Personības

Atzīšos, man nav viena, strikta un granītā kalta viedokļa par to, vai obligāti būtu jāpublicē tādu autoru daiļdarbi, kurus paši autori uzskatīja par nepabeigtiem. Varbūt tos vajag publicēt, bet iespējams arī ne. Viss atkarīgs no drukātāja godaprāta.

Liepājnieks, komponists Andris Eniņš ar muzicēšanu nodarbojas jau 63 gadus. 1. jūnijā, kad komponists atzīmēja savus 70. šūpļa svētkus, viņa dziesmu izpildītāji Liepājas teātrī sarīkoja Andra sarakstīto dziesmu koncertu. Tas viņam pašam bija pārsteigums. «Dieviņš ielicis man mūziku šūpulī. Es ar mūziku dzīvoju, manī tā ir visu laiku. Grūti izskaidrot, bet man tā ir. Man patīk melodiska un sentimentāla mūzika. Katram noskaņojumam sava mūzika. Mūzika man ir viss,» atzīst komponists.

Izcilajam latviešu mūziķim, komponistam Imantam Kalniņam divdesmit sestajā maijā aprit septiņdesmit pieci gadi. Neatkarīgā sveic Imantu dzimšanas dienā un runājas ar viņu par dzīvi, mūzikas mistēriju un pasaules izjūtu.

«Pieļauju, ka ne tikai zviedri, bet skandināvi vispār ir diezgan tieši un asi, un manai mentalitātei viņi ir drīzāk saprotami nekā klasiskā krievu dramaturģija. Dažreiz man bijis baigi grūti dabūt to krievu plašo dvēseli, šis darbs man ir daudz saprotamāks. Patiesībā viss ir skaidrs,» atklāj Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Viņai šovakar pirmizrāde – Mariannas loma režisora Regnāra Vaivara iestudējumā Laulības dzīves ainas. Jūhana lomā – Juris Žagars.

Šodien komponists Juris Kulakovs svin savu 58. dzimšanas dienu. Ne jau tāpat vien svinēs – kopā ar pērkoniešiem to atzīmēs koncertā Laternu stundā. Intervijā viņš no drosmīgiem tekstiem nebaidās, bet tāds jau viņš ir: atklātība un sirsnība ir Jura lielākais trumpis.

«Ir izrādes, kurās jau mēģinājuma posmā aktieris kā balons pamazām pielīst ar hēliju un ir tuvu griestiem. Bet šoreiz man ir sajūta, ka šis darbs mainīsies un mana loma attīstīsies reizē ar mani. Jo es zinu, ka arī pēc gada turpināšu uzdot sev kādus jautājumus,» saka Dailes teātra aktieris Aldis Siliņš. Viņam šovakar pirmizrāde – ierēdņa Georgija Stepanoviča Želtkova loma režisora Mihaila Gruzdova jauniestudējumā melodrāmā Granātu krāsas aproce.

«Mani gandarī tas, ko visa komanda ir radījusi. Skaudru, bet skaistu stāstu,» saka komponists Ēriks Ešenvalds. Pēc turpat desmit gadu pārtraukuma viņš atgriežas operas žanrā – 19. maijā mūsu Baltajā namā notiks Ērika Ešenvalda otrās operas Iemūrētie pasaules pirmizrāde.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem rīdzinieki – gleznotājs Jānis Gunārs Kalnmalis un viņa dzīvesbiedre un mūza Biruta – pārcēlās uz dzīvi klusajā, viesmīlīgajā Kurzemes pilsētiņā Aizputē. Jānis saņēma mantojumā krustmātes Annas Ekmanes māju, kuru sieviete viņam novēlēja. Ekmanes kundzei bērnu nebija, bet ar krustdēlu viņai viens dzimšanas dienas datums – 20. jūnijs. Jānis ir radošs un aktīvs mākslinieks – vēl tagad, savos 76 gados, ik dienas stāv pie molberta, un lai arī cik plaša būtu māja, uzgleznotajiem darbiem tur vairs vietas gandrīz nav

