Māris Kupčs. Sajūtu gamma, kas aizkustina

«Ir laiks paskatīties uz Farinelli kā ikonu, bet – mierīgi, bez sensācijām,» ir pārliecināts baroka orķestra Collegium musicum Riga mākslinieciskais vadītājs, erudītais mūzikas arheologs, diriģents Māris Kupčs.

Šodien ar koncertu Rīgas domā tiek atklāts 22. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls, kas noslēgsies 9. jūlijā ar krāšņu koncertu Rundāles pils dārzā. Šogad festivālā būs iespēja dzirdēt lielāko Itālijas baroka mūzikas orķestri Coin du Roi, senās mūzikas ansambli La Cetra d`Orfeo, solistus Elīnu Šimku un Sergeju Jēgeru, baroka orķestri Collegium Musicum Riga un orķestri Kremerata Baltica.

Vēlreiz par Farinelli

Jau ierasts, ka Collegium Musicum Riga uz šo pasākumu vienmēr sagatavo kaut ko jaunu un neparastu, un tā noticis arī šoreiz, Rundālē Collegium Musicum Riga un kontrtenors Sergejs Jēgers aicinās izzināt slavenā itāļu operdziedātāja Farinelli daiļradi. Māris Kupčs stāsta: «Pirms kāda laika Farinelli vārds tika aktualizēts arī Latvijā, bet toreiz tas bija stipri virspusēji, viss ir nogulsnējies, ir laiks paskatīties uz Farinelli kā ikonu, bet - mierīgi, bez sensācijām.» Diriģents atzīst, ka viņam ļoti patīk veidot konceptuālas programmas, bet metas alerģija no komnercializācijas un tādiem festivāliem, kas spiež mūziķus «spēlēt vienu un to pašu, teiksim, Džovanni Batista Pergolēzi Stabat Mater vai Antonio Vivaldi Gadalaiki. Der atcerēties, ka senā mūzika ir protests pret konkursa kultūru un to, ka visu laiku spēlē vienu un to pašu repertuāru. Publika zina Farinelli, bet cik daudzi būs dzirdējuši Farinelli sarakstītu āriju sev? Farinelli (īstajā vārdā Karlo Broski (1705-1782)) repertuāru būtībā rakstīja viņa brālis Rikardo Broski (1698-1756), patiesībā viņš izveidoja Farinelli par zvaigzni, bet samērā agri nomira. Un Farinelli turpināja darboties, pats rakstījis sev mūziku. Dažas ārijas, ko viņš sev uzrakstījis, lai gan neizklausās grūtas, ir ārprāts nodziedāt.»

Arī koncerta otrā daļa, kā apgalvo Māris Kupčs, būs itāliska, bet mūsu publikai praktiski nezināma - Antonio Roseti Flautas koncerts, kurā traversflautu spēlēs Kristīne Stumbure. «Patiesībā darbu sarakstījis čehs, bet tolaik, lielās impērijas sastāvā, daudzi ātri un konsekventi atteicās no savām saknēm, kļuva par itāliešiem. Tā ir satriecoši skaista mūzika. Man noteikti ir misionāra apziņa, iespējams tāpēc, ka ar seno mūziku Latvijāes sāku nodarboties praktiski tukšā vietā un par spīti tiem, ka mani atrunāja un pat draudēja, ka es bojāju savu vārdu un karjeru. Ārzemēs kolēģi teica, ka šajā jomā es par uzstāšanos dabūšu par vienu nulli mazāku honorāru, jo šī nav tik komerciāla mūzika. Bet man bija pašam svarīgi pētīt šo mūziku un izglītot cilvēkus. Arī publiku audzināt. Un publika mums ir izglītota, lai gan reizēm, protams, pavelkas uz komerciālo...»

