Personības

«Stāsts jau nav ne par latviešiem, ne par žīdiem, ne par vāciešiem, bet par cilvēku, par izvēlēm ekstremālos apstākļos,» par savu romānu Svina garša saka rakstnieks Māris Bērziņš. Romāns klajā nāca pirms nepilna gada, šovakar tā dramatizējuma pirmizrāde Nacionālajā teātrī.

Apgāda Zvaigzne ABC izdotā zviedru žurnālista Tomasa Šēberga grāmata Ingmars Bergmans. Stāsts par mīlu, seksu un nodevību, ko no zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure, atklāj ievērojamā režisora privāto dzīvi, kas nav atraujama no viņa profesionālās darbības.

Tieši Kārļu dienā, 28. janvārī, Nacionālā teātra aktrisei Guntai Virkavai bija dzimšanas diena. Slavenais badošanās speciālists Pols Bregs reiz teicis, ka uz zemeslodes cilvēks ir izdomājis skaitīt gadus. «Man arī dzimšanas dienas nepatīk. Būtu gan jāpriecājas, ka tu esi dzimis, ka tev ir dota šī iespēja būt pasaulē. Tik daudzi grib būt šajā pasaulē, bet nepiedzimst. Tev jāpriecājas par pasauli. Bet tomēr tas ir solis tuvāk tavai nebūtībai,» filozofisku domu pārņemta ir Virkava. Viņa ir viena no retajām teātra dīvām, kura ir allaž teicamā formā un dzirkstoša, pat ja gadi nepielūdzami iet uz priekšu. Lai arī teātra mājaslapā var atrast ikviena aktiera dzimšanas datus, aktrise ļoti vairās nosaukt savus gadus.

«Visu sasniegumu pamatā, protams, ir darbs, bet – ir jāprot arī īstajā brīdī izmantot iespējas, izdarot labāko, uz ko tajā brīdī esi spējīgs. Bet, lai to izdarītu, tev jābūt tam gatavam. Un, lai tu būtu gatavs, tev ir daudz jāstrādā,» sapratis talantīgais džeza dziedātājs Daumants Kalniņš (25).

«Mans lielākais kapitāls ir nabadzīgā bērnība un ticība izglītībai. Tagad jauniem cilvēkiem ir grūtāk, jo spožās reklāmas tos apžilbina, viņiem grūti saskatīt savu vadošo zvaigzni,» saka leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs. Jau piecus gadus viņš stāv malā no kino, bet joprojāmir darbos. Gan kā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, gan vadot dažādas žūrijas, tiekoties ar klausītājiem lekcijās. Arī gleznošana un rakstīšana aizņem laiku. Ir gaidāma jauna grāmata, varētu pat vairākas, ja ne, kā Streičs smejot saka par sevi: «Dievs vien zina, kas no manis sanāktu, ja bērnībā būtu dota iespēja rakņāties un grimt internetā. Tas apēd manu laiku. Bet es nenositu to, jo gūstu jaunas zināšanas.»

Pie Roalda Dobrovenska un Veltas Kaltiņas braucu uz Ikšķili divu iemeslu dēļ. Pirmais – gribēju dzirdēt viņu domas par Aspazijas un Raiņa jubilejas gadu, jo Roalds Dobrovenskis pēc romāna Rainis un viņa brāļi pirmizdevuma ir kļuvis par neaizstājamu Raiņa un Aspazijas ekspertu, turklāt raugās uz mūsu dižgariem bez latviešiem raksturīgajiem stereotipiem. Otrs iemesls – kalendārs teic, ka pēc Aspazijas un Raiņa jubilejas gada arī viņiem abiem šogad paredzamas jubilejas. Par šo otro iemeslu atbilde bija diezgan lakoniska – vislabāk viņi nesvinētu neko un labāk kaut kur aizbrauktu.

«Jau pirms gadiem pieciem ar Māru runājām par to, ka vajadzētu iestudēt šo lugu. Tad nejutos tik spēcīga, bet tagad uzdrošinos mēģināt,» saka režisore Inese Mičule. Šovakar Jaunajā Rīga teātrī dramaturģes Māras Zālītes leģendārās lugas Pilna Māras istabiņa jauniestudējuma pirmizrāde.

Kad Pits Andersons pērn svinēja savu 70 gadu dzimšanas dienu, šķita – nu nē, nevar taču viņam būt tik daudz! Kad leģendārais mūziķis paziņoja par savu slimību, šķita, ka – nekas, izķepurosies! Taču tā nenotika.

Ir grūti izvēlēties vienu profesiju, kas vislabāk raksturotu šīs nedēļas jubilāru. Rakstnieks? Tulkotājs? Pedagogs? Zinātņu vīrs? Drīzāk jau dzejnieks laikā, kad tādas latviešu dzejas nemaz nebija. Ernestam Dinsbergam šosvētdien, 24. janvārī, apritēs divsimt.

Šo gadu Latvijā atkal ir iespēja pavadīt spilgtas personības zīmē. Ja pērn tie bija dzejnieki Rainis un Aspazija, tad nu ar plašu programmu svinēta 150. jubileja vienam no ievērojamajiem latviešu gleznotājiem Janim Rozentālam.

«Tā jau ir mana ikdiena – mālēšana,» tā par savu jaunāko personālizstādi saka Biruta Delle (1944), kuras personālizstāde Ikdiena šobrīd skatāma galerijā Daugava. Tā ir tradīcija – gadu iesākt ar personālizstādi, pie viena nosvinēt savu dzimšanas dienu 17. janvārī. Māksliniece savulaik dēvēta par kulta gleznotāju, un par viņas glezniecību interese nezūd joprojām. Sarunu māksliniece iesāk ar lūgumu – nelietot uzrunas formu «jūs», jo «visi cilvēki ir vienādi». Mēģinu, bet neizdodas.

