Romanam Sutam 120. Dēkainais ekspresionists

Šodien, 28. aprīlī, aprit simt divdesmit gadu, kopš dzimis leģendām apvītais mākslinieks Romans Suta. Kāds viņu dēvē par dēkaini, vēl kāds par azartisku spēlmani, tomēr māksla ir viņa vienīgais dzīves veids, un tajā Sutas talanti izpaudušies jo daudzveidīgi.

Dzimšanas dienas priekšvakarā apgāds Neputns sarūpējis labu dāvanu Latvijas kultūrai – lielajā un pamatīgajā monogrāfijā Romans Suta apskatāms mākslinieka veikums dažādās mākslas jomās (ir pat fotogrāfijas no filmām, vēstules un laikmeta dokumenti). Savukārt tekstos lasāmi svarīgākie Romana Sutas dzīves pieturpunkti. Jāpievērš uzmanība – šī ir kolektīva monogrāfija, kas ļoti piemērota mākslinieka daudzpusīgās darbības atspoguļošanai. Te pamīšus lasāmi gan Daces Lambergas, gan Gledisas Fabras, gan Herberta Sila, gan Ingas Pērkones teksti, kas miksēti ar paša Romana Sutas rakstiem. Ir pieklājīgs zinātniskais aparāts – izstāžu saraksts, bibliogrāfiska izlase, personu rādītājs, mākslas darbu attēlu saraksts. Šajā ziņā tomēr nedaudz apskaužu mākslas zinātniekus – viņiem izdodas vēstīt par svarīgāko, rakstīt izlasāmā valodā, nebombardēt lasītājus ar opusiem, kur trīs lappušu tekstus pavada desmit lappušu atsauču un avotu ņirboņa. Tie, kas grib kaut ko uzzināt par Sutu – droši ņemiet, lasiet un skatieties! Ir tā vērts. Pilnai laimei varbūt pietrūkst vien nodaļas Leģendas par Sutu, kaut daža laba leģenda atrodama citās nodaļās.

Viņš ir apbrīnojami dēkains, un tas labi redzams viņa mākslā. Nu kādu gan rātnumu jūs varat gribēt no mākslinieka, kurš kopā ar brāli aizbēdzis no mājām, iekārtojies uz kuģa par jungu, lai pēc krietna laika atgrieztos mājās tad, kad māte vairs necer viņu dzīvu ieraudzīt (brālis pārceļas uz Ameriku). Romans Suta ir azartisks spēlmanis, kurš nereti cenšas papildināt savus ienākumus ar hipodroma un kazino palīdzību. Ja viņš sāk strādāt ar krāsām, tad lai visi svētie stāv klāt dārgajām izejamajām drēbēm, kuras mākslinieks aizmirsis novilkt. Viņš strādā dažādās tehnikās, ar dažādiem medijiem. Glezniecība, porcelāns, dekorāciju māksla un dizains, filmu māksla (tostarp filmas Kaugurieši), raksti par mākslu ir tikai daļa no Romana Sutas daudzpusības. Un ja vēl te pievieno kaislīgo laulības dzīvi ar Aleksandru Beļcovu – viņu liecinieki ir Austra OzoliņaKrauze un «Jahnis Rainis – Satversmes Sapulces loceklis» – kurā netrūkst pat šķiršanās un pašnāvības draudu. Ekspresionistu grupa, leģendārā veģetārā ēdnīca Sukubs, Rīgas mākslinieku grupa. Baltars, Zaļā vārna, sadarbība ar Kuzņecova porcelāna rūpnīcu un Iļģuciema stikla fabriku, dekorācijas operas izrādēm, interjeri krodziņiem un ēdnīcām, līdzdalība starptautiskās izstādēs – tā vien šķiet, ka Romans Suta bijis īsts nemiera gars un mākslas apsēsts darbaholiķis.

Viņa dēkainā dzīve apraujas diezgan sāpīgi. Padomju baigajā gadā, sākoties karam, Suta dodas uz Padomju Savienību, kur galu galā nonāk Gruzijas padomju sociālistiskajā republikā. Viņš iekārtojas darbā turienes kinostudijā, ir vairāku filmu mākslinieks. Pēc pāris gadiem Romanu Sutu arestē vietējais NKVD par visnotaļ smagu noziegumu – pārtikas kartīšu viltošanu un viltotu pārtikas kartīšu izplatīšanu. Vai tas ir īstais iemesls, varam tikai minēt, bet Romanam Sutam vispirms piespriež desmit gadus stingrā režīmā, bet tad nāvessodu nošaujot. Mākslinieka tuvinieki ilgi pūlas noskaidrot, kas noticis ar ģimenes galvu.