\\Māja
Astrīda Gulbe. Mākslai uzticīgi
 
©no Rožlapu un Gulbju ģimenes personiskā arhīva

Droši vien daudzi nezina, ka bijusī Liepājas un Jaunatnes teātra aktrise Astrīda Gulbe ir Latvijas pirmā profesionālā kinoaktrise.

Pēc vidusskolas beigšanas viņa gribēja mācīties Aktieru fakultātē, bet tajā gadā uzņemšana neesot bijusi. Rīgas kinostudijā pārstāvis no Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultātes aicinājis Astrīdu un citus jauniešus no Latvijas doties uz Maskavu iestāties un mācīties šajā augstskolā.

Šoreiz stāsts veltīts ne tikai Astrīdai Gulbei, bet arī viņas ģimenei - par dzimtas vēsturi sarunai piekrita Astrīdas un mākslinieka Daiļa Rožlapas viena no dvīnēm - Dace Rožlapa. Dace strādā filmu studijā Animācijas brigāde, bet viņas dvīņumāsa Ieva Rožlapa ir rotu māksliniece.

Raiņa Lauztās priedes - iestājeksāmenā

«Stāsts par mammas studijām Maskavā ir ļoti interesants. Jau mācoties Rīgas 3. vidusskolā, viņa ar panākumiem spēlējusi galvenās lomas mācībiestādes dramatiskajā kolektīvā. Lielākais notikums bija Raiņa luga Krauklītis, kuru iestudēja aktieris Valentīns Skulme. Astrīda tēloja galveno lomu - Magoni. Izrāde notika uz Dailes teātra skatuves - tas bija liels notikums. Pēc izrādes, priekškaram aizveroties, atskanēja aplausi, un Astrīda saprata - teātris, tas ir uz mūžu. Skolas audzēkņus aicināja piedalīties masu skatos Rīgas kinostudijas filmās. Režisors no Maskavas aicinājis uz galvaspilsētu mācīties vairākus latviešu jauniešus,» stāstu sāk Dace. Taču Astrīda, neatkarīgās Latvijas laikā dzimis bērns, krievu valodu īsti nav zinājusi. Iestājpārbaudījumā dzejoli drīkstēja deklamēt latviešu valodā. Astrīda izvēlējusies Raiņa Lauztās priedes. «Noklausījušies sniegumu, komisija lūgusi, lai iztulko dzejoli, un mamma ar pantomīmas kustībām, lietojot niecīgo krievu valodas vārdu krājumu, mēģinājusi attēlot Raiņa dzejas rindas. Laikam šī pantomīma iedarbojās uz uzņemšanas komisiju un pārliecināja, ka topošajai aktrisei ir talants. Astrīda uzņemta. Vēlāk gan mammai piekomandēja puisi no Sibīrijas, kurš perfekti iemācīja Astrīdai krievu valodas izrunu,» stāstu turpina Rožlapu atvase. Astrīdas vecāki bijuši pilnīgā izmisumā, ka vienīgā meita dosies mācīties uz Maskavu. Kā tad tā - aizbrauks projām no mājām? No Latvijas? Pēckara gados bija grūti - gan ar dzīvošanu, gan ar iztikšanu. Bet Dace ir pārliecināta par mammas īpašībām - mērķtiecīga un apņēmīga. Savu iecerēto viņa piepildīs vienmēr.

Kā gulbji balti padebeši iet - mīļākā kinoloma

«Gadu pēc Astrīdas Maskavas institūtā iestājās vēl viens topošais aktieris no Latvijas - Tālivaldis Āboliņš. Protams, latvieši turējās kopā, ar Tālivaldi kopā spēlēja etīdes, mācījās, visi studenti dzīvoja vienās kopmītnēs. Tā arī radās īpašs klikšķis, un viņi apprecējās. Nevaru spriest, cik lielas un patiesas jūtas viņus saistīja,» secina Dace.