Orķestra Collegium Musicum Riga mākslinieciskajam vadītājam ir versija par to, kāpēc senā mūzika mūsdienās piesaistījusi sev stabilu auditoriju: «Tā ir harmoniska, nav tik racionāla kā mūsdienu mūzika, kurā racionālais tik ļoti prevalē. Ar prāta konstrukciju nevar aizkustināt, var pārsteigt uz brīdi, apmulsināt, bet noteikti ne aizkustināt, tāpēc mūsdienu mūzikai ir tik lielas problēmas ar klausītāju, tā tik ļoti tiek subsidēta un vienalga piesaista mazu pulciņu intelektuāļu, kuriem tas šķiet fantastiski, bet tā nešķiet vairākumam klausītāju, turklāt šāda mūzika neaudzina publiku. Protams, ir izņēmumi. Uzskatu, ka emocionālais ir primārais mūzikā, un mūsdienu cilvēks arī meklē pārdzīvojumu, to sajūtu gammu, kas viņus aizkustina.» Un vēl svarīgi ir tas, ka «senās mūzikas barokālā puse ir konkrēti izveidota uz retorikas bāzes - tā ir valoda ar saviem likumiem, kas mūsdienās netiek ievēroti. Retorika, kā zināms, ir manipulatīva sistēma, kas ļoti iedarbojas tieši sajūtu līmenī. Bieži vien populārā mūzika ir zaudējusi šo runas funkciju, kļuvusi par kaut ko tādu, kuru neviens neklausās, meklējot tajā jēgu, bet gan kaut ko kabalistisku. Mūsdienu mūzikā dominē skaistas, koptas skaņas bez informatīvas jēgas, tātad - tukšas... Tie, kas klausās labu senās mūzikas atskaņojumu, apzinās, ka mūzika ar viņiem sarunājas.»

Atkal Bauskā

Tikai nedēļu pēc Senās mūzikas festivāla šīs mūzikas cienītāji atkal var doties uz to pusi, jo Bauskas pilī notiks Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls Vivat Curlandia!, viens no galvenajiem tā norises vaininiekiem ir Māris Kupčs. Kā zināms, tieši Bauska ir senās mūzikas festivālu dzimšanas vieta Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, tur notikušas daudzu senās mūzikas festivālu galvenās muzikālās aktivitātes, īpaši tās, kas saistītas ar viduslaikiem un renesansi. Ar Vivat Curlandia! šo tradīciju tiek mēģināts atjaunot, koncerti notiks Bauskas pilī, rātsnamā un Sv. Gara baznīcā.

Pirmais festivāls veidots kā leģendārā hercoga Jēkaba laika mūzikas panorāma, koncertos piedalīsies izcilākie Latvijas senās mūzikas profesionāļi. «Tā būtībā ir renesanses laika pils, un vēlīnā renesanses un agrīnā baroka mūzika ir daudz mazāk spēlēta Latvijā. Sen gribējās pierādīt, ka mums ir daudz izcilu atskaņotājmākslinieku senajā mūzikā. Tieši tāpat kā Francijā, arī mēs divu dienu festivālu varam nodrošināt tikai ar saviem spēkiem, un mūsu jaunieši ir satriecoši labi,» uzskata Māris Kupčs. Tomēr festivālā piedalīsies ne tikai vietējie mūziķi, bet arī vieskolektīvi. «Pils ir saistīta ar Ketleriem. Šī festivāla ideja ir saistīta ar hercoga Jēkaba sievu Luīzi Šarloti, jo viņa uz Latviju no Brandenburgas atbrauca arīdzan kā dziedātāja. Šis ir nepazīstams temats, kas parasti vienmēr tiek pagrūsts malā - sieviete profesionālajā mākslā 17.-18. gadsimtā. Un viņu bija daudz, ikoniskas personas, par kurām plašāka publika nezina.»

Kā viens no festivāla galvenajiem trumpjiem būs Klaudio Monteverdi operas Orfejs izrāde, šis darbs uzskatāms par vienu no būtiskiem atskaites punktiem Eiropas mūzikas kultūrā. «Tieši ar Monteverdi Orfeju operas žanrs sevi pieteica kā drāma, kurā mūzika ne tikai palīdz greznot skatuviskās ainas, bet uzrunā un neatlaidīgi uzjunda klausītājā patiesu emocionālu līdzpārdzīvojumu. Starp citu, šī pils, kuras pagalmā notiks izrāde, ir gandrīz vienaudze ar pašu Monteverdi.»

