Personības

«Kas tur daudz ko svinēt! Dies’ pasarg’ to svinēšanu! Kad tas brīdis ir klāt, parasti kaut ko izdomāju, bet citreiz arī ne,» smejot saka šīsdienas gaviļniece, leģendārā latviešu animācijas režisore Roze Stiebra (74). Šobrīd viņas domas gandrīz pilnībā aizņem jaunā pilnmetrāžas animācijas filma Saule brauca debesīs, kas iekļauta programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

8. martā, kad tiek atzīmēta sieviešu diena, pusgadsimta jubileju svinēja viens no mūslaiku diženākajiem latviešu teātra režisoriem Dž. Dž. Džilindžers jeb īstajā vārdā Raimonds Rupeiks, kuru kolēģi mēdz dēvēt vienkārši par Džili.

Operā kopš 20. gadsimta 60.–70. gadiem režisori ir izkonkurējuši muzikālos vadītājus – diriģentus.

«Daudz kas manā dzīvē notiek vēlāk nekā citiem. Ar visu varu būt apmierināta, man ir veiksmīga karjera, šobrīd jūtos piepildīta, gandarīta un laimīga,» saka aktrise un nu jau arī diplomēta režisore Daiga Kažociņa (41). 11. martā viņa savā – Nacionālajā – teātrī debitē režijā ar izrādi Mūžīgais komentārs Nr. 4.

«Palasu Platonu. Arī Aristoteli, noskaidroju, ko viņš domājis par laimi, un secinu, ka es esmu ļoti laimīgs cilvēks,» ironiski smaidot, saka diriģents un šodienas gaviļnieks Imants Resnis.

Viņa neēd zivis, pat ne slavenos Liepājas menciņus, kaut arī ir liepājniece jau gadu desmitus. Viņā ir kaut kas tikpat piparoti nešpetns kā iedzimtajos kurzemniekos. Bet varbūt tas asumiņš no tā, ka viņa augusi Rīgā, Grīziņkalnā, puiku barā. «Man bija jātur viņiem līdzi,» spītīgi pasmaida Silvija Ģibiete.

Šosvētdien, 13. martā, Kultūras pilī Ziemeļblāzma pirmizrādi piedzīvos Paula Abrahama operete Balle Savojā Gundara Silakaktiņa režijā. Operetes kostīmu māksliniece ir Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, viņa arī palīdzējusi tapt savai mammai veltītajai izstādei Baibas Puzinas teātris, kas līdz 10. aprīlim apskatāma Mākslas telpā Brīvības 75 jeb Dailes teātra 2. stāva foajē. Mēs runājām par kostīmiem, teātri, skaisto, kas novalkājas, un gaumi, kas, kā saka Jurate, ir Dieva dāvana.

«Visas trīs manas balvas Lielais Kristaps ir noliktas drošā vietā. Kopš pirmais no tiem, uzkrītot manai meitai uz kājas, nošķēla viņai nagu, esmu tos nolicis tālāk. Tie tiešām ir tik pamatīgi, ka tos var arī izmantot kā aukstos ieročus, pavisam noteikti – valriekstus dauzīt,» smejot saka kino scenārists Alvis Lapiņš. Viņa radošajā kontā ir četri augstākie apbalvojumi pašmāju kino nozarē, pēc viņa scenārijiem veidotās filmas ir ierakstītas latviešu kino zelta fondā, un šonedēļ meistars atzīmē savu 70. dzimšanas dienu.

«Šobrīd cilvēkus lielākoties interesē galvenokārt šopings un izklaides, tāda lucky life jeb laimīgā dzīve. Cilvēki grib nedomāt par politiku. Vairums reklāmu, ko redzam ikdienā, sludina – dzīvo šerpi, nedomā par būtisko. Tās ir lamatas,» uzskata filmas Ģenerālplāns režisors Juris Pakalniņš. Šodien Nacionālajā bibliotēkā dokumentālās filmas par Krievijas ietekmi Baltijas valstīs Ģenerālplāns pirmizrāde. Filma pēta metodes, kā Krievija ietekmē Baltijas valstu iekšpolitiku, šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību.

Dzintra Klētniece. Pieredzējumi – grāmata ar šādu nosaukumu vēl tikai top. Aktrise un režisore, kura 17. februārī nosvinēja savu apaļo dzimšanas dienu, sola, ka grāmata par 70 gados piedzīvoto, izjusto un pieredzēto, dienasgaismu ieraudzīs šajā, jubilejas, gadā.

Ķīpsalas grāmatu svētkos vakar īpašs notikums bija pazīstamajam sabiedriskajam darbiniekam un arī dzejniekam Normundam Beļskim – klajā nāca viņa dzejoļu krājums Savādā pasaule. To varētu dēvēt par viņa pēdējos divdesmit gados tapušo bērnu dzejoļu apkopojumu.