Tas bija treknajos gados, kad Andrejsalā vecā noliktavā piedzima brīnums, ko radīja domubiedri Dzintars Zilgalvis un Aivars Leitis. Latvijas naivās mākslas muzejs kļuvu par vietu, ko brauca skatīties ekskursanti ne tikai no Latvijas, bet visas Eiropas. Par to rakstīja mākslas izdevumi un tūrisma ceļveži, jo tas tiešām bija atraktīvi un atšķirīgi no pārējās pasaules. Laiks gāja, un stāsts par naivo mākslu noklusa.

Vietnē youtube.com izvietota īsfilma par pretrunīgi vērtēto Pēteri Cedriņu. Viņš ir latviešu izcelsmes dzejnieks, kurš dzimis Čikāgā, tomēr jau kopš 1991. gada dzīvo Latvijā. Dzīvojot ASV dzejnieks pat ieguvis Mākslu maģistra grādu prestižajā Barda koledžā.

«Savā dzimšanas dienā es pati sev novēlētu dzīvesprieku un radošumu visā turpmākajā gadā, un tad jau pārējais būs,» saka Mākslas muzeja Rīgas birža direktore Daiga Upeniece. Šodien viņa svin savu 53. dzimšanas dienu, un ļoti gribētos, lai ir silts laiks, jo tad varēs šo dienu pavadīt dabā. «Tur, kur ievas, ābeles un magnolijas zied, mani var atrast.»

Aprīļa pēdējās dienās Kristīne Opolais pēc gandrīz piecu gadu pārtraukuma ieradās Latvijā, lai paziņotu par saviem solokoncertiem Liepājā, Rēzeknē un Rīgā rudenī. Aprīlī viņai tika piešķirts arī Latvijas valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

Šodien, 28. aprīlī, aprit simt divdesmit gadu, kopš dzimis leģendām apvītais mākslinieks Romans Suta. Kāds viņu dēvē par dēkaini, vēl kāds par azartisku spēlmani, tomēr māksla ir viņa vienīgais dzīves veids, un tajā Sutas talanti izpaudušies jo daudzveidīgi.

«Dzimšanas dienas scenārijs ir vienkāršs – pa dienu cepšu lielas smilšu kūkas, vakarā kopā ar saviem amata brāļiem pasēdēsim Vidusjūras krastā, iespējams, arī uztaisīsim kādu grilu, paklausīsimies turku mūziku, parunāsim par dzīvi, un tas arī viss,» svinību scenāriju atklāj šīs dienas gaviļnieks tēlnieks Kārlis Īle (42).

Daudzi televīzijas skatītāji un radio klausītāji droši vien atceras padomju laiku iznesīgo skaņās balss īpašnieku – diktoru Uldi Štokmani (65). Visus Latvijas TV skatītājus no zilā ekrāna viņš uzrunāja teju 20 gadus. Šobrīd Uldis strādā 1. Biznesa radio par ziņu redaktoru. Katru darbdienas rītu jāceļas piecos, un tad pie darba, augu dienu veidojot ziņas un apskatus.

Savā 35. dzimšanas dienā biju Kanādā, kā jau daudzus pēdējos gadus – viena pati. Šajā vecumā jau vairs nav svarīgi, kā tiek pavadītas dzimšanas dienas. Kā māksliniecei šis ir jauks vecums – zinu savas iespējas, nav arī jāskrien uz visām pusēm un jāpierāda, ko varu. Tāds miers ir manī, bet tas nenozīmē, ka esmu nomierinājusies kā māksliniece,» saka latviešu vijolniece Baiba Skride, kas jau 20 gadus dzīvo Vācijā. Latvijā viņai izdodas būt reti – apmēram reizi gadā.

