Pirms vedam bērnus saulītē

Apzinoties, kādu kaitējumu ādai var nodarīt saules ultravioleto staru iedarbība, daudzi cilvēki, jau tuvojoties pavasarim, iegādājas saules aizsargkosmētiku, taču nereti gadās, ka tā tiek lietota vien dažas reizes, bet pēc tam piemirstas vai vienkārši apnīk ziest šos līdzekļus uz ādas.

«Pieaudzis cilvēks pats ir savas veselības pavēlnieks un var izvēlēties – rūpēties par savu ādu vai nerūpēties, bet par bērna veselību ir atbildīgi vecāki, un viņiem jāsaprot: rūpējoties par pareizu bērna ādas kopšanu vasarā un sargājot to no nevēlamās ultravioleto staru ietekmes, mēs palīdzam savam bērnam izaugt veselam un saglabāt labu veselību ilgtermiņā,» saka dermatoloģe Džuljeta Ulmane (Ulmaņu privātklīnika). «Rūpes par onkoloģisko slimību profilaksi ir svarīgs ieguldījums bērna nākotnē. Jāņem vērā, ka bērna ādiņa ievērojami atšķiras no pieauguša cilvēka ādas, tā ir plānāka, ar daudz lielāku ūdens saturu un izteiktāku asinsvadu tīklojumu. Bērnam ādas laukums proporcionāli ir daudz lielāks nekā pieaugušam cilvēkam un ādas pretestība pret saules starojumu ir krietni zemāka, tāpēc vajadzīga daudz nopietnāka aizsardzība nekā pieaugušajiem. Neatkarīgi no ādas tipa bērni daudz ātrāk var iedzīvoties saules apdegumos.»

Kamēr mazulis vēl ratiņos

«Pavisam mazi bērni, kuri vēl nestaigā un tiek vesti pastaigā bērnu ratiņos, nav jāieziež ar saules aizsargkosmētiku, bet viņus vienkārši nedrīkst izģērbt kailus un pakļaut tiešiem saules stariem. Pārsvarā māmiņas šo nosacījumu ievēro,» stāsta ārste. «Iegādājoties bērnu ratiņus, jānoskaidro, vai materiāls, no kā tie gatavoti, aiztur ultravioleto starojumu. Lētāko modeļu ratiņiem izmantotie audumi to diemžēl laiž cauri, bet ir arī tādi materiāli, kuros iestrādāts pietiekami liels saules aizsargfaktors (SPF), piemēram, tas ir 50 un lielāks.»

Kad bērns sācis staigāt

Jautājums par saules aizsarglīdzekļiem kļūst īpaši aktuāls, kad bērniņš sāk staigāt. Ir dažas lietas, par kurām pieaugušie reizēm neiedomājas. «Pirmais, kas jāzina: gadā ir periods, kad saules ultravioletais starojums ir īpaši intensīvs. Aprīlis, maijs, jūnijs un jūlija sākums ir tas laiks, kad jāsargājas no saules sevišķi rūpīgi,» skaidro Dž. Ulmane. „Cilvēki lielākoties zina, ka nedrīkst atrasties saulē laikā starp pulksten 11 un 15, bet daudzi neņem vērā, ka pastāv arī tā sauktais atstarotais ultravioletais starojums, – tas atstarojas no ūdens virsmas un smiltīm, un cilvēks no tā nav pasargāts, pat šķietami atrodoties ēnā, ja viņš uzturas pludmalē, pie ūdeņiem. Šādos apstākļos pietiekamu aizsardzību nedos ne krūma paēna, ne saulessargs, ne nojume.

Bērnam vasarā jāvalkā piemēroti apģērbi, tomēr jāzina, ka ne visas drēbītes pasargā no saules starojuma, ir arī tādi materiāli, kam tas brīvi iet cauri. Iegādājoties apģērbus, par šo aspektu vajadzētu painteresēties.

Mazuļiem jālieto tikai tādi saules aizsargkosmētikas līdzekļi, kas paredzēti speciāli bērniem un kuriem SPF ir 30–50, pretējā gadījumā vajadzīgais efekts netiks sasniegts. Ja bērns iet ūdenī – ne tikai jūrā vai upē, bet arī vienkārši pašļakstīties dārza baseinā vai vanniņā, saules aizsargkrēms tiek vismaz daļēji noskalots, pat ja tas ir diezgan izturīgs pret mitrumu, tādēļ pēc šādām nodarbēm krēms jāuzklāj par jaunu. Saules aizsarglīdzekļu sortiments sezonā ir pietiekami plašs, tos var iegādāties gan aptiekās, gan specializētos bērnu preču veikalos un interneta veikalos. Jāpievērš uzmanība, lai šie līdzekļi būtu ražoti Eiropas Savienībā, kur tie tiek attiecīgi sertificēti un atbilst pietiekami stingriem kvalitātes kritērijiem.»