«Man ļoti patīk strādāt kopā ar gudriem cilvēkiem, kas saprot mūziku un ar kuriem man sakrīt iekšējā tonalitāte. Un kuri mīl solistus. Jo solists ir kā puķe, kura jāapčubina, jāaplaista un jāieliek saulītē – tad tā uzplaukst skaistiem ziediem,» saka izcilais baritons Samsons Izjumovs. Šovakar Baltajā namā Džuzepes Verdi operas Makbets jauniestudējuma pirmizrāde. «Makbets ir sarežģīts tēls, man ir ko minēt, kā cilvēks var nonākt līdz spējai nogalināt un rezultātā atskārst, ka viss, pēc kā viņš visu mūžu ir tiecies – troņa un varas –, izrādās putekļi un pīšļi.»

«Domāju, ka 55 gadi ir skaists cipars. Turklāt, ja skatās statistiku, jo īpaši vīriešiem ir jāpriecājas par ikvienu dienu, ko nodzīvo pēc 50 gadu vecuma. Nebūtu pareizi vairīties no iespējas satikt tuvus cilvēkus, tieši otrādi – man gribas priecāties un svinēt kopā ar viņiem,» uzskata animācijas studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis. Šodien viņš savu 55. dzimšanas dienu atzīmēs kopā ar kolēģiem, bet ballīte ar ģimeni un draugiem pārcelta uz nedēļas nogali.

Kopš 2004. gada rudens, kad, runājot to laiku virsrakstiem, «Dzejas dienu balvu ieguva divi Brieži» (Leons Briedis par portugāļu dzejnieka Eužēniu de Andrades krājuma Ūdens lakstīgalas atdzejojumu un Ronalds Briedis par savu debijas krājumu Asaru gāze), Ronalds Briedis ir kļuvis par vienu no tiem balstiem, kas veido un uztur latviešu dzeju 21. gadsimtā. Pēc viņa cienītāju viedokļa, Ronalda Brieža krājumi droši vien top pārāk gausi. Pirms pāris nedēļām tika prezentēta trešā dzeju grāmata Zāles pret nemirstību, ko izdevis apgāds Neputns. Tomēr ne jau bibliogrāfijas biezums nosaka lirikas vērtību. Arī jaunajā krājumā mīt īsta dzeja, un tas arī ir būtiskākais.

Viņa ir temperamentīga, spontāna, tieša un atklāta. Viņai ir apskaužama humora izjūta, apbrīnojama spēja pasmieties par sevi, savdabīga attieksme pret dzīvi un mākslu un skaidri kritēriji par teātri un aktiera profesiju.

«Es nedomāju ne par gadiem, ne par vecumu. Zinu, ka citi brīnās – kā var nedomāt par gadiem, bet kāpēc lai es par to domātu?» retoriski vaicā viena no pazīstamākajām un starptautiski zināmajām Latvijas vidējās paaudzes gleznotājām Sigita Daugule. Šodien viņai aprit 45 gadi, bet jubilejas ballīte mazliet tiek atlikta, šobrīd daudz aktuālāka par svinēšanu ir gleznu pabeigšana personālizstādei.

«Parasti mūziķis iznāk, paklanās, nospēlē, paklanās un aiziet. Liekot mūziku pirmajā vietā, šajā koncertā mūzika tiks arī izstāstīta un teatrāli izspēlēta,» saka Juris Žvikovs. Piektdien, 19. februārī, Spīķeru koncertzālē festivālā Vīnes klasika pianists, Lielajai mūzikas balvai 2015 kategorijā Par izcilu interpretāciju nominētais Juris Žvikovs un video mākslinieks Roberts Rubīns aicina uz koncertu Bēthovens un citas planētas.

Pirmo reizi ASV prestižā mūzikas ierakstu Grammy balva tikusi Latvijas diriģentam Andrim Nelsonam. Viņa kopdarbs ar Bostonas Simfonisko orķestri, atskaņojot Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju, atzīts par numur 1 kategorijā Labākais orķestra sniegums.

Lielās mūzikas balvas ieguvēja par mūža ieguldījumu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru nodaļas profesora, klavierspēles un klavierpavadījuma pasniedzēja Venta Zilberta klases smagās durvis intervijas laikā vairākkārt ver studenti.

«Šī solās būt darbīga diena, un cerams, pie darba stāsies arī jaunā valdība,» saka režisors Guntis Gailītis. Šodien savu 67. dzimšanas dienu viņš atzīmēs «starp darbiem», iedzerot kādu glāzi vīna kopā ar kolēģiem Rīgas pieminekļu aģentūrā un Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), bet vakarā kopā ar dzīvesbiedri apmeklēs koncertu.

Šodien, 8. februārī, aprit tieši simt gadi, kopš pasauli ieraudzīja Gunars Anatolijs Janovskis. Kā piebilst Indra Gubiņa Jaunajā Gaitā: «Šo savu otro vārdu Gunars pats nevarēja ciest un nelietoja.»

«Tepat vien būšu, neviens mani nav uzaicinājis uz kādiem festivāliem,» ironiski smaidot, nosaka leģendārais latviešu kinorežisors Aivars Freimanis, kurš šodien šaurā ģimenes lokā atzīmē savu 80. dzimšanas dienu. Neatkarīgā pievienojas sveicējiem!