«Varbūt man ar to kāju tā notika tāpēc, lai es bišķiņ apstātos, padomātu un novērtētu to, kas man ir. Jo – nekas traģisks jau man nav noticis, varēja būt trakāk. Man atkal viss ir labi un būs ļoti labi!» saka tautā mīlētais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Klusajā sestdienā pārkāpis savas dzīves 65 gadu slieksni, viņš to tagad, aprīlī, atzīmēs ar četriem koncertiem – Priekuļu kultūras namā (22. aprīlī), Jūrmalas kultūras centrā (23. aprīlī), Ogres kultūras centrā (29. aprīlī) un Valmieras kultūras centrā (30. aprīlī).

Mākslinieku ģimenē šogad tiek atzīmētas apaļas jubilejas. 12. aprīlī tautā mīlētais dziedošais aktieris Imants Skrastiņš svinēja 75 gadu jubileju, bet viņa sieva dziedātāja Rita Trence 12. jūnijā atzīmēs 60. dzimšanas dienu. Tiesa gan, skaļas un saviesīgas ballītes šoreiz nebija, jo gaviļnieks svinēja klusus ģimenes svētkus Lejasciemā brāļa Gunta Skrastiņa rančo.

Pasaulē vislabāk zināmā latviešu komponista Pētera Vaska 70. jubileja ar koncertiem tiek atzīmēta daudzviet pasaulē. Latvijā viņa jubilejas koncerti skanēs gan 16. aprīlī un 22. aprīlī Rīgas Domā, gan 17. aprīlī viņa dzimtajā Aizputē, kur pagājusi viņa bērnība un tēvs – baptistu mācītājs – kalpojis vietējā draudzē, gan 24. aprīlī Latgales koncertzālē Gors. Komponists atradis laiku arī daudzajām intervijām, jo, kā viņš smaidot saka: «Ja jau esmu tik ilgi nodzīvojis, neērti teikt, ka esmu aizņemts. Ir jāpārdzīvo šis laiks.» Neatkarīgā ar komponistu tiekas viņa mājās Pārdaugavā.

«Man kā režisorei vēl nav ļoti liela pieredze, un patiesībā šī vispār man ir pirmā iespēja sadarboties ar tāda kalibra un gadagājuma aktrisi, kāda ir Līga Liepiņa. Viņa man asociējas ne tikai kā teātra, bet lielā mērā arī kā kino aktrise. Un, ņemot vērā, ka šī ir viņas jubilejas izrāde, man ir liels pagodinājums un reizē izaicinājums būt tās režisorei,» atzīst Inga Tropa.

«Visi jau zina, ka no Vilipsōna var gaidīt tušas tehnikā zīmētas plikas meitenītes, bet – cik tad var! Šoreiz ir citādi,» viltīgi smaidot, saka Aivars Vilipsōns. No šodienas galerijā Istaba skatāma mākslinieka jaunāko darbu personālizstāde Diagnosis.

21. aprīlī Spīķeru koncertzālē vienā no Latviešu literatūras gadabalvas ceremonijām vienu speciālbalvu saņems Uldis Bērziņš. Viņam tā pienākas par izcilo veikumu, atdzejojot Eddas dziesmas – grāmatu, kas pie lasītājiem nonāca pērn rudenī. Protams, ka pats Bērziņš saka, darbs nebūtu iedomājams bez Ingas Bērziņas un Dena Dimiņa palīdzības, kuri izveidojuši šim izdevumam obligātos zinātniskos pielikumus, un tāpat bez atbildīgās redaktores Olitas Rauses ieguldījuma. Arī bez Lilijas Dineres un viņas dēla Roberta Dinera iedvesmojošās mākslas, kas grezno šo grāmatu. Par Eddu, par valodu, par spēju saprast senos tekstus mūsdienās ir šī saruna Neatkarīgajā, kas sākas ar apliecinājumu, ka Eddas teksti būs vēl.