Diriģenta Andra Nelsona radošā zvaigzne zenītā

IDEĀLS SKANĒJUMS – tāds ir Andra Nelsona un Bostonas Simfoniskā orķestra kopdarbs, atskaņojot Dimitrija Šostakoviča 10. simfoniju, atzīst muzikologi © Publicitātes foto, Marco Borggreve

Pirmo reizi ASV prestižā mūzikas ierakstu Grammy balva tikusi Latvijas diriģentam Andrim Nelsonam. Viņa kopdarbs ar Bostonas Simfonisko orķestri, atskaņojot Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju, atzīts par numur 1 kategorijā Labākais orķestra sniegums.

Grammy ierakstu balvu ik gadu pasniedz 82 nominācijās par izciliem sasniegumiem mūzikas ierakstu jomā. Arī iepriekš balvai tikuši pieteikti latviešu mākslinieki, un 2014. gadā par dalību igauņu komponista Arvo Perta opusa Adam’s Lament ierakstā to ieguva Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio koris.

Kopdarbs un pārlaicīga mūzika

Nu šiem panākumiem pievienojies respektablajā Vācijas ierakstu studijā Deutsche Grammophon tapušais Dmitrija Šostakoviča 10. simfonijas ieraksts Shostakovich: Under Stalin’s Shadow – Symphony No.10 (Šostakovičs: Staļina ēnā – 10. simfonija). Kopā ar passaglia no operas Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta tā ir kļuvusi par pirmo bezdelīgu ierakstu sērijai, kas aptvers 15 šā komponista simfonijas un arī citus darbus. Pateicoties par augsto novērtējumu balvas pasniedzējiem, A. Nelsons, pirmkārt, uzteica Bostonas Simfoniskā orķestra sniegumu – viņš esot lepns par to. «Protams, panākumi ir gūti, pateicoties gan mūziķu, gan orķestra vadības, gan atbalstītāju, gan klausītāju sinerģijai. Tas ir viens veselums, kas veido Bostonas orķestra ģimeni.» Gan nominācija, gan balva esot apliecinājums komandas darbam un tās mūzikas mīlestībai. Tāpat tas ir arī augsts Šostakoviča mūzikas novērtējums. 10. simfonija viņam bijusi ļoti personiska. «Dažs varbūt teiks – varējāt taču izvēlēties ko vieglāku, bet esmu pateicīgs, ka Vācijas ierakstu kompānija izvēlējās tieši šo lielisko komponistu,» atzina diriģents, kas par augsto novērtējumu uzzināja Amsterdamā, kur bija ieradies, lai diriģētu Šostakoviča 6. simfoniju. Balva esot arī pierādījums tam, cik lieliska un pārlaicīga ir viņa radītā mūzika. Cik svarīgi ir to atskaņot un klausīties tieši tagad! «Pasaule ir mazliet aptrakusi, un tas, ko Šostakovičs pasaka ar savu simfoniju starpniecību, ir ļoti, ļoti mūsdienīgi. Varu tikai priecāties, ka cilvēkiem ir svarīgi dzirdēt šo mūziku, ka tā viņus uzrunā gan emocionāli, gan intelektuāli.» Tuvākajā laikā nākšot klajā nākamais ieraksts, kurā ietilps 5., 8. un 9. simfonija, kā arī mūzika no filmas Hamlets. Tāpat norit diskusijas par iespēju ierakstīt operu Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta. Procesu acīmredzot paātrināšot nule izcīnīta balva.

Atzinība pasaulē un Latvijā

Pasaulē šis notikums nav pagājis garām nemanīts. Tur šim notikumam veltīti šādi vārdi, piemēram, žurnāls Times: «Šostakovičs: Skandalozi panākumi, kas sasniegti apvienotiem spēkiem: diriģents Andris Nelsons, Bostonas Simfoniskais orķestris un ierakstu kompānija Deutsche Grammophon.» The Boston Globe: «Nelsons tuvojas skaņai, veidojot mūziku ar izcilu maigumu.» Gramaphon Magazine: «Nelsona uzvedums ir varens, viņam ir izcila vajadzīgās noskaņas izjūta. Katra skaņa ir savā vietā, precīzi izpunktēta. Viņš ir visritmiskākais diriģents. Tas ir bez šaubām viens no vislieliskākajiem šīs Šostakoviča simfonijas uzvedumiem, ko es jelkad esmu dzirdējis.»

