Gads Jaņa Rozentāla zīmē
Šo gadu Latvijā atkal ir iespēja pavadīt spilgtas personības zīmē. Ja pērn tie bija dzejnieki Rainis un Aspazija, tad nu ar plašu programmu svinēta 150. jubileja vienam no ievērojamajiem latviešu gleznotājiem Janim Rozentālam.
Visa gada garumā gan Rīgā, gan viņa dzimtajā pusē Saldū, kā arī citviet Latvijā un ārpus tās robežām (arī mākslinieka sievas dziedātājas Ellijas Forselas dzimtajā Somijā) paredzēti visdažādākie pasākumi: gan izstādes, gan grāmatas atvēršana, gan konferences un lekcijas, gan Rozentālu dzimtas kopā sanākšana, prēmijas pasniegšana un pat māksliniekam veltīts skrējiens. Daudzi noteikti vēlēsies apmeklēt arī viņa memoriālo dzīvokli Rīgā, Alberta ielā. Tiesa, to varēs aplūkot tikai daļēji, jo trijās telpās šobrīd notiek remonts.
Latvijā un ārpus tās
Iepazīstinot ar daudzpusīgo programmu, kultūras ministre Dace Melbārde preses konferencē pauda gandarījumu, ka šis notikums izskanēs ne tikai Latvijā, bet krietni plašāk, jo šī jubileja ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) svinamo dienu sarakstā. «Janis Rozentāls ir pirmais Latvijas vizuālās mākslas pārstāvis, kurš šajā prestižajā kalendārā ir iekļauts, līdz ar to tās ir plašākas iespējas popularizēt viņa atstāto mantojumu un rīkot starptautiskus pasākumus, tostarp arī UNESCO galvenajā mītnē,» uzsvēra kultūras ministre, piebilstot, ka mākslinieks ir viena no Latvijas nacionālā kultūras kanona atzītajām vērtībām, kam tiek pievērsta īpaša uzmanība mūsu valsts simtgades kontekstā. Kultūras ministrija (KM) ir plānojusi atbalstīt ar summu līdz 100 000 eiro tādus pasākumus kā: jubilejas izstāde un starptautiska zinātniska konference, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas izstāžu cikls, Saldus novada pašvaldības aktivitātes Rozentāla muzejā, izstāde UNESCO mītnē.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce akcentēja, ka bez Jaņa Rozentāla mūža darba nav iedomājami Latvijas mākslas pirmsākumi. Kad LNMM sapratis, ka tas atsāks darbību tieši 2016. gadā, nolemts, ka muzejā jābūt lielai šīs radošās personības izstādei – tā tiks atklāta augustā jaunajā ēkas daļā.
Dzimšanas diena Saldū
Tāpat liela daļa pasākumu noritēs mākslinieka dzimtajā pusē – Saldū. Gatavoties šim notikumam saldenieki sākuši jau iepriekšējā gada nogalē, kad vienas mājas siena pilsētā tika apgleznota ar J. Rozentāla darba motīviem, pastāstīja Saldus novada pašvaldības aģentūras Saldus TIKS centrs direktore Laura Liepiņa. Viņa piezīmēja, ka šis gads Saldum ir dubulti svētki, jo pilsēta atzīmē savu 160. jubileju. Visvairāk kultūras aktivitāšu esot plānots martā, kad J. Rozentālam ir dzimšanas diena. 18. martā Saldus vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta interaktīva ekspozīcija ar nosaukumu Sapņu torņa atdzimšana. Tā nodēvēta ēka, ko mākslinieks pats ir projektējis, kur dzīvojis un gleznojis. Šādu nosaukumu tā iemantojusi, jo atradusies augstāk nekā vidusmēra pilsētas nami. 18. martā tiks atklāta arī gleznotājam veltīta pastmarka un pasniegta viņa vārdā nodēvētā prēmija tiem, kas strādā vizuālās mākslas nozarē, bet Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks koncerts sadarbībā ar Somijas vēstniecību. Dienu pēc viņa dzimšanas dienas paredzēts nebijis pasākums – Rozentāla lielie skriešanas svētki, bet vasaras otrā pusē pilsētā tiks svinēti Rozentāla ielas svētki, kas būs baudījums mākslas un mūzikas mīļotājiem.
