Personības

Dzintra Klētniece. Pieredzējumi – grāmata ar šādu nosaukumu vēl tikai top. Aktrise un režisore, kura 17. februārī nosvinēja savu apaļo dzimšanas dienu, sola, ka grāmata par 70 gados piedzīvoto, izjusto un pieredzēto, dienasgaismu ieraudzīs šajā, jubilejas, gadā.

Ķīpsalas grāmatu svētkos vakar īpašs notikums bija pazīstamajam sabiedriskajam darbiniekam un arī dzejniekam Normundam Beļskim – klajā nāca viņa dzejoļu krājums Savādā pasaule. To varētu dēvēt par viņa pēdējos divdesmit gados tapušo bērnu dzejoļu apkopojumu.

«Man ļoti patīk strādāt kopā ar gudriem cilvēkiem, kas saprot mūziku un ar kuriem man sakrīt iekšējā tonalitāte. Un kuri mīl solistus. Jo solists ir kā puķe, kura jāapčubina, jāaplaista un jāieliek saulītē – tad tā uzplaukst skaistiem ziediem,» saka izcilais baritons Samsons Izjumovs. Šovakar Baltajā namā Džuzepes Verdi operas Makbets jauniestudējuma pirmizrāde. «Makbets ir sarežģīts tēls, man ir ko minēt, kā cilvēks var nonākt līdz spējai nogalināt un rezultātā atskārst, ka viss, pēc kā viņš visu mūžu ir tiecies – troņa un varas –, izrādās putekļi un pīšļi.»

«Domāju, ka 55 gadi ir skaists cipars. Turklāt, ja skatās statistiku, jo īpaši vīriešiem ir jāpriecājas par ikvienu dienu, ko nodzīvo pēc 50 gadu vecuma. Nebūtu pareizi vairīties no iespējas satikt tuvus cilvēkus, tieši otrādi – man gribas priecāties un svinēt kopā ar viņiem,» uzskata animācijas studijas Rija vadītājs Vilnis Kalnaellis. Šodien viņš savu 55. dzimšanas dienu atzīmēs kopā ar kolēģiem, bet ballīte ar ģimeni un draugiem pārcelta uz nedēļas nogali.

Kopš 2004. gada rudens, kad, runājot to laiku virsrakstiem, «Dzejas dienu balvu ieguva divi Brieži» (Leons Briedis par portugāļu dzejnieka Eužēniu de Andrades krājuma Ūdens lakstīgalas atdzejojumu un Ronalds Briedis par savu debijas krājumu Asaru gāze), Ronalds Briedis ir kļuvis par vienu no tiem balstiem, kas veido un uztur latviešu dzeju 21. gadsimtā. Pēc viņa cienītāju viedokļa, Ronalda Brieža krājumi droši vien top pārāk gausi. Pirms pāris nedēļām tika prezentēta trešā dzeju grāmata Zāles pret nemirstību, ko izdevis apgāds Neputns. Tomēr ne jau bibliogrāfijas biezums nosaka lirikas vērtību. Arī jaunajā krājumā mīt īsta dzeja, un tas arī ir būtiskākais.

Viņa ir temperamentīga, spontāna, tieša un atklāta. Viņai ir apskaužama humora izjūta, apbrīnojama spēja pasmieties par sevi, savdabīga attieksme pret dzīvi un mākslu un skaidri kritēriji par teātri un aktiera profesiju.

«Es nedomāju ne par gadiem, ne par vecumu. Zinu, ka citi brīnās – kā var nedomāt par gadiem, bet kāpēc lai es par to domātu?» retoriski vaicā viena no pazīstamākajām un starptautiski zināmajām Latvijas vidējās paaudzes gleznotājām Sigita Daugule. Šodien viņai aprit 45 gadi, bet jubilejas ballīte mazliet tiek atlikta, šobrīd daudz aktuālāka par svinēšanu ir gleznu pabeigšana personālizstādei.

«Parasti mūziķis iznāk, paklanās, nospēlē, paklanās un aiziet. Liekot mūziku pirmajā vietā, šajā koncertā mūzika tiks arī izstāstīta un teatrāli izspēlēta,» saka Juris Žvikovs. Piektdien, 19. februārī, Spīķeru koncertzālē festivālā Vīnes klasika pianists, Lielajai mūzikas balvai 2015 kategorijā Par izcilu interpretāciju nominētais Juris Žvikovs un video mākslinieks Roberts Rubīns aicina uz koncertu Bēthovens un citas planētas.

Pirmo reizi ASV prestižā mūzikas ierakstu Grammy balva tikusi Latvijas diriģentam Andrim Nelsonam. Viņa kopdarbs ar Bostonas Simfonisko orķestri, atskaņojot Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju, atzīts par numur 1 kategorijā Labākais orķestra sniegums.

Lielās mūzikas balvas ieguvēja par mūža ieguldījumu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru nodaļas profesora, klavierspēles un klavierpavadījuma pasniedzēja Venta Zilberta klases smagās durvis intervijas laikā vairākkārt ver studenti.

«Šī solās būt darbīga diena, un cerams, pie darba stāsies arī jaunā valdība,» saka režisors Guntis Gailītis. Šodien savu 67. dzimšanas dienu viņš atzīmēs «starp darbiem», iedzerot kādu glāzi vīna kopā ar kolēģiem Rīgas pieminekļu aģentūrā un Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), bet vakarā kopā ar dzīvesbiedri apmeklēs koncertu.