Retorika latīniski

Vasara daudziem ir atpūtas un atvaļinājuma laiks, bet diriģents apgalvo, ka viņam vienīgais laiks, kad ievilkt elpu un uzlādēt baterijas, ir janvāra beigās un februāra sākumā, kad arī tiek rakstīti dažādi pieteikumi finansējuma iegūšanai dažādiem projektiem. Pēc festivāla Bauskā Collegium Musicum Riga dodas uz Lietuvu, tur izrādīs izrādi Orfejs. Pēc tam jau klāt Rīgas svētki, kuru laikā notiks senās mūzikas koncerti Pētera baznīcā.

«Jā, man ir tikai darbs, neko citu nevaru atļauties. Pēdējā laikā visi grib zināt, kas ir senā mūzika Latvijā, Baltijā, es nepārtraukti braucu par to stāstīt Eiropā. Nupat biju Parīzē, daudzi grib braukt uz šejieni, grib draudzēties. Ignorances laiks ir garām, mēs esam savējie. Man visu laiku prasa padomu, kā iekļūt Skandināvijas tirgū, jo ar viņiem draudzējos, tāpat kā ar vāciešiem un frančiem, lai gan franciski runāju knapi un lēni. Tagad Eiropā atkal grib robežas, bet vienlaikus es redzu, ka baidās pazaudēt draudzību un saites kultūrā,» atzīst Māris Kupčs. Ja nu diriģents kaut kam atrod laiku, tad diviem saviem hobijiem. «Sava prieka pēc mācos par vijoļu novērtētāju-ekspertu. Bija kāda izsole, kuras norises vidū notika Brexit, un divu dienu laikā cenas ārkārtīgi pacēlās. Krita britu mārciņas vērtība, tas automātiski radīja paniku par to, ka tuvojas sabrukums, un nezinu, kas notika mākslas priekšmetu tirgos citās jomās, bet zinu konkrēti par stīgu instrumentiem - tiem cena strauji cēlās.»

Savu otru hobiju viņš dēvē par labām miega zālēm. «Es lasu retorikas lielos ģēnijus. Kad neesmu pārāk noguris, lasu latīniski, bet, ja nāks miegs, lasu angliski vai vāciski. Ja kādu moka bezmiegs, lasiet retorikas klasiķa Kvintiliāna darbus.» Māris Kupčs neapvainojas, ja viņu dēvē par darbaholiķi, bet smejot paskaidro, ka viņš jau nestrādājot, viņš dzīvojot savā darbā, «jo pa lielam mani nekas neinteresē. Es sāku novērtēt Raiņa teikto: «Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada/No tevis atšķelsies pēc drauga draugs/Rets ceļotājs, kas būs tev dvēslē rada...» To saku arī studentiem - ja jums nebija problēmu, tad, pievēršoties senajai mūzikai, tās būs. Kamēr cilvēks to visu nezina, viņam ir normāli dzīvot, bet līdzko atver durvis uz seno mūziku, aiz tās paveras neskaitāmas durvis.»

Māris Kupčs

• Diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas docents (kopš 2002. gada), Mūzikas akadēmijas Baroka orķestra mākslinieciskais vadītājs

• Dzimis 1966. gada 9. novembrī

• Precējies, dzīvesbiedre Kristīne, bērni Arnolds (20) un Elizabete (22)

• Absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (orķestra diriģēšanas klase, 2001 gadā (bakalaura grāds) un 2005. gadā (maģistra grāds))

• Bijis Rīgas Doma zēnu kora diriģents (1987-1997), kora Balsis dibinātājs un diriģents (1987-1996), daudzkārtējs starptautisko koru konkursu uzvarētājs

• Pēta Latvijas 17.-18. gs. nošu manuskriptus. Nozīmīgākais veikums - Liepājas kantorāta bibliotēkas atrašana