Mūsdienīgas strādājošas mammas laika plānotājā ir daudz ierakstu, un kādu dienu viens no tiem atgādina, ka bērnam paredzēta vizīte pie LOR speciālista.
Pat ja ikdienas steigā ir visai maz laika, derētu tomēr atrast brītiņu, lai bērnu šim apmeklējumam kaut nedaudz sagatavotu un atbilstoši viņa izpratnes līmenim izskaidrotu, kas tas ir par dakteri, ko un kāpēc viņš darīs.
Headline privātklīnikas ausu, kakla un deguna ārstei Ligitai Kupicai iznāk strādāt ar visdažādākajiem mazajiem pacientiem: vieni ir apķērīgi, pareizi uztver ārsta stāstīto un ir gatavi līdzdarboties ārstēšanā, citi ir kautrīgi un sabijušies, vēl citi – sasnieguši spuraino tīņu vecumu, kad cilvēks jūtas neapmierināts ar visu pasauli. Dažkārt ārstam nodibināt kontaktu un veidot dialogu ar pacientu traucē vecāki, kuri bērna vietā atbild uz visiem jautājumiem, neļaujot savai atvasītei pat muti pavērt. Gadās arī tādi pieaugušie, kuri mazuļus biedē ar dusmīgo dakteri, kas nākot pie nepaklausīgajiem bērniem ar milzu šļirci – pašiem tas šķiet tikai joks, bet bērnam pret mediķiem veidojas negatīva attieksme. Lai gan neaprūpēts galu galā nepaliek neviens, ārste tomēr iesaka vecākiem pievērst uzmanību šim aspektam, jo savstarpējas sapratnes atmosfērā ir vieglāk ārstēt jebkuras slimības. Šoreiz mūsu sarunā pievērsāmies izplatītākajām ausu, kakla un deguna problēmām, kas raksturīgas bērniem.
Bērniem iesnas ir ilgāk
«Daudzi vecāki uztraucas par to, ka bērniem iesnas turpinās ilgāk nekā pieaugušajiem, taču ir pilnīgi normāli, ja bērniem tās ilgst trīs vai četras nedēļas,» stāsta L. Kupica. «Protams, jāpievērš uzmanība tam, kādi ir deguna izdalījumi. Kamēr tie ir salīdzinoši šķidri un caurspīdīgi un tikai no rītiem nedaudz biezāki un dzeltenīgāki, nav pamata uztraukumam. Bet, ja izdalījumi kļūst biezi, zaļi, dzeltenīgi un pārsvarā nāk no vienas nāss, tad ir jāiet pie ārsta, lai pārbaudītu, vai tie nenāk no deguna blakusdobuma, jo tādā gadījumā problēma pati no sevis nepāries un ir jāapsver doma par antibiotiku nozīmēšanu. Arī zīdainīšiem var būt iesnas, kas saistītas ar imunitātes veidošanos vai arī ar to, ka atgrūstās barības masas kairina gļotādu, bet pārsvarā nekādu lielu problēmu nav. Sarežģītāk ir tad, ja iesnas turpinās mēnešiem ilgi. Tas var liecināt arī par alerģiju.»
Atkal jāpaliek mājās
Daudzi vecāki, kuru bērni apmeklē pirmsskolas bērnu iestādes, zina teikt, ka pirmajā bērnudārza gadā mazais lielu daļu laika bijis spiests palikt mājās, ārstējoties no elpceļu vīrusu infekcijām. «Arī tas ir pilnīgi normāli,» saka ārste. «Katrs bērns dzīvo atšķirīgā vidē un atnes uz bērnudārza grupiņu atšķirīgus slimību izraisītājus, kurus pārējo bērnu imūnsistēma pagaidām nepazīst, tāpēc bērni bieži slimo. Tā ir dabiska notikumu gaita, un velti meklēt vainīgo, kurš aplipinājis pārējos. Vislielākā iespēja inficēt citus ir pašā slimības sākumā, ko ne vienmēr var pamanīt, jo iesnas attīstās ļoti strauji un tās nav iespējams iepriekš paredzēt. Daudzas mātes uztraucas par to, ka bērnam kārtējo reizi ir iesnas un nākas palikt mājās, nereti viņas dzīvo pastāvīgā stresā, baidoties, ka bērns atkal varētu saslimt. Pat ja mamma bērnam par savām raizēm nestāsta, mazais tomēr jūt šo spriedzi, tā atstāj negatīvu iespaidu uz viņa nervu sistēmu, kas savukārt ietekmē imūnsistēmu, un rezultātā bērns slimo biežāk. Ja vecāki slimošanu uztver mierīgi, tad bērns ātrāk atveseļojas un arī imunitāte viņam ir stabilāka. Kā zināms, bērni mēdz biežāk slimot arī tad, ja viņi cieš no vecāku uzmanības trūkuma. Tas notiek neapzināti. Protams, vecāki mēdz būt ļoti aizņemti un noguruši, tomēr viņu uzmanība bērnam ir ļoti būtiska, viņam nepieciešams justies vajadzīgam, nevis liekam un vienmēr traucējošam.»