Šodien, 8. februārī, aprit tieši simt gadi, kopš pasauli ieraudzīja Gunars Anatolijs Janovskis. Kā piebilst Indra Gubiņa Jaunajā Gaitā: «Šo savu otro vārdu Gunars pats nevarēja ciest un nelietoja.»

«Tepat vien būšu, neviens mani nav uzaicinājis uz kādiem festivāliem,» ironiski smaidot, nosaka leģendārais latviešu kinorežisors Aivars Freimanis, kurš šodien šaurā ģimenes lokā atzīmē savu 80. dzimšanas dienu. Neatkarīgā pievienojas sveicējiem!

«Stāsts jau nav ne par latviešiem, ne par žīdiem, ne par vāciešiem, bet par cilvēku, par izvēlēm ekstremālos apstākļos,» par savu romānu Svina garša saka rakstnieks Māris Bērziņš. Romāns klajā nāca pirms nepilna gada, šovakar tā dramatizējuma pirmizrāde Nacionālajā teātrī.

Apgāda Zvaigzne ABC izdotā zviedru žurnālista Tomasa Šēberga grāmata Ingmars Bergmans. Stāsts par mīlu, seksu un nodevību, ko no zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure, atklāj ievērojamā režisora privāto dzīvi, kas nav atraujama no viņa profesionālās darbības.

Tieši Kārļu dienā, 28. janvārī, Nacionālā teātra aktrisei Guntai Virkavai bija dzimšanas diena. Slavenais badošanās speciālists Pols Bregs reiz teicis, ka uz zemeslodes cilvēks ir izdomājis skaitīt gadus. «Man arī dzimšanas dienas nepatīk. Būtu gan jāpriecājas, ka tu esi dzimis, ka tev ir dota šī iespēja būt pasaulē. Tik daudzi grib būt šajā pasaulē, bet nepiedzimst. Tev jāpriecājas par pasauli. Bet tomēr tas ir solis tuvāk tavai nebūtībai,» filozofisku domu pārņemta ir Virkava. Viņa ir viena no retajām teātra dīvām, kura ir allaž teicamā formā un dzirkstoša, pat ja gadi nepielūdzami iet uz priekšu. Lai arī teātra mājaslapā var atrast ikviena aktiera dzimšanas datus, aktrise ļoti vairās nosaukt savus gadus.

«Visu sasniegumu pamatā, protams, ir darbs, bet – ir jāprot arī īstajā brīdī izmantot iespējas, izdarot labāko, uz ko tajā brīdī esi spējīgs. Bet, lai to izdarītu, tev jābūt tam gatavam. Un, lai tu būtu gatavs, tev ir daudz jāstrādā,» sapratis talantīgais džeza dziedātājs Daumants Kalniņš (25).

«Mans lielākais kapitāls ir nabadzīgā bērnība un ticība izglītībai. Tagad jauniem cilvēkiem ir grūtāk, jo spožās reklāmas tos apžilbina, viņiem grūti saskatīt savu vadošo zvaigzni,» saka leģendārais latviešu kinorežisors Jānis Streičs. Jau piecus gadus viņš stāv malā no kino, bet joprojāmir darbos. Gan kā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, gan vadot dažādas žūrijas, tiekoties ar klausītājiem lekcijās. Arī gleznošana un rakstīšana aizņem laiku. Ir gaidāma jauna grāmata, varētu pat vairākas, ja ne, kā Streičs smejot saka par sevi: «Dievs vien zina, kas no manis sanāktu, ja bērnībā būtu dota iespēja rakņāties un grimt internetā. Tas apēd manu laiku. Bet es nenositu to, jo gūstu jaunas zināšanas.»

Pie Roalda Dobrovenska un Veltas Kaltiņas braucu uz Ikšķili divu iemeslu dēļ. Pirmais – gribēju dzirdēt viņu domas par Aspazijas un Raiņa jubilejas gadu, jo Roalds Dobrovenskis pēc romāna Rainis un viņa brāļi pirmizdevuma ir kļuvis par neaizstājamu Raiņa un Aspazijas ekspertu, turklāt raugās uz mūsu dižgariem bez latviešiem raksturīgajiem stereotipiem. Otrs iemesls – kalendārs teic, ka pēc Aspazijas un Raiņa jubilejas gada arī viņiem abiem šogad paredzamas jubilejas. Par šo otro iemeslu atbilde bija diezgan lakoniska – vislabāk viņi nesvinētu neko un labāk kaut kur aizbrauktu.

«Jau pirms gadiem pieciem ar Māru runājām par to, ka vajadzētu iestudēt šo lugu. Tad nejutos tik spēcīga, bet tagad uzdrošinos mēģināt,» saka režisore Inese Mičule. Šovakar Jaunajā Rīga teātrī dramaturģes Māras Zālītes leģendārās lugas Pilna Māras istabiņa jauniestudējuma pirmizrāde.

Kad Pits Andersons pērn svinēja savu 70 gadu dzimšanas dienu, šķita – nu nē, nevar taču viņam būt tik daudz! Kad leģendārais mūziķis paziņoja par savu slimību, šķita, ka – nekas, izķepurosies! Taču tā nenotika.

Ir grūti izvēlēties vienu profesiju, kas vislabāk raksturotu šīs nedēļas jubilāru. Rakstnieks? Tulkotājs? Pedagogs? Zinātņu vīrs? Drīzāk jau dzejnieks laikā, kad tādas latviešu dzejas nemaz nebija. Ernestam Dinsbergam šosvētdien, 24. janvārī, apritēs divsimt.