Dubulti svētki skolai
Šis gads būs īpašs arī gleznotāja vārdā nodēvētajai mākslas vidusskolai – tā jau 70 gadu nes viņa vārdu. Skola jau pērn šim gadam izstrādājusi mācību uzdevumus, kas saistīti ar šo notikumu, norādīja skolas direktors Jānis Ziņģītis. Janvāra beigās Jaņa Rozentāla memoriālajā dzīvoklī būs skatāma izstāde, kas tapusi sadarbībā ar vidusskolas audzēkņiem. Akcentējot gleznotāja ieguldījumu portreta žanrā, tajā tiks eksponēti jauno mākslinieku zīmējumi. Februārī Latvijas Mākslas akadēmijā būs skatāma vidusskolas jubilejas izstāde 2006–2016 – gan ar vizuāli plastiskās mākslas darbiem, gan ar labākajiem multimediju darbiem, apliecinot jauno tehnoloģiju ienākšanu mākslas izglītībā.
Iecerēts, ka jubilejai veltītie pasākumi notiks ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – piemēram, Somijā vasarā plānots organizēt mākslas rezidenci skolotājiem J. Rozentāls – Rīga – Pēterburga – Helsinki, kā arī notikušas sarunas par iespējamu Rozentāla izstādes organizēšanu UNESCO galvenajā mītnē Parīzē.
Īpašs dzīvoklis
Šogad ir īpašs iemesls apmeklēt arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeju Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklī, kur mākslinieks kopā ar sievu somu dziedātāju Elliju Forselu un trim bērniem dzīvoja no 1904. līdz 1915. gadam (pēdējos divus savas dzīves gadus tur mita arī ģimenes draugs – R. Blaumanis). «Šis piektā stāva miteklis ir īpašs, jo savulaik arhitekts Konstantīns Pēkšēns paredzējis to tieši māksliniekam, izbūvējot ēkas bēniņos gleznotāja darbnīcu pēc paša Jaņa Rozentāla vēlmēm un iecerēm,» pastāstīja muzeja direktore Dace Vosa. Šī vieta kļuvusi ne tikai par gleznotāja, bet arī tā laika Rīgas radošās dzīves centru, kur satikās latviešu, vācbaltu, krievu un citu tautu inteliģence. «Šobrīd muzejs ir pozitīvu pārmaiņu mirklī – tas tiek pakāpeniski restaurēts, lai varētu maksimāli pietuvināt tā sākotnējam veidolam. Mēs tiecamies saglabāt šā dzīvokļa māksliniecisko un mājīgo gaisotni, kāda tā bijusi Rozentāla dzīves laikā,» izrādot dzīvokli, uzsvēra D. Vosa. Muzejs kopš tā izveides 1973. gadā iekārtots soli pa solim. Sākotnēji tam piederējušas tikai darbnīca un kāpņu telpa, kas ved uz to, kā arī R. Blaumaņa istaba, bet pārējā dzīvokļa daļā mitinājusies J. Rozentāla ģimenes locekļi. Pamazām muzejs ieguvis vēl citas telpas, līdz 2002. gadā tas pilnībā pārgājis tā rīcībā, kad mākslinieka mazmeita Ieva Rozentāle aizgājusi viņsaulē.
Remontē pakāpeniski
«Līdz ar to remonti noritējuši tā – pakāpeniski. Diemžēl nav bijusi tāda iespēja atjaunot visu no A līdz Z. Šobrīd atkal ir viens tāds restaurācijas posms: darbi rit bērnu istabā,» skaidroja muzeja direktore. (Remontiem šā gada budžetā no KM esot piešķirti 7300 eiro, bet muzejs līdzekļus piesaistot arī no Kultūrkapitāla fonda – piemēram, dēļu grīdu atjaunošanai.) Pirms kāda laika savesta kartībā guļamistaba, kur negaidot atklājušies J. Rozentāla veidoti sienas gleznojumi. Tie atjaunoti tik daudz, cik tas bijis iespējams. «Jāņem vērā, ka Rozentāls te dzīvoja līdz 1915. gadam, tad Pirmā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz Somiju. Te dzīvojuši arī citi cilvēki – sienas tika pārklātas ar tapetēm, un pat radiniekiem bija aizmirsies, ka šādi gleznojumi bijuši,» sacīja D. Vosa.
Mēbeles un interjera priekšmeti, kas izvietoti muzejā, ir tiešām piederējuši mākslinieka dzimtai. Gleznotājs pievērsis ļoti lielu uzmanību savai videi, tāpēc negribot to pārveidot pēc muzejnieku ieskatiem, piebāžot ar lietām, kas te nav bijušas. Kad varētu «Rīga būt gatava», direktore vilcinājās teikt, jo tas esot atkarīgs no daudz un dažādiem apstākļiem.
Vaicāta par apmeklētājiem, D. Vosa atbildēja, ka muzejs esot visai iecienīts – it īpaši ārzemnieku vidū, kas novērtējot šā dzīvokļa autentiskumu. Pērn kopumā muzeju apskatījuši vairāk nekā 6000 cilvēku.