Intensīvas fiziskas slodzes apstākļos organisms vairāk tērē praktiski visas uzturvielu grupas. Profesionālam sportistam bieži vien nepieciešams 3–4 reizes vairāk olbaltumvielu, ogļhidrātu, vitamīnu un minerālvielu nekā cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs, tāpēc nākas lietot speciālu sporta uzturu, kur visas šīs vielas iekļautas daudz koncentrētākā veidā nekā parastos produktos.
Viena no minerālvielām, kuras nedrīkst trūkt fiziski aktīviem cilvēkiem, ir magnijs.
«Magnijs piedalās ļoti daudzās organisma norisēs,» stāsta Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule. «Tā loma joprojām tiek pētīta, bet ir zināms, ka magnijs iesaistīts vairāk nekā 300 enzīmu darbībā, bez kuriem organisms vispār nespētu funkcionēt, magnijs ir kaulos un zobos, tas piedalās nervu impulsu pārvadē un kontrolē muskuļu saraušanos. Sportistam ir divkārt svarīgi uzņemt pietiekamu magnija daudzumu.»
– Kā šo daudzumu var pārbaudīt?
– Var veikt analīzes, lai noteiktu, cik magnija ir asinīs. Savulaik to darījām diezgan daudz, līdz tika atklāts, ka asinīs magnija līmenis gandrīz vienmēr ir normas robežās. Acīmredzot cilvēka organisms cenšas asinīs šo normu noturēt līdz pēdējam, arī tad, kad citās šūnās magnija jau trūkst, par ko liecina, piemēram, muskuļu krampji, kas rodas sportojot un kas pāriet, lietojot magnija preparātus. Ja magnija organismā pietiek, tad rezerves acīmredzot tiek pārdalītas, lai nonāktu tur, kur muskuļiem ir lielāka slodze.
– Kādas pazīmes liecina, ka trūkst magnija?
– Tie var būt galvas reiboņi, krampji, trīce, koncentrēšanās grūtības, iemigšanas grūtības, sirdsklauves. Mēs negaidām, līdz sportistiem izpaudīsies šīs pazīmes, bet visu laiku uzturam organismā pietiekamu magnija līmeni. Magnija papildu uzņemšana ir īpaši būtiska vasarā, karstā laikā un arī tajos ziemas sporta veidos, kur ir intensīvāka slodze. Magnija nedrīkst trūkt arī tiem sportistiem, kuriem īsā laikā nākas samazināt ķermeņa masu, lai varētu startēt paredzētajā svara kategorijā. Gadās, ka dažu dienu laikā jāatbrīvojas no pieciem kilogramiem, un tad ir ļoti svarīgi uzņemt minerālvielas – magniju, kāliju, kalciju, jo citādi ir slikta pašsajūta un muskuļi negrib klausīt.
– Ko nozīmē muskuļu krampji, un kāda tiem saistība ar magnija trūkumu?
– Krampji ir nekontrolēta muskuļu saraušanās, kas var būt ļoti dažādu iemeslu, tai skaitā arī smagu slimību, dēļ. Sportistiem muskuļu krampji mēdz rasties situācijās, kad ļoti ilgi tiek pārslogotas kādas noteiktas muskuļu grupas un tās izjūt magnija trūkumu. Krampji var izpausties visur, kur notiek muskuļu pārslodze – kāju ikros, rokās, mugurā, vēderā u.c. Ja mēs uzņemam par maz šķidruma, arī rodas krampji. Magnijs ir svarīgs, bet tas nedarbojas
viens, ir jāuztur pareiza magnija, kālija, kalcija un nātrija attiecība, jo visām šīm minerālvielām jāstrādā saskaņoti.
– Vai krampjus var izprovocēt nepareiza slodze?
– Ļoti svarīgi ir muskuļus sagatavot fiziskai slodzei – tā ir iesildīšanās, ļoti kārtīga izstaipīšanās. Profesionāļi iesildās pareizi, un treneri bez tā nemaz neļauj sākt treniņu, bet ar visu to krampji reizēm gadās. Taču daudz biežāk krampji piemeklē cilvēkus, kuri, piemēram, izdomā kādu dienu doties skriet un pārāk strauji kāpina tempu. Reizēm krampju rezultātā muskuļu šķiedras pat ieplīst – tās ir diezgan izplatītas traumas, jo īpaši amatieriem. Arī darba kolektīvu sporta svētkos rīkotās sacensības parasti nebeidzas bez šāda veida traumām. Ja cilvēks negrib sev nodarīt pāri, tad sirds un asinsvadu sistēma un muskuļi jāsagatavo gaidāmajai slodzei pakāpeniski, lai nenotiek tā, ka pulsa biežums tūdaļ strauji palielinās un muskuļiem trūkst skābekļa. Piemēram, var skriet vai braukt ar riteni. Ieteicamā slodze ir atkarīga no vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un dažādiem citiem faktoriem. Vislabāk būtu vispirms konsultēties ar ārstu, īpaši tad, ja cilvēks ir vecāks par 45 gadiem un ja visu ziemu nekas nav darīts. Vajadzētu arī papildus uzņemt magniju, kas ir labi gan sirdij, gan muskuļiem. Ļoti labi, ja cilvēkam ir iespēja darboties kompetenta trenera vadībā. Dažam varbūt lietderīgāka būs ārstnieciskā fizkultūra, ko vada fizioterapeits. Katram ir jāizvēlas tādas aktivitātes, kas viņam ir pa spēkam. Jūtams, ka pēdējā laikā cilvēki vairāk grib sportot, vairāk nāk arī uz mūsu laboratoriju un pārbauda veselību. Viņu vidū ir arī tie, kuri grib skriet maratonu, bet ne jau visiem vajadzētu sākt ar maratonu.
– Zināms, ka magniju iesaka lietot arī stresa situācijās. Vai stresam pakļauti arī sportisti?
– Pirms atbildīgiem startiem tā ir viena no lielākajām problēmām, īpaši tādos sporta veidos, kur viss notiek ātri un prasa ļoti lielu koncentrēšanos. Ja magnija preparāti tiek lietoti ilgāku laiku, tie dod savu ieguldījumu arī stresa mazināšanā. Savukārt muskuļu krampju gadījumā efekts mēdz būt tūlītējs. n
Raksts tapis sadarbībā ar Sanofi