12.marta jubilārs: diriģents Imants Resnis
«Palasu Platonu. Arī Aristoteli, noskaidroju, ko viņš domājis par laimi, un secinu, ka es esmu ļoti laimīgs cilvēks,» ironiski smaidot, saka diriģents un šodienas gaviļnieks Imants Resnis.
«Kas tad to var zināt!» lakoniski saka diriģents un Latvijas Mūzikas akadēmijas Orķestra diriģēšanas katedras docētājs Imants Resnis un piebilst, ka dzimšanas dienas scenāriji ir vairāki, turklāt viņš kā gaviļnieks atļaujas būt «autoritārs demokrāts» un pat pēdējā brīdī ļauties spontānām vēlmēm, kurām ģimenei ir vienkārši jāpakļaujas. Tā pērn diena, kad kļuvis par gadu vecāks, tika atzīmēta ķīniešu restorānā, bet šogad viņam esot plāns par svētku maltītes gatavošanu paša rokām. «Pagaidām domāju, ka cienāšu ar lasi, jo vēl taču ir gavēņa laiks. Un mans mazdēls apgalvo, ka esmu pasaulē labākais pavārs,» smejot saka Imants Resnis, kurš savu
67. dzimšanas dienu šodien pavadīs savu vistuvāko cilvēku lokā, jo lielus tusiņus viņam vispār nepatīkot rīkot. Ciemos būs arī abas meitas – Baiba un Ilze – ar ģimenēm. «Laimīgā kārtā meitas ir Latvijā, nevis aizbraukušas uz ārzemēm strādāt. Abas ir normāli mācījušās, abas var atrast normālu darbu Latvijā, nav pļēgures, līdz ar to viņām arī nav iemeslu braukt prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos,» ironiski saka Imants Resnis. «Esmu pārliecināts, ka Latvijā darbs ir tiem, kas grib strādāt, nevis pārtikt no pabalstiem. Pareizi briti dara, ka dumpojas, negrib maksāt pabalstus un uzturēt tos, ka grib dabūt visu uzreiz un par velti. Protams, ka kāds man nepiekritīs, bet no savas pieredzes zinu – ja man lauku mājās vajag atrast kādu palīgu, tas nav iespējams, jo tuvākajā apkārtnē neviens negrib strādāt. Negribu teikt par visiem aizbraukušajiem, bet liela daļa nav nekāds zaudējums Latvijai.»
Par saviem profesionālajiem plāniem diriģents īpaši daudz negrib runāt, jo patiesībā «Dieviņš dāvās par to, kas būs». Pavisam drīz viņš došoties uz Lietuvu, kur kopā ar Lietuvas valsts simfonisko orķestri ierakstīs disku. «Pasūtītājs ir somu ierakstu kompānija, un man patīk šos diezgan regulāros pasūtījumus veikt kopā ar lietuviešiem, man ar viņiem ir viegli strādāt,» atzīst diriģents, kādreizējais Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, arī koncertzāles Lielais dzintars idejas autors. «Īpaši daudz projektu nav, bet es arī īpaši daudz vairs negribu strādāt. Nu jau varu sākt izvēlēties. Turklāt pats esmu sapratis, ka nav nepieciešams darīt visu un nepārtraukti.» .