Angļu valoda kā prāta treniņš

«Lai ieraudzītu veidus, kā paasināt savu intelektu, ir jāsaprot, ka cilvēka personība vienmēr atrodas evolūcijā. Ja cilvēks apstājas izaugsmē, viņš tiek atsviests atpakaļ attīstībā, jo daba nepazīst miera stāvokli,» saka austrumu medicīnas ārsts un akupunktūrists Egons Helms.

Veidi, kā attīstīt intelektu un sekmēt izaugsmi, ir daudzi un dažādi. Kā vienu no metodēm, lai nodrošinātu augstas uztveres spējas, var izmantot angļu valodu – tā ir iespēja ne tikai izzināt un iepazīt jaunu valodu, bet arī trenēt prāta spējas un atmiņu.

Egons Helms akcentē, ka angļu valodas mācību procesā «aktivizējās visa kognitīvā sfēra un paasinās visas maņas, un šāda prāta treniņa studijas rezultātā uzlabojas komunikācija starp labo un kreiso smadzeņu puslodi».

Viņš saka, ka, lai gan ceļi uz prāta skaidrību un smadzeņu treniņu ir dažādi, angļu valoda ir vislabākais no tiem, jo tā ir pasaules valoda. Apņēmīgi izmantojot šo intelekta attīstības veidu, ir iespēja panākt lieliskus rezultātus, atklājot tādus prāta apvāršņus, kādus neviens nespētu iedomāties atklājam ar svešzemju mēles treniņa palīdzību.

Tieši tāpēc valodas centrs ES Consulting, kas koncentrējas uz biznesa un lietišķās angļu valodas apmācību, ir fokusējies, lai studenti ne tikai pilnveidotu pareizu angļu valodas lietojumu un runas prasmes, bet arī attīstītu citas maņas, arī klausīšanos.

Gramatika bez gramatikas

Austrumu medicīnas ārsts, kurš ir strādājis arī Indijā un Japānā, atzīst, ka sistēma, kuru izmanto ES Consulting angļu valodas nodarbībās, ir dziļa un tā patiešām strādā, attīstot studentu prāta un komunikācijas spējas.

Viena no kursos izmantotajām metodēm – gramatika bez gramatikas – ir lielisks veids, kā iedarbināt intelekta visdziļākās asociatīvās un vizualizācijas funkcijas un kā paasināt ne tikai atmiņu un līdz ar to – iemācīšanos, bet arī visas prāta funkcijas.

«Tā ir metode, kas palīdz gadījumos, kad ir nepieciešams smadzeņu treniņš, vai gluži nestandarta situācijās, kad cilvēkam ir problēmas ar veselību – sāp galva, ir depresija, veģetodistonija un citas kaites. Ja ir spēcīga motivācija, tad ar šiem prāta treniņiem, kas šajā gadījumā izpaužas kā angļu valodas studijas, var panākt kondīciju, ka vēlāk ārstēšanās ar dabas līdzekļiem kļūst daudz efektīvāka,» viņš saka, atklājot šķietami vienkāršu studiju ietekmi uz cilvēka vispārējo funkcionalitāti.

Gramatika bez gramatikas pamatā ir iegaumēšanas mehānisms – saglabāt atmiņā to, kas cilvēku interesē konkrētā brīdī, jo atmiņa ir cieši saistīta tieši ar attiecīgā momenta izjūtām. Nepareizi ir domāt, ka atmiņa ir atkarīga no tā, cik reižu tiek atkārtota nepieciešamā frāze vai cik mehāniski tiek iemācīts kāds gramatikas likums. ES Consulting direktore Sallija Upmale neslēpj, ka likumi ir daudzi un sarežģīti, cilvēkiem grūti lietojami. Pildot rakstiskus uzdevumus, kad ir sniegts laiks pārdomām, tiem var atrast pamatojumu un izmantojumu, bet, kad ir jārunā, nē. Šā iemesla dēļ Egons Helms uzskata, ka valodas centra prakse, kad gramatiskie likumi tiek formulēti pēc tam, kad tie ir saglabājušies cilvēka atmiņā, ir pareiza, jo cilvēks jau intuitīvi tos sāk lietot. «Ja tas notiek šādā veidā, tas ir efektīvi, jo pretējā gadījumā gramatika var šķist sausa un garlaicīga,» viņš ir pārliecināts.

Atslēgas vārds – inteliģence

Kā saka Egons Helms, pats stūrakmens vārds, ar ko tiek atvērta pieeja dziļākām prāta struktūrām, ir angļu vārds inteligence, kurš tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē ne tikai intelektu un inteliģenci, bet arī smalkjūtību, manieru izkoptību, godaprātu, attieksmi pret darbu un citiem cilvēkiem, apķērību, prāta kustību, prāta asumu, attapību un atjautību.

Izmantojot angļu valodu kā veidu, lai trenētu prātu, tiek iedarbināti simboliskie mehānismi, kas iedarbojas dziļi zemapziņā un sāk strādāt šīs inteliģences virzienā. «Tas ir praktiski viss, kas nepieciešams biznesa pasaulei,» viņš saka.

Trenējot prāta dinamiskās spējas, izdodas paasināt ne tikai atmiņu vai uzmanības koncentrēšanas spējas, bet arīdzan absolūti visas kognitīvās sfēras un funkcijas, kurās ietilpst visas mūsu kompetences, zināšanas, prasmes un iemaņas. Attīstot šo prāta mehānismu, mainās tas, kā cilvēks izzina pasauli, jo uzlabojas viņa uzmanība, saprašana, pieņemšana un vispārējā darbība.