Vai vajag speciāli sauļot

Daudzu cilvēku apziņā nostiprinājies uzskats, ka sauļoties ir veselīgi un ka tas palīdz arī ārstēt atsevišķas ādas slimības. Bet jāatceras, ka iedegums ir ādas aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu, kura ietekmē pigmentrades šūnas – melanocīti sāk aktīvi ražot pigmentu, lai šis starojums nenokļūtu dziļākos audu slāņos un neizraisītu dzīvībai bīstamas sekas. Ja reiz iedegums ir radies, tas liecina, ka jau ir noticis zināms ādas bojājums. Saules nodarītais kaitējums ādai gadu gaitā uzkrājas, tas var veicināt sarkano vilkēdi, ādas vēzi un vienkārši paātrina ādas novecošanos, liekot tai straujāk zaudēt elastību un tvirtumu.

«Līdz 20. gadsimta

50.–60. gadiem cilvēki speciāli nesauļojās, bet, tieši otrādi, centās dažādu iemeslu dēļ sargāties no saules,» komentē ārste. «Kaitīga ir ne tikai dabīga saule, bet arī solārija apmeklējums. Labi, ka, salīdzinot ar laiku pirms gadiem desmit, solāriju popularitāte ir samazinājusies, jo to apmeklēšanai ir noteikti zināmi ierobežojumi un cilvēki ir arī labāk informēti par iespējamo kaitējumu veselībai, ko rada nekontrolēta sauļošanās. Ir atsevišķas ādas problēmas, piemēram, atopiskais dermatīts vai psoriāze, kad saules iedarbība varētu nākt par labu, bet tas nenozīmē, ka speciāli jāguļ saulē. Pietiek 15–20 minūtes atrasties tiešos saules staros, bet patiešām – tikai tad, ja ārsts ir minētās slimības diagnosticējis un ir droši zināms, ka ultravioletais starojums var nākt par labu. Tajā pašā laikā ir arī tādas slimības, ar kurām nekādā gadījumā nedrīkst atrasties saulē, piemēram, sarkanā vilkēde. Ja ir runa par D vitamīnu, kas saules staru iedarbībā sintezējas ādā, tad jāteic, ka tas izstrādājas pietiekami ātri: var vienkārši 20 minūtes pastaigāties ārā, turklāt arī mākoņainā laikā.»

Ja gadījies pārsauļoties

«Ja pēc uzturēšanās saulē āda ir apsārtusi un sakarsusi, pirmais solis ir atvēsināšana, lai samazinātu temperatūru tajā vietā, kur mēs domājam, ka varētu būt apdegums vai kur tas jau veidojas,» saka ārste. «To var darīt ar vanniņu palīdzību, pieliekot aukstā ūdenī samitrinātu dvielīti vai uzliekot kompreses. Pēc tam lieto līdzekļus, kas satur pantenolu, jo ir ļoti svarīgi atjaunot ādas struktūru.»

Izglītot un rādīt piemēru

Lai bērns pierastu pareizi rūpēties par ādu, viņš ir attiecīgi jāizglīto un arī laiku pa laikam jāatgādina, kas un kā darāms. Un arī pašiem vecākiem vajag rādīt piemēru – ja mājās būs saules aizsarglīdzekļi un ģimenē tos lietos, arī bērns pieradīs to darīt. Ja bērns dodas uz kādu vasaras nometni, vajadzētu iedot līdzi saules aizsarglīdzekļus un par to informēt arī audzinātāju un treneri, lai viņi varētu kontrolēt, vai bērns šos līdzekļus lieto. Un, protams, nenāk par ļaunu lieku reizi telefona sarunā to atgādināt arī pašam bērnam.

«Rezultāts ir atkarīgs no komunikācijas gan ar bērnu, gan ar nometnes personālu,» atzīst ārste. «Ja vecāki par šo jautājumu nav padomājuši, var gadīties, ka bērns atgriežas no nometnes ar saulē apdegušu ādu, bet personālam atliek vien noplātīt rokas. Bet, ja bērnam šie līdzekļi ir iedoti līdzi, tad nometnes darbinieki seko, lai bērns tos lietotu, un nekādu starpgadījumu nav, jo nometnes organizētāji ir ieinteresēti, lai būtu apmierināti gan bērni, gan vecāki.»

Džuljeta ULMANE, dermatoloģe:

– Rūpes par onkoloģisko slimību profilaksi ir svarīgs ieguldījums bērna nākotnē. Jāņem vērā, ka bērna ādiņa ievērojami atšķiras no pieauguša cilvēka ādas, tā ir plānāka, ar daudz lielāku ūdens saturu un izteiktāku asinsvadu tīklojumu. Bērnam ādas laukums proporcionāli ir daudz lielāks nekā pieaugušam cilvēkam un ādas pretestība pret saules starojumu ir krietni zemāka, tāpēc vajadzīga daudz nopietnāka aizsardzība nekā pieaugušajiem. Neatkarīgi no ādas tipa bērni daudz ātrāk var iedzīvoties saules apdegumos.