«Kāds ir mākslinieka uzdevums? Ko es mainu ar šo izrādi? Neko nemainu. Vai ar vienu izrādi varu ietekmēt cilvēka dzīvi? Droši vien nevaru. Un tomēr es gribu ticēt, ka ar mākslu var mainīt pasauli. Tā es nonāku pretrunās ar sevi,» saka režisors Elmārs Seņkovs. Pērnās sezonas Spēlmaņu nakts Grand Prix ieguvējs par izrādi Antigone teātrī klusējis pusgadu, un šodien Nacionālajā teātrī viņa jaunākā iestudējuma, Huana Majorgas lugas Zēns pirmizrāde.

Latvijas mūzikas leģenda Maestro Raimonds Pauls, kurš vakar svinēja savu 80. jubileju, visas dienas garumā mīlestību un sirsnīgus apsveikuma vārdus saņēma ne tikai no saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un talanta cienītājiem visā Latvijā – komponista unikālo talantu apbrīno un viņa personību augsti ciena arī ārpus mūsu valsts robežām.

Kļūdīsies tie, kuri ir pārliecināti, ka Raimonda Paula pievilcības spēks slēpjas tikai un vienīgi skanīgajās, daudzos gadījumos «lipīgajās» melodijās, kuru viņam ir droši vien aptuveni tūkstotis. Tie nav vienīgie pievilcības parametri. Kopā ar melodijām iet Maestro ironiskais izteiksmes veids, lieliskā humora izjūta, dotā vārda turēšana un milzīgās darbspējas.

Raimonda Paula astoņdesmit stundu dziesmu maratons, kas sākās sestdien un beigsies Maestro dzimšanas dienas naktī pulksten divpadsmitos, atgādina, cik dažāds ir šis cilvēks.

Komponista Raimonda Paula devums Latvijas kultūrā ir bagātība, kas mums dāvināta kā iespēja smelties – kā dzīvo ūdeni, kad dvēselei slāpst, kā gara spēku, kad māc gurdums, kā pašapziņu, kad uzklūp šaubas.

«80 ir interesants skaitlis, kas sevī slēpj daudz ko. Viss kaut kas ir bijis. Gan mācības, gan jaunība, gan nepatīkami, gan ļoti patīkami periodi. Publikas, klausītāju attieksme pret mani arī bijusi dažāda, katrā ziņā ir ko atcerēties. Es negribu neko nožēlot – kā bija, tā bija. Un neraugoties arī uz visādiem režīmiem, es esmu izdzīvojis. Paldies Dievam, vai ne tā,» domā leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 12. janvārī viņam apritēs 80 gadi. Un savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs uz skatuves – Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula jubilejas koncerts. Kopumā ieplānoti 13 koncerti, visi jau izpārdoti.

Latviešu rakstnieks Zigmunds Skujiņš tieši Ziemassvētku dienā, 25. decembrī, atzīmēs savu 89. dzimšanas dienu un, kā pats saka, iekāps deviņdesmitajā. Jau 15 gadus viņš vairs neraksta jaunus darbus, toties ik pa laikam pārlasa paša uzrakstīto, rediģē to, lai, iespējams, nākotnē darbi dienasgaismu ieraudzītu jau mazliet citā redakcijā. Savus nesen izdotos kopotos rakstus 10 sējumos uzskata par savu testamentu, tur viņš esot pateicis itin visu, ko gribējis. Ja kāds gribēs to uzzināt, tad – lai lasa.

Apstāties, pārcirst saiti ar savu līdzšinējo dzīvi un lauzt sevi bija nežēlīgi grūti. Un, lai arī dziļi sirdī viņa juta un zināja, ka reiz viss mainīsies, izkļūt no purvainā staignāja bez sev tuvo cilvēku atbalsta būtu bijis neiespējami. Šodien čelliste un aktrise Kristiāna Abiļeva svin savu 29. dzimšanas dienu, jau sešus mēnešus ir mamma mazajam Markam Mārim un sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka jūtas jaunāka nekā savos 22 un ir laimīgāka nekā jebkad.

«Adventes laikā ir jādomā par sajūtām, par to, ko mēs vēlamies Ziemassvētkos saņemt. Manuprāt, šajā laikā cilvēki grib dzirdēt tādu mūziku, kas aicina uz harmonizēšanos, sniedz mīlestības un garīgas vērtēšanas izjūtu. Šajā laikā notiek atskatīšanās uz to, kas gadā bijis, un vienlaikus gribas arī noskaņot sevi uz gaišām domām nākotnē. Tāds izjūtu komplekss,» saka komponists Arturs Maskats, kas ir tradicionālā festivāla Eiropas Ziemassvētki mākslinieciskās koncepcijas autors.

Droši vien ir ļoti maz cilvēku, kas var apgalvot, ka visu zina par Hardiju Lediņu, šo rāmjos neieliekamo radošo personību, eksperimentētāju, performanču, zīmējumu, dzejoļu un hepeningu, instalāciju un sazin tik kā visa vēl radītāju, nebijušu sajūtu restaurētāju un Rollstein on the Beach līdzautoru. Šogad Hardijam Lediņam apritētu 60, tādēļ viņa daiļrades fani un domubiedri, atbalsojot vispārējās kultūrpolitikas tendenci gadam piedēvēt kāda sabiedrībā un kultūrā nozīmīga jubilāra vārdu, pasludinājuši to par Hardija Lediņa gadu.

«Saviem ļoti konservatīvajiem vecākiem es biju ļoti revolucionāra meita – pankrokere. Savukārt mana meita pretēji man ir ļoti konservatīva,» – tā, tiekoties Birojnīcā ar latviešu lasītājiem decembra sākumā, teica Roza Liksoma.