Egons Helms uzmanību vērš uz klausīšanās līmeņu nozīmi, kurus, apgūstot angļu valodu, var trenēt un attīstīt. Viņš uzsver, ka tos attīstot ir iespēja lietderīgi izmantot jebkurā izzināšanas procesā, lai izvairītos no pirmā līmeņa, kad informācija pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.

Otrs klausīšanās līmenis ir saistīts ar cilvēkam svarīgas informācijas sadzirdēšanu. Tad intelekts saasinās, uzmanība koncentrējas un sāk darboties vizuālā atmiņa. «Trešais līmenis ir, kad cilvēks sadzird ko tik svarīgu, ka viņam burtiski ietrīsas sirds – tas ir dziļākais līmenis, kad tiek skarta cilvēka psihoemocionālā sfēra, jo angļu valodas studijās ir svarīga ne tikai kognitīvā spēja, bet arī psihoemocionālā. Tajā var gaidīt ne tikai perfektas iegaumēšanas un zināšanas reprodukcijas spējas, bet arī personības transformāciju,» paskaidro Egons Helms. Viņš min, ka ceturtais – noslēdzošais – klausīšanās veids ir saistāms ar līdzībām – «informācija tiek sniegta stāstījuma veidā, kas raiti risinās līdz apstājas, un tālāk klusumā cilvēka prāts, turpinot šo pašu virzienu, aizsniedz to, ko stāstītājs vēlējies pasniegt. Tas ir visefektīvākais un visdziļākais klausīšanās veids».

Fiziskās un garīgās miesas mijiedarbība

Nav noslēpums, ka bieži vien cilvēks jūtas tā, kā viņš izskatās, tāpēc fiziskā sagatavotība un ērtība savā ķermenī ir ne tikai nozīmīga laba izskata atslēga, bet arī iekšējo sajūtu un spēju priekšnoteikums. Un, kā izrādās, ne tikai. Fiziski sagatavots cilvēks daudz vieglāk, kompetentāk un sekmīgāk uzņem informāciju.

«Normālai intelekta darbībai, piemēram, angļu valodas studijām, ir absolūti nepieciešamas garīgā un fiziskā darba nomaiņas. Ja cilvēks visu dienu strādā darbā ar datoru un pēc tam iet uz kursiem, nekas labs gaidāms nebūs, bet ja pēc darba dienas viņš sniegs savai fiziskajai miesai treniņu, tad kursos ir gaidāmi ļoti labi rezultāti, jo intelekts strādā perfekti! Likumsakarība ir dzelžaina – tā ir fizikā un intelektuālā darba dinamika,» par fiziskās miesas sagatavotības svarīgumu pastāsta Egons Helms.

Ārsts uzsver – lai ļautu smadzenēm ir fiziskajai miesai strādāt, uzturā ir nepieciešams lietot produktus, kuru sastāvā ir fosfors. «Lai būtu iespējas mācīties un iemācīties, jāsakārto savi ēšanas paradumi,» viņš ir kategorisks. «Kas mūsu fiziskajai miesai ir vajadzīgs? Olbaltumi, ogļhidrāti, tauki, vitamīni, minerāli, mikroelementi, šķiedrvielas un ūdens, arī kā tīrs, skaidrs ūdens, kas jādzer katru dienu, lai saglabātu prāta skaidrību.»

Tikai tad, kad ir sakopta fiziskā miesa, ir iespēja panākt labus rezultātus arī garīgās uzlabošanā un panākumu sasniegšanā, jo viss cilvēka ķermenī ir saistīts un savstarpēji atkarīgs. «Ja cilvēks netrenēs savu fizisko miesu, tad viņa muskuļi atrofēsies un to vietā saaugs tauku audi. Tieši tāpat ir jātrenē intelekts, jo, ja to netrenē, tad diemžēl iemācīties būs daudz smagāk,» brīdina Egons Helms un min, ka jau 25 un 30 gadu vecums ir kritiskais slieksnis informācijas uztveršanā.

Saglabā jaunību

Ne viens vien cilvēks ir sūdzējies, ka viņam ir īsa atmiņa, grūtības izprast likumus, apstrādāt informāciju un vispār – ir piedzimis ar smagu galvu. Kā norāda Egons Helms, cilvēka smadzeņu šūnas regulāri veidojas un atjaunojas, tāpēc «cilvēkiem ar smago galvu, kas trenē savu prātu, pēc gada vai diviem tā vairs nebūs tik smaga un kļūs viegla». Viss, kas nepieciešams, ir vēlme gribēt izzināt, saprast un ļauties mācību procesam, jo tas iedarbinās visus kognitīvos procesus. Nenoliedzami, ar gadiem iemācīties, piemēram, angļu valodu ir grūtāk, bet tas nav neiespējami, jo treniņš ir veids, kā saglabāt jaunību un gaišu prātu.

Austrumu medicīnas ārsts atklāj kādu interesantu, unikālu faktu: «Amerikāņu zinātnieks Džons fon Neimans teorētiski noteica informācijas daudzumu, ko var ietilpināt cilvēka smadzenes – tas ir lielāks, nekā spēj saturēt jebkura vislielākā pasaules bibliotēka. Ja tēlaini varam iztēloties katru informācijas vienību kā ūdens pilienu, tad kopsummā tas veido Baikāla ezera lielumu.»

Raksts tapis sadarbībā ar ES Consulting, tālr. 26380399, www.esconsulting.lv

**

PRĀTA SPĒJU UN FIZISKĀS MIESAS MIJIEDARBĪBU akcentē austrumu medicīnas ārsts Egons Helms: «Ir jāsaprot, kā attīstās cilvēka personība. Fiziskā miesa evolucionē pēc fizioloģijas, bioķīmijas un biofizikas likumiem, un to ievērošana ir pamatā labām atminēšanās un iemācīšanās spējām. Cilvēka intelekts attīstās pēc morāles, loģikas un materializācijas likumiem.