Personības

Rudens tuvojas, un teātri cits pēc cita izziņo savus plānus jaunajā sezonā.

«Runā, ka bērni paši izvēlas, kur piedzimt. Es izvēlējos piedzimt ļoti muzikālā ģimenē,» saka čellists Valters Pūce.

«Jaundarba pirmatskaņojums vienmēr ir īpašs brīdis komponistam, atskaņotājmāksliniekiem un arī skatītājiem. Man šķiet, ka tieši tāpēc mūsu organizētie koncerti ir emocionāli, silti un mīļi, turklāt Mazajā Mežotnes pilī ir ļoti maza zāle, bez distances un barjeras, tāpēc šo pasākumu enerģija ir īpaša,» saka Regīna Deičmane, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja. Sestdien, 20. augustā, Mazajā Mežotnes pilī ar koncertu Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne tiks svinēta Pētera Vaska fonda piecu gadu jubileja.

Šogad Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram apritēja 50 gadu, rit 20. gads, kopš viņš ir Dailes teātra režisors, un jau sešus gadus viņa pārziņā ir tā mākslinieciskā vadība. Iepriekšējā mūsu intervija bija pirms diviem gadiem. Šoreiz gadu skaitļi un cipari būs kā pieturvietas, kurās apstājoties pārlūkot pieredzes karti, lai saskatītu ceļa aprises.

Dailes teātra aktrisei Lidijai Pupurei šis ir īpašs gads. Ne tikai daudz lomu mīļajā Dailē, bet viņas klasesbiedrene Ingrīda Stroda uzrakstījusi grāmatu Lida. Citādā.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone (84) šogad uzsāk savu 65. teātra sezonu. Katras sezonas sākums latviešu kulta filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» Olitas lomas atveidotājai ir lieli svētki. Tautā iemīļotā aktrise pašlaik ir vecākā aktrise Nacionālajā teātrī, taču tajā pašā laikā spēj darboties kopumā trīs teātros un veltīt laiku savai ģimenei.

«Šonedēļ vēl esmu atvaļinājumā, tas nozīmē – neviens īsti nezina, kur es šobrīd atrodos, tāpēc šo dienu pavadīšu kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem. Līdz ar to man atkrīt nevajadzīgi izdevumi,» smejot saka šodienas gaviļnieks Māris Skuja (67). «Ja nodzīvošu vēl trīs gadus, tad būs iemesls ballītei.»

Matīss Čudars ir viens no spilgtākajiem latviešu jaunās paaudzes ģitāristiem, izteikts sava ceļa gājējs mūzikā.

Desmit gadus ārpus Latvijas dzīvojošais pianists Reinis Zariņš šo vasaru pavada Latvijā, jo tā sakrituši darbi.

«Ballīte, kā parasti, būs,» apliecina diriģents Uldis Kokars, kurš šodien savu 54. dzimšanas dienu atzīmēs šaurā draugu lokā, «uz ūdens». Laivojot.

Izdevniecībā Jumava nupat klajā nācis Andreja Pumpura eposa Lāčplēsis jauns izdevums ar novatoriskām, tieši šim izdevumam radītām ilustrācijām, to autori ir mākslinieki Aleksejs Naumovs, Helēna Heinrihsone, Kristians Brekte, Paulis Liepa un Ernests Kļaviņš. Izdevuma galvenais mākslinieks ir Valdis Villerušs, kurš ar šo izdevniecību sadarbojas kopš tās pirmsākumiem.

No 3. līdz 7. augustam Latvijas Nacionālajā operā notiks Mihaila Barišņikova monoizrāde Vēstule cilvēkam. Savulaik Rīgā dzimušais baletdejotājs atgādina, ka šis ir teātra projekts, ne dejas šovs.

«Atceros, kad man bija gadi 15, arī 25, visādi niķi, neirozes un iegribas bija prātā. Skatoties atpakaļ uz to brīdi, nevaru saukt sevi par laimīgu. Cilvēkam vajag sevī izkopt spēju priecāties par dzīvi, jo elementāra eksistence var sagādāt pilnīgu eliksīru, adrenalīnu...» saka Rundāles pils direktors, gleznotājs, mākslas vēsturnieks un šīs dienas gaviļnieks Imants Lancmanis.