Vidusauss iekaisums
Bērniem vidusauss iekaisums ir bieži sastopams, tas mēdz attīstīties pēc iesnām. Ja bērns vēl neprot pastāstīt, kas viņam kaiš, par ausu problēmām var spriest pēc izturēšanās: mazulis raud, rāda uz austiņu, neļauj tai pieskarties. «Daudzi cilvēki domā, ka diagnozi var noteikt, uzspiežot ar pirkstu deniņu apvidū pie auss: ja sāp, tad tas ir vidusauss iekaisums. Šo pazīmi var izmantot tikai zīdaiņiem, bet pārējiem tā ir maldīga,» saka ārste. «Ja bērnam reiz bijis vidusauss iekaisums, vecāki mēdz ļoti satraukties, pamanot viņam visniecīgākās iesnu pazīmes, un tūlīt ķeras pie deguna pilieniem, jo baidās, ka vidusauss iekaisums atkārtosies. Nekur nav teikts, ka tā notiks. Lielākoties iesnas, ja vien tās ļoti netraucē, nav speciāli jāārstē. Pilieni tikai mazina deguna gļotādas tūsku, bet neārstē, turklāt tie nav paredzēti ilgstošai lietošanai. Ja ir vēlēšanās, var iekšķīgi lietot homeopātiskos līdzekļus, kas domāti vispārēja iekaisuma mazināšanai, bet tas nav obligāti.»
Palielināta aizdegunes mandele
Vēl viens jautājums, kas uztrauc vecākus: vai bērnam nevajadzētu izņemt aizdegunes mandeli? «Četru gadu vecumā aizdegunes mandele ir vislielākā. Ja bērns nedaudz krāc vai brīžiem tur muti pavērtu, tad tas parasti nav pietiekams pamats mandeles izņemšanai,» skaidro L. Kupica. «Aizdegunes mandeles izņemšanu apsveram, ja tā apgrūtina elpošanu – rezultātā smadzenes saņem mazāk skābekļa, un tas var radīt bērnam attīstības un mācīšanās grūtības. Ir arī situācijas, kad veidojas sakodiena izmaiņas, kas pēc tam būs ilgstoši jālabo. Arī tad, ja bērnam ir bieži ausu iekaisumi vai bronhīts, mēs domājam par to, ka aizdegunes mandele jāizņem, jo tur ir infekcijas perēklis, kurš jālikvidē. Bieži vien palielinātā aizdegunes mandele ilgstoši neļauj ausij vēdināties, un tur krājas šķidrums. Tādā gadījumā bungplēvītē ievieto speciālas mazas caurulītes, kas ir domātas, lai izlīdzinātos gaisa spiediens vidusausī, lai ārstēšanās notiktu gan caur degunu, gan caur ausi. Kad pacients ir izārstēts, caurulīti izņem. Arī dzirdes problēmas bērniem visbiežāk saistītas ar aizdegunes mandeli un šķidruma uzkrāšanos vidusausī. Bērns visu laiku pārjautā teikto, cenšas pagriezt skaļāk televizoru, viņam var būt traucēta runas attīstība. Pamanot šādas problēmas, vecākiem jāved bērns uz LOR konsultāciju.»
Palielinātas aukslēju mandeles
Arī aukslēju mandeles – tās, kuras paši varam saskatīt spogulī, atverot muti – var būt palielinātas tik stipri, ka kļūst traucējošas. Ja bērns šā iemesla dēļ krāc un viņam uz dažām sekundēm apstājas elpošana, tad ārsti lemj par aukslēju mandeļu samazināšanu, jo tās var radīt traucējumus bērna attīstībā un veicināt nepareizu sakodienu, kā arī kļūt par iekaisuma perēkli. Bērniem līdz 10–12 gadiem var veikt aukslēju mandeļu piesaldēšanu, kas var stimulēt atveseļošanos. Pieaugušiem cilvēkiem šī metode nav īpaši efektīva, bet daudziem bērniem tā palīdz.
Risks, izzinot pasauli
Pieaugušajiem vienmēr jābūt modriem, jo bērniem gribas visu izzināt, arī izmēģināt, kas notiks, ja dažādus sīkus priekšmetus iebāzīs ausīs vai degunā. Bērnu rotaļlietām, kurās ir sīkas detaļas, ražotāji paredz noteiktus vecuma ierobežojumus, kas norādīti marķējumā. Tos vajadzētu ievērot, tāpat arī jāraugās, lai degunā nenonāktu citas lietas – dražejas, zirņi, pupiņas, akmentiņi u. c. Ja bērns izmanījies kādu svešķermeni iedabūt degunā, visprātīgākais ir vest viņu pie ārsta, lai to izvilktu, bet patstāvīgi var mēģināt to darīt tikai tad, ja svešķermenis neatrodas dziļi nāsī un to var izvilkt bez pūlēm. Ja svešķermenis nokļuvis ausī, to nereti izdodas izvilkt, bet, ja ir kaut kādas šaubas, labāk meklēt profesionālu mediķu palīdzību. Bērni jāuzmana arī no deguna traumām, kas nereti notiek nevis skraidot laukā, bet tieši mājās.
Raksts tapis sadarbībā ar Headline privātklīniku
Ligita KUPICA, Headline privātklīnikas ausu, kakla un deguna ārste:
– Daudzas mātes dzīvo pastāvīgā stresā, baidoties, ka bērns atkal varētu saslimt. Pat ja mamma bērnam par savām raizēm nestāsta, mazais tomēr jūt šo spriedzi, tā atstāj negatīvu iespaidu uz viņa nervu sistēmu, kas savukārt ietekmē imūnsistēmu, un rezultātā bērns slimo biežāk. Ja vecāki slimošanu uztver mierīgi, tad bērns ātrāk atveseļojas un arī imunitāte viņam ir stabilāka.