Vācijā mostas sens vulkāns – vai Eiropai draud jauns milzīgs izvirdums?

Vācijas rietumos esošais Laahera Zē (Laacher See) vulkāns, kuru ilgu laiku kļūdaini uzskatīja par izdzisušu, atkal pievērsis zinātnieku uzmanību – pētnieki konstatējuši arvien vairāk pazīmju, kas liecina par vulkāniskās sistēmas aktivitāti zem zemes. Pirms aptuveni 13 000 gadu šeit notika ārkārtīgi spēcīgs izvirdums, kura sekas bija jūtamas plašā Eiropas teritorijā, vēsta “Unian.net”.

Vulkāns atrodas netālu no Andernahas pilsētas Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Pēdējais lielais izvirdums notika aptuveni pirms 13 000 gadu. Toreiz atmosfērā nonāca desmitiem kubikkilometru vulkānisko pelnu un pumeka, kas izplatījās no Skandināvijas līdz pat Itālijai.

Īpaši smagi cieta Reinas ieleja, kur atsevišķās vietās vulkānisko nogulumu slānis sasniedza septiņu metru biezumu. Pelni daļēji aizšķērsoja upes gultni, izraisot plašus plūdus. Vēlāk, pēc vulkāna konusa sabrukšanas, izveidojās kaldera, kas piepildījās ar ūdeni un kļuva par mūsdienās redzamo Laahera Zē ezeru.

Lai gan ezers šodien izskatās gleznains un mierīgs, pētnieki pievērš uzmanību vairākām satraucošām pazīmēm - tā dienvidaustrumu piekrastes tuvumā no ezera gultnes izdalās oglekļa dioksīda burbuļi, turklāt reģionā regulāri tiek reģistrētas nelielas un vidējas intensitātes zemestrīces.

Zinātnieki pēdējos gados ieguvuši arvien vairāk datu par procesiem zem Laahera Zē ezera.

Laikā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada augustam pētnieki ar vairāku novērošanas staciju palīdzību reģistrēja vairāk nekā 500 mikrozemestrīču, kuru perēkļi atradās aptuveni 10-14 kilometru dziļumā.

Pētnieki norāda, ka šādas zemestrīces var liecināt par magmatisko šķidrumu pārvietošanos Zemes dzīlēs, un šie šķidrumi izdalās no izkusušiem iežiem un var veicināt plaisu veidošanos Zemes garozā.

Pētījumi liecina arī par iespējamu magmas rezervuāru aptuveni 12-14 kilometru dziļumā zem ezera.

Pētnieki īpaši pievērš uzmanību tā dēvētajām dziļajām zemfrekvences zemestrīcēm, kas citos pasaules aktīvajos vulkānos tiek uzskatītas par vienu no pazīmēm, kas liecina par magmatisko procesu norisi.

Savukārt 2025. gada oktobrī Austrumeifelē tika reģistrēts neparasts seismiskās aktivitātes pieaugums - aptuveni 12 stundu laikā notika 92 nelielas zemestrīces. Spēcīgākās no tām bija tikai 0,9 magnitūdu stipras.

Vai Eiropu varētu sagaidīt jauns milzīgs izvirdums?

Ja Laahera Zē vulkānā nākotnē notiktu liels izvirdums, vislielākajam apdraudējumam būtu pakļautas Vācijas pilsētas Koblenca un Bonna.

Tomēr potenciālās sekas varētu skart arī plašāku Centrāleiropas teritoriju - vulkāniskie pelni varētu piesārņot gaisu, augsni un ūdeni, bet atmosfērā nonākušās daļiņas varētu ietekmēt klimatu un pazemināt temperatūru. Būtiski zaudējumi varētu rasties arī lauksaimniecībā.

Vēsture rāda, ka ļoti spēcīgi vulkānu izvirdumi var ietekmēt klimatu pat globālā mērogā.

Piemēram, pēc Pinatubo vulkāna izvirduma Filipīnās 1991. gadā vidējā temperatūra pasaulē uz laiku pazeminājās aptuveni par 0,5 grādiem. Savukārt 1883. gada Krakatau vulkāna izvirdums izraisīja ievērojamas atmosfēras un klimata pārmaiņas.

Tomēr zinātnieki uzsver, ka pašreizējās aktivitātes pazīmes nenozīmē, ka Laahera Zē izvirdums ir gaidāms tuvākajā laikā.

Vācijas Ģeozinātņu pētniecības centra GFZ un Karlsrūes Tehnoloģiju institūta speciālisti norāda, ka pagaidām nav novērotas vairākas būtiskas pazīmes, kas parasti liecinātu par magmas strauju tuvošanos Zemes virsmai, un nav konstatēta arī skaidri izmērāma zemes virsmas pacelšanās, tomēr pētnieki uzskata, ka vulkāna uzraudzība ir jāturpina, jo tā pazemes sistēma joprojām ir aktīva.

Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka pat ar mūsdienu tehnoloģijām nav iespējams precīzi paredzēt, kad vulkāns varētu izvirst - pēc pētnieku domām, pašreizējie dati liecina par procesiem Zemes dzīlēs, taču tie neļauj izdarīt secinājumus par nenovēršamu katastrofu.