksies tālākā ķēdes reakcija un problēmas. Tādi mazi ikdienas stresiņi it kā liekas nemanāmi, bet tomēr dara to pašu – tērē organisma rezerves. Tas notiek lēni un nemanāmi.»

Prasība pēc magnija

Organismam vajag 300–350 mg magnija diennaktī. «Prasība pēc magnija pieaug gan paaugstināta stresa apstākļos, gan situācijās, kas saistītas ar pastiprinātu svīšanu, jo magnijs tiek izdalīts ar sviedriem – karstā laikā, ejot pirtī vai intensīvi sportojot. Stress raksturīgs gan atbildīgā darbā strādājošiem cilvēkiem, gan arī tiem, kuri mācās, sākot no pirmklasniekiem un beidzot ar augstskolu pēdējo kursu studentiem,» stāsta A. Vecvagars. «Ir vispārzināms, ka magnijs papildus nepieciešams grūtniecēm, tāpēc tas tiek iekļauts viņām domātajos vitamīnu kompleksos. Vislabāk, ja konkrētus preparātus un to devas nozīmē ārsts, ņemot vērā katra pacienta individuālās vajadzības. Grūtniecēm, sportistiem un augošiem bērniem ārsts var ieteikt ilgāku magnija preparātu lietošanas kursu, bet citiem visbiežāk jālieto pa vienai tabletei 1–2 reizes dienā trīs mēnešus gadā. Magnija preparāti sastopami dažādu sāļu formā. Populāra kombinācija, kas pierādījusi savu efektivitāti, ir magnija laktāts ar B6 vitamīnu – piridoksīnu, kurš cita starpā palīdz magnijam nonākt šūnās.

Cilvēkiem, kuriem ir hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts vai sirds un asinsvadu kaites, par dažādu preparātu lietošanu noteikti jākonsultējas ar ārstu. Zāles prasa nopietnu attieksmi, tāpēc saviem pacientiem lūdzu uz lapiņas izveidot vienotu sarakstu ar visiem medikamentiem, kuri viņiem jālieto, norādot gan devas, gan lietošanas biežumu, gan arī uzņemšanas laiku, ja tas ir svarīgs. Piemēram, miega veicināšanai magnija preparātus vēlams lietot vakarā. Jāzina arī, ka nevajag magniju lietot kopā ar antibiotikām, lai netraucētu to uzsūkšanos.»

Uzņemt ar uzturu – problemātiski

Magnijs atrodams kviešu klijās, auzu pārslās, ķirbju un saulespuķu sēkliņas, diedzētos kviešu graudos, riekstos, sojas produktos, arbūzos, zaļumos, aprikozēs, rozīnēs, ziedkāpostos un dažādos citos dārzeņos, arī zivīs, kakao, banānos. Šos produktus daudzi cilvēki iekļauj ēdienkartē krietni par maz, turklāt mūsdienu lauksaimniecības ražojumi nav tik bagāti ar magniju, kā bija senāk, tāpēc daudziem ir lietderīgi uzņemt to papildus, lietojot attiecīgus preparātus.

Kad var gaidīt efektu

Lai sajustu magnija labvēlīgo iedarbību, nepietiek ar pāris tabletēm. «Krampji kājās var pāriet ātrāk, pat jau nākamajā dienā, bet nervu sistēma, kas strādā ar atmiņām un ieradumiem, nemainās zibenīgi,» saka ārsts. «Kamēr pārkārtojas šūniņas uzvedība, paiet vismaz divas nedēļas vai vēl ilgāks laiks. Pēc tam cilvēks sāk just, ka ir kļuvis mierīgāks, līdzsvarotāks.»

NODERĪGI

Par magnija trūkumu liecina:

• nervozitātes pieaugums

• kāju ikru muskuļu krampji, kas rodas pie mazākās slodzes, neveikli pagriežoties, izstaipoties u.c.

• bezmiegs

• nogurums, enerģijas trūkums

• svīšana un sirdsklauves, kas vairāk izpaužas jauniešiem