Atgriežoties Latvijā, Astrīda diemžēl konstatēja, ka viņas profesionālā kinoaktrises izglītība nevienam īpaši nav vajadzīga. Teātros štata vietas pilnas. Arī toreiz darbu atrast nebija viegli. Astrīda uzsāka darbu Latvijas Filharmonijā par programmas pieteicēju. «Mamma sāka piedalīties Rīgas kinostudijas filmās. Pirmā kinoloma - Velta filmā Pēc vētras, tad sekoja Kā gulbji balti padebeši iet. Šajā filmā Astrīdu aicināja uz galveno - Daces - lomu, diemžēl pēc kinoprovēm lomai apstiprināja Viju Artmani. Pilnīgi saprotamas mammas bēdas par atraidījumu, kad piepeši viņu aicina vēlreiz uz citu - Ievas - lomu. Tāda bēdīga un noraudājusies mamma stājās kameru priekšā vēlreiz un tika apstiprināta Ievas lomai. Lomai, kura kļuva par mammas mīļāko kinolomu,» stāstījumu turpina Dace Rožlapa. 1956. gadā sāka filmēt Zvejnieka dēlu un Astrīdu Gulbi uzaicināja Anitas lomai. Par grimētāju filmai strādāja mākslinieks Dailis Rožlapa. Viņš sācis koķetēt ar jauno aktrisi. «Dailis pēc izskata nebija īpaši izskatīgs - ar brillēm, ne visai garš, bet viņam patika pievērst uzmanību meitenēm, būt vienmēr galantam pret viņām, un viņš vienmēr centās dāmas apburt - ar savu šarmu un eleganci. Jau bērnībā, ejot uz skolu, mamma dēlam esot devusi naudu tramvaja biļetēm, bet Dailis gāja kājām, krāja naudu, lai meitenēm varētu konfektes nopirkt. Zinu, ka tētim kinostudijā Astrīda ļoti iepatikās - viņš viņu grimēja un koķetēja. Kādā reizē Astrīda viņam esot nolaizījusi mazo pirkstiņu. Šis brīdis bija izšķirošais abu attiecībās. Kā teikt - jūtu ķīmija sāka darboties, un tai pretī nespēja stāties nekas. Ne tas, ka Astrīda bija precējusies, ne Astrīdas vecāku iebildumi, jo šķirties tajos gados nebija populāri. Tāds ir stāsts par mūsu vecāku iepazīšanos,» zina Rožlapu atvase.

Pēc dažiem gadiem Astrīda Gulbe atgriezās Rīgā no Liepājas, kur abi ar Daili sāka savu karjeru, un pirmā loma Jaunatnes teātrī viņai bija princese Gundega Annas Brigaderes lugā Princese Gundega un karalis Brusubārda. Karali Brusubārdu tēloja Tālivaldis Āboliņš. Kopā uz Jaunatnes teātra skatuves vēlāk spēlētas vēl daudzas lomas.

Jaukā lapsa Alise

«Tētis Dailis bija ļoti rūpīgs, viņam piemita burvīgs šarms. Labāku tēti nevaram iedomāties. Viņš jauki spēlējās ar savām dvīnītēm. Liepājā mēs dzīvojām vienā dzīvoklī kopā ar Zigrīdu Rūtiņu un Imantu Krenbergu. Atceros, kā mēs gājām staigāt gar Gulbju dīķīti parkā. Nākamā mājvieta Liepājā mums bija Alejas iela 17, netālu no Lietišķās mākslas vidusskolas. Dzīvojām bēniņu dzīvoklī, bet tā māja tagad ir nojaukta. Atceros, bēniņu dzīvoklis bija ar slīpiem griestiem, un tētis no otrā stāva nesa lejā divvietīgos dvīņu ratiņus - kulba bija atsevišķi un riteņi atsevišķi,» Liepājas laiku atceras Dace. Viņa stāsta, ka ļoti daudz gājuši staigāt uz parku un, protams, arī gar jūru. Tētis sirdī un dabā bijis īsts mākslinieks - viņš gājis pastaigāties, meitiņas pie katras rokas, bet krāsu kaste un audekls vienmēr līdzi. Kamēr bērni rotaļājās, pats gleznojis.

«Uz Rīgu pārcēlāmies, lai tētis pabeigtu studijas Mākslas akadēmijā. Viņš bija beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un jau veidoja dekorācijas un scenogrāfiju Liepājas teātrim un Leļļu teātrim - vajadzēja papīru par augstāko izglītību un iestāties Mākslas akadēmijā. Astrīda sāka strādāt Jaunatnes teātrī, kur nospēlētas daudzas skaistas lomas. Mamma bijusi ļoti jauka Lapsa Alise izrādē Buratīno piedzīvojumi, Dailis bija izrādes mākslinieks,» stāsta meita. Dace atceras, kā tētis mājās zīmēja kostīmu skices un mammīte izteica savus ierosinājumus, kāds varētu būt viņas Lapsas tēla kostīms. Mīļa loma Astrīdai bijusi Smeraldīna Karlo Gocci lugā Zaļais putniņš. Šo lomu mamma ļoti gribējusi, un tā bijusi vienīgā reize, kad Astrīda gājusi pie režisora ar lūgumu. Smeraldīnas lomai par otru dublanti izvēlēta Vera Singajevska. Izrādei tapa lieliska scenogrāfija, kuras autors bija Dailis Rožlapa.

«Sniegbaltītē un septiņos rūķīšos mamma spēlēja ļauno pamāti. Viņai bija skaisti, violeti, gari mati un garas skropstas, kleita spīdīga un šaura. Astrīdai izrādes sākumā bija tāda mistiska deja. Tētis arī šajā izrādē bija scenogrāfs. Diezgan bieži mamma atveidoja negatīvos varoņus, un mums ar māsu veidojies nedaudz nepareizs priekšstats par pozitīvajiem un negatīvajiem izrāžu tēliem. Kā var nepatikt un nejust līdzi lomai, ko attēlo pašu mammīte?» vaicā Dace.

Glezno pat ar lūpu krāsu

Dailim Rožlapam patika gleznot ainavas, sevišķi jūru ar baltu vientuļu buru. To viņš sauca par pindzeļūdeņiem. Tāds nosaukums radies pilnīgi nejauši - gleznojot ar akvareli, jāstrādā ātri, taču ne vienmēr izdodas sasniegt iecerēto. Kādā reizē mākslinieks kļuvis dusmīgs, ka jūras ainava neizdodas, ņēmis lielu otu un visu sapludinājis kopā, tad apskatījis veikumu un iegleznojis mazu baltu buru. Sanācis labi, visiem patika un pasūtījumu netrūka, tāpēc arī - pindzeļūdens. «Tētis aiziet ciemos, un viņam pēkšņi vajag gleznot, bet ne jau katrā mājā ir krāsas. Gleznošanai tika izmantota gan zobu pastu, gan zābaku smēri, gan lūpu krāsa. Un katrā mājā jau atradās kāds kartona gabaliņš - piemēram, veca kurpju kaste. Dailis gleznoja dažādās tehnikās - gan akvarelī, gan ar akrila krāsām. Cilvēki jau toreiz smējās, ka visa Liepāja pilna ar pindzeļūdeņu jūrām, ko tētis bija gleznojis, bet visiem patika. Daili Rožlapu vārda vistiešākajā nozīmē var saukt par tautas mākslinieku. Jūra tētim bija ļoti tuva, un viņa pelnus pēc aiziešanas mūžībā izkaisījām jūrā - tāda bija tēta griba. Aizejot pie jūras, zinu, ka tētis ir tur,» stāsta meita.

Dace uzskata, ka abām ar māsu Ievu bijusi ļoti jauka bērnība. Ziemas mēneši pagājuši Rīgā, bet vasaras ģimene vienmēr vadījusi pie jūras - mammas klasesbiedrene Lielupē izīrējusi savu dārza māju, un tētis jau piecu gadu vecumā abas meitenes iemācīja peldēt. Kad dienas bija apmākušās, visi devās mežā lasīt ogas un meklēt sēnes. Kāds tas bija gardums visiem - mellenes ar pienu un cukuru. «Jūras krastā pavadījām visu dienu. Parasti mamma adīja vai tamborēja, ar rokām pat kleitu sev uzšuva. Mēs ar māsu rakājāmies jūrmalas smiltīs, cēlām pilis. Tētis jūrmalā lasīja grāmatas, mamma mācījās lomas. Bijām ļoti jauka ģimene,» par bērnību saka Dace. Dailim Rožlapam gan vēlāk uzradusies jaunības dienu simpātija, un ģimene izšķīrās. Taču ar tēti meitām visu laiku bijušas labas attiecības.

Ģimene visbiežāk pulcējusies kopā Ziemassvētkos pie Astrīdas Rīgā, Dzelzavas ielā, vēlāk pie māsas Ievas Pārdaugavā, bet pēdējos gadus pie Daces.

Baltā Otīlija

Rožlapu ģimeni vienmēr vienojusi mīlestība pret kaķiem. Mammai tā bijusi jau no mazotnes, bet tētis savulaik kaķus mājās tomēr negribējis. Kad vecāki izšķīrās, jaunajā Daiļa ģimenē sāka dzīvot kaķis - Murzes kundze. Murzīte. Murze. Kundze tāpēc, ka šis kaķis bija personība, viņa bija ļoti nikna un mīlēja tikai Daili. Murzes kundze nodzīvoja ilgus gadus.

«Kad tētis ar mammu izšķīrās, mūsmājās uzradās kaķis Briska. Brisku vedām līdzi uz Lapmežciema vasaras māju. Mašīnas nebija, mincis tika transportēts somā. Arī kaķu būru tolaik nebija. Rudenī, kad pārcēlāmies atpakaļ uz Rīgu, bija jālūdz kādam kaimiņam vai paziņam, lai ar mašīnu Brisku atved atpakaļ. Briskam mamma bija notamborējusi apkaklīti - pazīšanās zīmi. Šis kaķītis nodzīvoja garu un pilnvērtīgu dzīvi,» saka Dace Rožlapa. Pirmo mašīnu ģimenē iegādājušies priekš kaķiem - tātad kaķu transportēšanai. «Mans vīrs Māris Putniņš mašīnu uzdāvināja Ziemassvētkos. 90. gados parādījās kooperatīvi - autovadītāju skolas, un ar darba kolēģi nolēmām - ejam kursos! Māris teica, ja nolikšu tiesības, es tev nopirkšu mašīnu. Bija āķis lūpā, un tiesības es noliku. Dabūju mašīnu «priekš kaķiem». Tas bija balts žigulis Jāņu nakts krāsā Otīlija. Cilvēks, no kura nopirkām mašīnu, teica: «Kad piereģistrēsiet, mašīnu nosauciet vārdā, kāda tajā dienā ir vārdadiena. Bija 12. decembris un vārdadienas Ivetām un Otīlijām. Iveta man ir draudzene - nesaukšu taču mašīnu viņas vārdā! Radās baltā Otīlija. Mūsu ģimenes pirmā mašīna Otīlija trīs kaķiem,» nosmej stāstītāja.

Praktiskums no tēta, radošums no mammas

Rožlapu ģimeni daudz kas vieno - mīlestība uz teātri, uz kino, labestība, mīlestība uz dārzu, kuru savām mazmeitām iemācījusi mammas mamma. «Lapmežciema zeme, kur ģimene tagad mīt vasarās, nav īpaši auglīga, bet ir vēlēšanās, lai puķes ziedētu, gurķi un tomāti augtu. Bet ir problēmas ar laistīšanu. Vasarās gribas sauļoties, nevis dārzu laistīt,» iesmejas Dace. Viņa pastāsta, ka mamma abām ar māsu iemācījusi adīt un tamborēt, bet tagad, kad ir iespējams visu nopirkt gatavu, - vai vērts censties? Bet adīšana nomierina un rada prieku, paša darinātajam ir īpaša nozīme.

Radošums abām dvīnēm iedzimis no vecākiem.

«Mamma un tētis vienmēr bijuši aktīvas dzīves cienītāji - mēs kopā peldējām, jūrmalā futbolu spēlējām. Veidojām visādas smilšu skulptūras, tētis pat nāru izveidoja no smiltīm. Ar māsu lasījām gliemežvāciņus, ko aplikt nāras astei, kura bija dabiskā lielumā,» laimīgo bērnību atceras Dace. Viņa savā ziņā ir tēta darba turpinātāja kino pasaulē. Savulaik Dailis Rožlapa meitu paņēmis par dežurējošo krāsotāju filmai Īsa pamācība mīlēšanā. Visādas izkārtnes bijis jākrāso. «Esmu rekvizitore filmām Rūdolfa mantojums, Sapņu komanda, Rīgas sargi, Dancis pa trim. Manī ir vairāk tas mākslinieciskums, mīlestība pret vēsturiskām lietām un kino no tēta, dārza mīlestība un rokdarbi mums, abām māsām, no mammītes. Ieva veido skaistas rotaslietas no dzintara un sudraba, pēdējā laikā veidojusi vēsturiskās rotaslietas. Mūs visus vieno mīlestība uz mākslu, kino, senatni un vēlme saglabāt mūsu senču mantojumu,» sarunu noslēdz Dace Rožlapa.

Daiļa Rožlapas pieturzīmes

• Dzimis 1932. gada 10. novembrī

• Miris 2014. gada 27. augustā

• Latviešu gleznotājs, teātra un kino scenogrāfs

• Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1949-1954)

• Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1961-1968)

• Kopš 1958. gada piedalījies izstādēs

• Bijis mākslinieks inscenētājs vairākām Rīgas kinostudijā uzņemtām latviešu kinofilmām, sākotnēji bija grima mākslinieks

• Strādājis par mākslinieku vairākos teātros:

Valsts Liepājas teātrī (1957-1961), pēc tam līdz 1971. gadam Valsts Jaunatnes teātrī

• Nodarbojies ar glezniecību, galvenokārt gleznojis ainavas

• Darbs Rīgas kinostudijā

Mākslinieks grimētājs kinofilmām:

Pēc vētras, 1956. gads

Zvejnieka dēls, 1957. gads

Rita, 1957. gads

Mākslinieks inscenētājs kinofilmām:

Vella kalpi Vella dzirnavās, 1972. gads

Pūt, vējiņi!, 1973. gads

Robina Huda bultas, 1975. gads

Melnā vēža spīlēs, 1975. gads

Zem apgāztā mēness, 1977. gads

Īsa pamācība mīlēšanā, 1982. gads

Aija, 1986. gads u.c.

Astrīdas Gulbes pieturzīmes

• Dzimusi 1929. gada 16. jūlijā Rīgā

• 1950. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu

• No 1950. līdz 1955. gadam mācās Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Aktieru fakultātē

• 1955. gadā strādā Latvijas Filharmonijā par programmas vadītāju ansamblī Sakta

• No 1957. līdz 1961. gadam aktrise Valsts Liepājas teātrī

• No 1961. līdz 1991. gadam aktrise Valsts Jaunatnes teātrī

• Nozīmīgākās kinolomas:

1956. gadā Kā gulbji balti padebeši iet - Ieva

1956. gadā Pēc vētras - Velta

1957. gadā Zvejnieka dēls - Anita

1960. gadā Vētra - Olga Prāmniece

1967. gadā Kapteiņa Enriko pulkstenis - Jogitas mamma u.c.

• Lomas Valsts Liepājas teātrī:

V. Lāča Vecā jūrnieku ligzda - Laura

J. Jaunsudrabiņa Jo pliks, jo traks - Berta Bute

K. Sajas Silva študierē - Alīna

M. Birzes Visiem rozes dārzā zied - Helēna

V. Šekspīra Spītnieces savaldīšana - Katarīna u.c.

• Lomas Valsts Jaunatnes teātrī:

A. Brigaderes Princese Gundega un karalis Brusubārda - Gundega

Moljēra Tartifs - Elmīra

Raiņa Indulis un Ārija - Ārija

G. Priedes Trojas zirgs - Nora Kaija Ķibele

G. Priedes Lasīja Bebre - Ella

G. Priedes Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini! - Džilda u.c.