Tāpat kā daudzi cilvēki cenšas saglabāt veselu sirdi, labu redzi, gludu ādu vai labu figūru, vajadzētu censties saudzēt arī dzirdi.
Ja dzirde kādu dienu pasliktinās pēkšņi, cilvēks uztraucas un dodas pie ārsta, un tas ir pareizi darīts. Bet ļoti bieži dzirde pasliktinās pamazām, un ilgu laiku tas paliek neievērots.
Dzirde ar gadiem kļūst vājāka praktiski visiem cilvēkiem – tur vainojama dzirdes nerva gala nolietošanās. Dzirdes sajūtu rada tas, ka membrāna, kas ir iekšējā ausī, pieskaras dzirdes nerva galam. Ar laiku iekšējās auss matšūniņas nolietojas, kļūst īsākas un membrānas svārstības vairs neaizsniedz šūniņu galus, tādēļ rodas vajadzība skaņu pastiprināt, lai membrānas svārstības kļūtu lielākas. Taču nesteigsimies vainot tikai vecumu, jo dzirdi ietekmē arī vide, kurā dzīvojam, un mūsu pašu attieksme.
Trokšņu līmenis vidē, kurā ikdienā uzturamies, kopumā ir diezgan augsts, jo sevišķi pilsētās, savu ieguldījumu troksnī dod gan transports, gan sadzīves tehnika, gan arī pārlieku skaļas mūzikas klausīšanās austiņās.
Ko tas nozīmē – pārlieku skaļš troksnis? Skaņai ir trīs raksturlielumi: ilgums, frekvence un intensitāte. Ilgums ir laika sprīdis, kurā šī skaņa dzirdama. Frekvence ir svārstību skaits sekundē, kas nosaka skaņas augstumu, ko mēra hercos. Savukārt skaņas intensitāti nosaka skaļums, un to mēra decibelos. Izpētīts, ka jūtamu kaitējumu dzirdei nodara cilvēki, kuri ilgāku laiku pakļauj sevi tādu skaņu iedarbībai, kas skaļākas 85 decibeliem. 120 decibelu skaņa jau spēj izraisīt sāpes ausīs. Jo skaņas ir skaļākas, jo ātrāk progresē nevēlamās dzirdes izmaiņas. Nekaitējot savai dzirdei, cilvēks var divas stundas uzturēties elektriskās urbjmašīnas radītā troksnī (ap 100 dB), bet videospēļu salonā, kur valda ap 110 decibelu – ne vairāk par pusstundu. Interesanti, ka pat mazuļu grabulīši reizēm spēj radīt 110 decibelu lielu troksni.
Visdažādākās intensitātes skaņas rada daudzas rotaļlietas, tāpēc, iegādājoties spēļmantiņas dažāda vecuma bērniem, jāpievērš uzmanība arī šim aspektam.
Matšūniņas varētu salīdzināt ar labības lauku, bet skaņas – ar vēju. Neliels vējiņš viegli šūpo vārpas laukā, lielāks vējš liec tās pie zemes, bet ļoti spēcīgas brāzmas var vārpas sagāzt un nolauzt. Pēkšņa un skaļa skaņa var bojāt iekšējās auss audus un atstāt neatgriezeniskas sekas.
***
NODERĪGI
Kas liecina par dzirdes vājināšanos:
• televizora vai radio klausīšanās tādā skaļumā, kas kaitina apkārtējos
• vajadzība regulāri pārprasīt citu sacīto
• nepieciešamība saspringti klausīties, ko saka sarunu biedrs, cenšanās pieliekties tuvāk vai pagriezt galvu tā, lai varētu labāk sadzirdēt
• nespēja pietiekami labi saklausīt, kas tiek runāts publiskos pasākumos vai viesības, kur daudz ļaužu