Droši vien daudzi nezina, ka bijusī Liepājas un Jaunatnes teātra aktrise Astrīda Gulbe ir Latvijas pirmā profesionālā kinoaktrise.

«Nav jau sirds nemaz tāda muļķe. Tā ir daudzkārt gudrāka par mums. Zina, kad jāatkāpjas, pat ja sāp. Zina, kad jācīnās līdz galam – par otru sirdi, patiesību, cieņu. Sirds vienmēr saka priekšā, kā ir pareizi. Tā saved kopā īstos un izšķir nesaderīgos,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris, režisors un Muzikālā teātra 7 šīs vasaras latviski jautrās brīvdabas dziesmu spēles Muļķe sirds libreta autors un režisors Voldemārs Šoriņš.

«Tā jau nav apaļa jubileja, drīzāk kantaina,» tā par savu 75. dzimšanas dienu smej šīsdienas gaviļniece rakstniece Monika Zīle.

«Cēsu festivālam ir bijusi nozīmīga kultūrpolitiska loma, tas ir iedevis pārliecību, ka kultūra nenotiek tikai Rīgā. Visu laiku dominēja priekšstats, ka Rīgā notiek profesionālā māksla, bet reģionos – amatieru māksla. Mēs salauzām priekšstatu, ka ārpus Rīgas nevajag to, ko mēs saucam par sarežģītu, augstvērīgu, profesionālu mākslas produktu. Pat akadēmiskās mūzikas koncerti Cēsīs ir izpārdoti, esam izaudzinājuši un uzaudzinājuši sev publiku. Es to saucu nevis par pieradināšanu, bet par inficēšanu ar kvalitatīvas mākslas bacili,» saka Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Andra Trautmaņa grāmata Izlūkošanas noslēpumi, manuprāt, ir viens no interesantākajiem šī gada notikumiem grāmatu pasaulē.

Pirms neilga laika Jūrmalas festivāls, kas nākamajā pirmdienā sāksies Dzintaru koncertzālē, papildināja savu programmu ar vēl vienu piedāvājumu – Latvijas kultūras dzīvē ļoti reta dalībnieka aktiera Ivara Kalniņa koncertprogrammu KinoTeātris.

«Ir laiks paskatīties uz Farinelli kā ikonu, bet – mierīgi, bez sensācijām,» ir pārliecināts baroka orķestra Collegium musicum Riga mākslinieciskais vadītājs, erudītais mūzikas arheologs, diriģents Māris Kupčs.

«Neraugoties uz to, ka savu darbu Daugavpils teātrī sāku diezgan agresīvi, tika atlaisti daudzi cilvēki, bet uzsveru – ne no radošā kolektīva, šo gadu laikā man izdevies integrēties šajā organismā, atrast tajā savu vietu. Esmu pateicīgs aktieriem, no kuriem visvairāk esmu atkarīgs, man uzticējās, ļāva šo teātri mainīt un vadīt. Un despotisms bija tikai sākumā, jo bez tā nebija iespējams. Nu viss ir sakārtots, esam gatavi jaunam turpinājumam,» saka Daugavpils teātra direktors, mākslinieciskais vadītājs un arī režisors Oļegs Šapošņikovs. Pirms pieciem gadiem viņu uzaicināja tur iestudēt izrādi, bet viss beidzās ar to, ka no viesrežisora viņš kļuva par teātra direktoru, tolaik iestādes kontā esot bijuši vien divi lati.

«Astoņdesmit ir divas reizes pa četrdesmit. Es nejūtos kā vecītis. Atklāti sakot, jūtos kā četrdesmit ar plusa zīmīti – tas iezīmējas manā domāšanā un rīcībā,» saka Pauls Dambis. Tieši šodien, 30. jūnijā, komponists, pedagogs, ērģelnieks un diriģents atzīmē lielu jubileju – 80 gadus.