11.februāra jubilārs: režisors Guntis Gailītis

Guntis Gailītis: «Man ir daudz sabiedrisko darbu, bet ko lai par to saku? Man vienkārši tāds liktenis... Problēma Latvijā ir tikai viena – latviešiem vajag vairāk zināt savu vēsturi. Ja to zinās, nokārtosies daudzi jautājumi, saliksies pa vietām. Mēs šodien tikai prasām naudu, bet vajadzētu vairāk darīt» © F64

«Šī solās būt darbīga diena, un cerams, pie darba stāsies arī jaunā valdība,» saka režisors Guntis Gailītis. Šodien savu 67. dzimšanas dienu viņš atzīmēs «starp darbiem», iedzerot kādu glāzi vīna kopā ar kolēģiem Rīgas pieminekļu aģentūrā un Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), bet vakarā kopā ar dzīvesbiedri apmeklēs koncertu.

Lielai svinēšanai pat nemaz neesot laika, jo daudz darba esot gan Rīgas pieminekļu aģentūrā, gan Rīgas Latviešu biedrībā, un vispār – dzīve esot tik interesanta, ka par vienkārši brīvajiem brīžiem varot tikai sapņot. «Man tiešām ir daudz darba un dažādu iešanu sabiedrībā. Es jau cenšos ierobežot, bet tā jau ir – darbi vienmēr gāzīsies virsū,» saka Guntis Gailītis, kurš savas dzimšanas dienas vakarā kopā ar dzīvesbiedri horeogrāfi Litu Beiris nolēmis apmeklēt Katrīnas Gupalo un Andreja Osokina koncertu 100 gadi ar Piafu.

Guntis Gailītis nesen atkārtoti iecelts par Rīgas pieminekļu aģentūras direktoru, un tas ir jau trešais termiņš šajā amatā. «Bail pat atcerēties, cik briesmīgā stāvoklī es saņēmu Brāļu kapus un Brīvības pieminekli, stājoties amatā 2006. gadā, un, atskatoties, protams, ir pavisam cita aina,» saka Guntis Gailītis, piebilstot, ka vēl jau darba ir gana daudz. «Es vienkārši apbrīnoju to, ko mūsu senči ir darījuši, viņu paveiktais raisa milzīgu cieņu. Un šis darbs man devis iespēju tuvplānā skatīt, kā mēs pret savu senču mantojumu izturamies. Kaut vai Lielie kapi. Tā taču ir Rīgas nekropole. Savā laikā kapa vietas gribēja likvidēt, pārvērst visu par parku, bet šie kapi ir milzīgs fenomens, tur guļ ne tikai Rīgas, bet arī daudzi nācijas ģēniji Mēs arī gribam rīkot lielu konferenci, lai diskutētu par to, ko darīt ar šādiem memoriāliem.»

Rosīgs laiks ir arī RLB, kur šobrīd viens no aktuālajiem darbiem ir starptautiska konference Rozentāls un Rīgas pilsoniskā sabiedrība, kas notiks 15. martā un ir veltīta izcilajam latviešu gleznotājam Janim Rozentālam, jo «viņš savu karjeru ir veidojis caur Rīgas Latviešu biedrību». Viens no ilgtermiņa mērķiem ir gatavošanās RLB dibināšanas 150. gadadienai. «2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, Rīgas Latviešu biedrība svinēs 150 gadus. Valsts jau nevar tapt tukšā vietā, un biedrība bija tas kodols, tā ozola zīle, no kuras izauga valsts. Ikviens latvietis ir saistīts ar šo organizāciju – tiešā vai netiešā veidā, pastarpināti caur senču senčiem vai radiem, vai kā citādi. Patiesībā ikviena mūsu dzīves nozare sākotnēji saistīta ar RLB – ne tikai māksla un dziesmu svētki, bet arī lauksaimniecība, izglītība, politika, vēsture, etnogrāfija... Šo trīs gadu laikā, kas atlikuši līdz biedrības pusotra gadsimta jubilejai, gribam rosināt diskusijas, vēstures un vērtību apzināšanos,» saka Guntis Gailītis.

Sava veida dzimšanas dienas dāvanu viņš jau ir saņēmis. «Opera izteica piedāvājumu nākotnē,» noslēpumaini smaidot, saka Guntis Gailītis. Lai gan ikdienā viņš Mūzikas akadēmijā lasa režijas lekcijas topošajiem horeogrāfiem, protams, seko aktuālajām norisēm opermūzikā pasaulē, viņa pamatprofesija – režija – šobrīd ir otrajā plānā. Pagājušajā gadā Siguldas Opermūzikas svētkos Guntis Gailītis bija režisors brīvdabas oriģināliestudējumam – Arvīda Žilinska operai Zelta zirgs. «Izdevās cienīgi un labi, būtu vērts šo iestudējumu kādreiz atkārtot, jo ir pārāk ekskluzīvi veidot tādus iestudējumus tikai vienai reizei,» uzskata režisors.

Par iešanu pensijā viņš nedomājot, jo dzīve esot pārāk aktīva. Kad sagriboties mieru, viņš dodas uz savu laiku īpašumu, kur inkognito ierīkojis operas muzeju, bet ik pa laikam arī tur ļaužu sarodoties kā uz burvju mājienu – piebrauc kāds autobuss, pilns ar tūristiem, lai apskatītu šo muzeju. «Ja būtu daudz naudas, varētu iet pensijā, daudz ko pētīt, lasīt, studēt... Man mājās ir pat milzīgi kalni ar dokumentiem un grāmatām, kas salikti pētīšanai. Zinu daudzus savas paaudzes cilvēkus, kas kopā ar tūristu grupām regulāri brauc pa pasauli, bet manā ģimenē tā nav iegājies. Es braucu darba darīšanās, mani ceļojumi ir ar pievienoto vērtību.».



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.