Arī Latvijas mūzikas dzīvē ziņa par Grammy latviešu diriģentam noskanējusi jo plaši. Latvijas Mūzikas akadēmijas Audiovizuālo ierakstu nodaļas vecākais bibliotekārs Juris Griņevičs, kurš saņēmis no A. Nelsona šo ierakstu un ir paguvis jau noklausīties, neskopojas ar skaļām uzslavām: «Tā tiešām ir pelnīta balva. Viss ir vienkārši lieliski: koncepcija, orķestra skanējums. Priekšgalā harismātiska personība. Visu laiku vispārākā interpretācija!» Viņš arī īpaši atzīmē Bostonas Simfoniskā orķestra sniegumu – tas tiešām esot ideāls. Skaidrs, ka ar Latvijas spēkiem tas nebūtu sasniedzams, labākajā gadījumā varētu panākt vien ko ļoti viduvēju.

Komponists Pēteris Vasks, kuram J. Griņevičs atsūtījis ierakstu, vēl gan nebija to noklausījies, bet solījās noteikti to izdarīt. Viņš pauda patiesu prieku par šādiem diriģenta sasniegumiem. Ņemot vērā, ka šī simfonija esot neskaitāmas reizes atskaņota, tas esot dubultpanākums. Vēl jo vairāk iejūsminot tas, ka beidzot kāds cits vārds Latvijas informatīvajā telpā pārspējis Kristapa Porziņģa uzvaras gājienu: «Esmu sajūsmā, ka akadēmiskajā mūzikā mums ir tik izcila zvaigzne. Degunu augšā! Mums patiešām ir iemesls būt lepniem, jo ar šo balvu esam nonākuši pašā augšā!» Viņam gan esot tāds kluss sapnis – lai Andris Nelsons neaizmirst lielajā panākumu vilnī savas saknes – Latviju. «Gribētu redzēt tevi arī šeit. Varbūt vari izbrīvēt laiku kādai koncerttūrei arī savā dzimtenē, kura taču ir visu tavu panākumu pamats,» atgādina komponists.

Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis uzskata – arī augstskolai tas ir liels notikums, jo savulaik A. Nelsons te ir skolojies. Viņš varot apsveikt ar panākumiem un cerēt, ka tie nebūs vienīgie. Rektors saistībā ar šo notikumu mudina Kultūras ministriju sarosīties un nopietni pieķerties akustiskās koncertzāles projektam – ja to īstenotu, varbūt varētu sagaidīt savu slaveno diriģentu arī Latvijā.

Biežs viesis slavenās koncertzālēs

Patiesībā Grammy A. Nelsonam nav nekas ļoti pārsteidzošs, jo mūsdienu mūzikas pasaulē viņš tiek ļoti augstu vērtēts. Viņam bieži tiek veltīti tādi vārdi kā – viens no slavenākajiem un radošākajiem diriģentiem. Šobrīd, esot Bostonas Simfoniskā orķestra priekšgalā, viņa radošā zvaigzne spīd jo īpaši spoži, atzīst muzikologi. Ne velti pērn viņš saņēmis Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas biedrības balvu par spēju lieliski un dziļi interpretēt plašu repertuāru, sadarbojoties ar Birmingemas Simfonisko orķestri.

Jāatgādina, ka A. Nelsons sāka savu karjeru Latvijas Nacionālās operas orķestrī kā trompetists. No 2003. līdz 2008. gadam viņš pats vadīja šo orķestri, bet pēc tam bija Ziemeļrietumu Vācijas filharmonijas orķestra Herefordā galvenais diriģents un Birmingemas Simfoniskā orķestra diriģents. Bostonas Simfoniskajā orķestrī A. Nelsons debitēja 2011. gadā, diriģējot Mālera 9. simfoniju Kārnegi zālē Ņujorkā. Bet par pilntiesīgu muzikālo vadītāju viņš kļuva 2014./2015. gada sezonā, un pēc tās līgums ar viņu tika pagarināts vēl uz ilgāku laiku – līdz pat 2021./2022. gadam. Jāpiebilst, ka plašu atbalsi guva A. Nelsona un orķestra pērnā gada Eiropas pilsētu koncerttūre.

Šo gadu laikā viņš ir arī sadarbojies ar citiem muzikālajiem kolektīviem un ir bijis biežs viesis Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā un Metropolitēna operā Ņujorkā. Šovasar viņš piedalīsies arī Baireitas festivālā, kurā diriģēs Parsifālu.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais