«Kad simfoniskais orķestris man piedāvāja rakstīt mūziku bērnu izrādei, es biju stāvā sajūsmā, pēc tam – pārbijies. Šobrīd esmu apmierināts ar ieguldījumu un esmu izdarījis tik, cik šobrīd varu,» atzīst komponists Edgars Mākens. Līdz šim viņš vairāk pazīstams kā teātra izrāžu komponists, arī alternatīvās grupas Gaujarts līderis, bet šīs nedēļas nogalē būs pirmizrāde viņa pirmajam darbam simfoniskajam orķestrim.
Šīs nedēļas nogalē - no 26. līdz 28. augustam - koncertzālē Cēsis jau otro gadu notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra otrais vasaras festivāls LNSO vasarnīca. Tā rīkotāji piedāvās daudzveidīgu programmu lieliem un maziem klasiskās mūzikas cienītājiem - trīs vakara koncertus un muzikālu uzvedumu bērniem Vējš vītolos. Notiks arī muzikālās jogas nodarbības bērniem, mūzikas instrumentu meistardarbnīcas visai ģimenei, kā arī būs skatāma LNSO mūziķu portretu un ekspresuzņēmumu fotoizstāde. Vakara koncertu laikā koncertzālē darbosies radošā bērnistaba, kurā bērni varēs pavadīt laiku pieredzējušu audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki klausās koncertu.
Naivums, skepticisms, aizrautība
Bērnu muzikālās izrādes Vējš vītolos pamatā ir Keneta Greiema pazīstamais darbs. Izrādē piedalīsies aktieri Valdis Vanags, Mārtiņš Brūveris un LNSO Vītolansamblis LNSO asistentdiriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Īpaši šim festivālam tapušajai muzikālajai izrādei jau izsludināta papildizrāde. Komponists Edgars Mākens atzīst, ka šis projekts viņam ir īpašs un no orķestra puses šis piedāvājums bijis viņam kā liels uzticības kredīts, jo tāda veida darbus līdz šim nebija rakstījis. «Tas arī šim darbam ir atšķirīgs no teātra darbiem - tajā galvenais ir mūzika, teksts tiek pakārtots mūzikai, jo tas tomēr ir simfoniskā orķestra projekts,» atzīst komponists.
Simfoniskā orķestra piedāvājums nācis tikai ar vienu nosacījumu - tam jābūt domātam bērnu auditorijai, bet dramaturģisko materiālu varējis izvēlēties pats komponists. Pēc ilgumilga laika pavadīšanas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pārlasot lērumu latviešu autoru bērnu grāmatu, īsto iedvesmas avotu Edgars Mākens atradis savās lauku mājās pats savā grāmatplauktā - Keneta Greiema darbu Vējš vītolos. «Šajā stāstā būtiska loma ir dabai, turklāt tēli ir ļoti spilgti. Kurmis ar savu naivumu un aizrautību, Žurks ar skepticismu un dzejnieka dvēseli, Āpsis, no kura visi nedaudz baidās... Mākslā jau galvenais taču ir stāsts un spilgti tēli, turklāt šis būs objektu teātris, izrādes procesā centīsimies iesaistīt bērnus, tātad - ļaut piedalīties,» savu izvēli pamato Edgars Mākens. Komponists uzskata, ka «tikai ar mūziku ir grūti, pat neiespējami ilgstoši noturēt mazāku bērnu - četrus, piecus, sešus gadus vecu - uzmanību, tāpēc gribējās kaut ko, kas kustas, kas ir iedzīvināts, kas labāk izstāsta stāstu nekā tikai mūzika», tāpēc viņš aicinājis komandā savu seno cīņubiedru no umka.lv laikiem, režisoru Ģirtu Šoli. Kopējā stāstā liela loma būs arī mākslinieka Reiņa Pētersona veidotajām lellēm, kuras izgatavotas no dažādiem sadzīves priekšmetiem, tādējādi vairāk verot vaļā fantāzijas pasauli. Klīst leģendas, ka Vējš vītolos ir tapis no gulētiešanas pasakām, ko Kenets Greiems izdomāja savam dēlam Elisteram. Rakstot šo darbu, Mākenam palīdzošs atspēriena punkts bija poļu ebreju padomju komponists Mečislavs Veinbergs (Mieczysław Weinberg). «Viņš nav plaši pazīstams, lai gan viņam ir ļoti daudz simfonisko darbu, riktīgi daudz drūmas mūzikas, bet ļoti plaši ir zināmas multenes, kurām viņš rakstījis mūziku, - Bonifācija brīvdienas, arī Vinnijs Pūks...,» atzīst komponists. «Katrā ziņā šis ir mans apjomīgākais, lielākais un sarežģītākais darbs, jo «tīrā mūzika» ir 35 minūtes.» Darbu rakstījis Rīgā un lauku mājās, kas atrodas Beverīnas novadā. «Vajag atslēgties, aizej paskatīties uz mežu vai putekļaino ceļu, pa kuru Krupis varētu būt braucis... Tas palīdz. Rakstīt šo darbu man bija ļoti interesanti. Protams, kad iestrēgsti, tad ir cīņa ar sevi, bet kopumā viss process bija riktīga dauzīšanās, gluži kā bērni dauzās. Izmēģināju dažādus stilus, un uzrakstītais materiāls ir raibs un krāsains. Rakstīju es ar prieku, ceru, ka tas patiks arī klausītājiem.» Komponists, protams, cer, ka sezonas laikā šis darbs tiks rādīts vēl un vēl, jo būtu žēl, ja pēc trim izrādēm to noliktu plauktā.
Ielikt sevi rāmjos
«Šosezon man būs vairāki projekti teātros, bet pats galvenais - beidzot esmu iestājies Mūzikas akadēmijā studēt kompozīciju. Rūpīgi tam gatavojos, izgāju cauri grūtiem eksāmeniem, bet tas nu ir skaidrs - es sāku studēt,» saka Edgars Mākens. Savulaik skolojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Doma kora skolā, pēc tam kādu laiku par mūziku neko neesot gribējis dzirdēt, strādājis reklāmā un ieguvis bakalaura grādu sabiedriskajās attiecībās. «Es jau esmu autodidakts kompozīcijā, mani interesē apgūt to profesionāli,» atzīst Edgars Mākens. «Tas, ko esmu darījis līdz šim intuitīvā līmenī, lēnām tiek izsmelts, nu vajag apgūt jaunus paņēmienus un rīkus. Šobrīd man ļoti gribas mācīties, studijas ir arī labs veids, kā pārvarēt sevi, ielikt rāmjos.»
Studijas vienlaikus nozīmē arī to, ka Edgars Mākens vairs tik daudz nerakstīs mūziku teātra izrādēm, lai gan vairāki projekti jau ir sagatavošanas stadijā, droši zināms, ka turpināsies sadarbība ar režisoru Elmāru Seņkovu. Komponists atceras, ka pirms vairākiem gadiem Spēlmaņu nakts balvu pasniegšanas ballītē piegājis klāt Elmāram Seņkovam, pateicis, ka viņam patīk viņa veidotā izrāde Gals, un izteicis vēlmi kādreiz kaut ko kopā paveikt. Seņkovs zinājis Edgara grupu Gaujarts, abiem bijis, par ko parunāt, un pēc pāris mēnešiem režisors arī piedāvājis strādāt pie izrādes Meitenes. «Nu jau abi esam kopā strādājuši pie apmēram desmit izrādēm. Nezinu, kā mums abiem kopā izdodas. Iespējams, tāpēc, ka abi esam apzinīgi un mums ir līdzīga humora izjūta, iespējams, arī kultūras izpratne,» minējumu izsaka Mākens, bet piebilst, ka viņš pat nemēģina skaidrot šādas lietas. Tieši tāpat viņš nemāk izskaidrot, kāpēc viņš, pēc dabas būdams kautrīgs, toreiz piegājis pie Seņkova, jo parasti viņš tā nemēdzot darīt. «Skaidrs ir viens - ja nebūtu to izdarījis, šobrīd mana dzīve nebūtu tik interesanta.»
Pirmais, otrais, trešais plāns
Tā sanāk, ka pēdējā laikā pamazām apsīkst Edgara darbība grupās Gaujarts un Manta. «Tas pamazām aizvirzās otrajā plānā. Iespējams, es mazliet esmu noguris no alternatīvās mūzikas gandrīz vai obligātās izpausmes - do it yourself jeb visa darīšanas pašu spēkiem, jo tajā tomēr slēpjas lamatas - daudz kas tiek darīts neprofesionāli. Iespējams, daudz kas saistīts ar vecumu,» smaidot saka Edgars Mākens. Viņš vairs neesot sajūsmā par koncertu vienos naktī kādā klubā pagrabtelpās. Kādreiz draivs bijis no tā vien, ja kāds atnācis uz šādu koncertu, nu viņam griboties ko citu.
Vasaras atlikusī daļa tiks pavadīta lauku mājās, kur neizbēgami jāpastrādā arī ar rokām, un roku darbs «palīdz smadzenēm, jo ierastie zobrati izslēdzas, sāk griezties citi zobrati». Īsi pirms septembra ģimenei jāpārvācas uz Rīgu, jo arī dēlam Dāvim sākas skolas gaitas - arī viņam būs pirmā skolas diena 1. klasē. Mazliet vēlāk, rudenī, kopā ar draudzeni Unu dosies ceļojumā uz Portugāli - desmit dienu ieplānots doties, kur acis rāda, bez īpaša grafika un maršruta. «Kaut kā tā sagadījās. Vimam Vendersam ir filma Lisabonas stāsts, ļoti foršs gabals... Un es, lai gan Eiropu esmu izceļojis diezgan daudz, tajā galā arī nekad neesmu bijis.»
Edgars MĀKENS
• Komponists
• Dzimis 1977. gada 7. jūlijā Rīgā
• Bērni: Dāvis (7) un Mia (1,5)
• Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (Kordiriģēšanas nodaļa, 1994), Rīgas Doma kora skolā (bērnu kora kormeistars, 1995)
• Absolvējis Biznesa augstkolu Turība (bakalaura grāds sabiedriskajās attiecībās, 2009)
• Šogad sāk studēt Latvijas Mūzikas akadēmijā (Kompozīcijas nodaļa)
• Darbojas grupā Gaujarts (solists, dziesmu autors) un ansamblī Manta (sintezators). Saņēmis Mūzikas ierakstu gada balvu par albumiem Gaujarts - Vibrācijas (2011) un Manta - Manta (2014)
• Sarakstījis mūziku vairākām Nacionālā teātra, Leļļu teātra, Liepājas teātra, Valmieras Drāmas teātra un Dirty Deal Teatro izrādēm. Galvenokārt sadarbojas ar režisoru Elmāru Seņķovu (Zēns (2016), Antigone (2015), Ezeriņš (2014), Vasarnieki (2014), Īsie zibsnīgie mirkļi (2012))
• Vairākas reizes izvirzīts Spēlmaņu nakts balvai nominācijā Gada mūzikas autors, to saņēmis 2014. gadā
• Savulaik bijis viens no apvienības umka.lv līderiem
• Sarakstījis mūziku Nila Skapāna animācijas filmām Spoka stunda un Kaķis maisā (2013), Alises Zariņas dokumentālajai filmai Pēdējais zvans (2014) u.c.
• Intereses: mūzika, literatūra, teātris, kino