Komponista Raimonda Paula devums Latvijas kultūrā ir bagātība, kas mums dāvināta kā iespēja smelties – kā dzīvo ūdeni, kad dvēselei slāpst, kā gara spēku, kad māc gurdums, kā pašapziņu, kad uzklūp šaubas.
Smelties, esot vienā zālē, baudot klātbūtni un unikālo pieskārienu melni baltajiem taustiņiem, spēlējot sirds mūziku. Smelties personiski, klausoties radio, TV un lietojot dažādas mūzikas klausīšanās ierīces. Liela un nozīmīga ir Raimonda Paula radošās darbības daļa, kas saistīta ar teātri un kino, tāpēc Neatkarīgās kultūras nodaļa sveic komponistu apaļajā jubilejā, apkopojot apsveikumus, ko viņam sūta īpašs kinorežisors un teātri, ar ko Raimonds Pauls ir sadarbojies un sadarbojas.
Kas būtu,ja Tevis nebūtu, Raimond?
Zinu, Latvija vēl ilgi turētos mietpilsonības skavās, cildinot pati sevi par labo gaumi. Un kritiķi nievātu tādus, kāds biji Tu, kad sāki savu ceļu. Atceros, 1975. gada maijā Siguldā, kad, aizskarts par kaut kādu uzbrukumu presē, Tu man uzticēji savu rūgtumu: «....teikšu bez pārspīlējuma, gada laikā es uzstājos vismaz 150 vietās. Vismaz. Un ir gadījies būt tādās čuhņās, kur cilvēki dzīvu mūziku nav ne redzējuši, ne dzirdējuši. Viņi tur sanāk kā uz brīnumu. Slaucējas, traktoristi, tieši no darba. Lauku skolotājas, bērni, veči. Tad šiem te kritiķiem vajadzētu redzēt to lauku cilvēku sejas, acis. Tās pateicības asaras... Just, kā viņi mūs gaida... Tad domātu citādāk...»
Paldies, Raimond, Tev par gara spēku un ticību tautai. Paldies, ka skaldīji no latviešu nacionālā rakstura gadsimtu sārņus un vēri to brīvai pašizpausmei!
Ja nebūtu Tevis... mums nebūtu tās dziesmas, kurai Dziesmu svētkos skanot, mēs cēlāmies kājās un dziedājām to korim līdzi kā Latvijas himnu. Tā bija, ir un būs vairāk nekā dziesma, jo tanī skanēja Latvijas likteņa balss.
Ja nebūtu Tevis, Latvijas gaisotne būtu citāda. Kāda? Nezinu. Jo Tu esi!
Un ziņas par taviem astoņdesmit ir krietni vien pārspīlētas. Mūžības priekšā tā ir sīknauda. Un kaut tāda, tai jāmirdz zeltā arī turpmākajos gados.
Paldies Tev par atsaucīgo sirdi un draudzīgo roku, ko daudzreiz mūžā esmu sajutis!
Jānis Streičs, kinorežisors
Tāpat kā droši vien visa Latvija, savu apzinīgo mūžu esmu dzīvojis Maestro zīmē. Man viņš ir kā simbols, kas uzturējis latvietību padomju laikos – Manai dzimtenei, Kurzeme un vēl citas dziesmas bijušas patriotisma simboli. Esmu pārliecinājies par viņa māksliniecisko un cilvēcisko drosmi. Maestro ir džentlmeņa paraugs. Teātra vārdā runājot – Dailes teātris cer, ka vēl spēsim Maestro ieintriģēt uz kādu darbu, kādu avantūru. Un lai viņš zina, ka esam piešķīruši teātra pagalmā mūža autostāvvietu! Apaļajā jubilejā novēlu, lai vēl daudzus gadus varam Raimondu Paulu sveikt dzimšanas dienā!
Andris Vītols, Dailes teātra direktors
Pateicoties Maestro, kad viņš kalpoja par Latvijas PSR kultūras ministru, savulaik radās nu jau ļoti slavenā Liepājas teātra 4. studija. Kad biedrs Laukšteins, kā Maestro mani sauc, aizgāja strādāt uz Liepājas teātri, saprata, ka šim organismam ir vajadzīgas jaunas asinis. Tajā bada laikā ar ministra Raimonda Paula svētību pie Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas radās šī studija, ko profesijā apmācīja Liepājas teātra spēki. To beidza Inese Kučinska, Anna Putniņa, Sigita Jevgļevska, Ivonda Vilsone, Indra Vaļeniece, Vita Vārpiņa, Egons Dombrovskis, Edgars Pujāts, Aigars Rozenbergs, Kaspars Zakovics.
Pie skatuves darba ar Maestro mūziku (ja neskaita vienu aktieru koncertuzvedumu Laternu stundā) man personīgi nav nācies sadarboties, bet sarunas par to mums ir bijušas. Ko es Maestro gribu novēlēt – izturēt to mīlestību, ko miljoniem cilvēku izjūt pret Raimondu Paulu. Novēlu turēt to spridzīgo jokošanās māku, dzirksteļošanu. Maestro, esmu to skaitā, kas Jūs ciena, mīl, novērtē, apbrīno Jūsu gigantu. Daudz laimes dzimšanas dienā!
Herberts Laukšteins, Liepājas teātra direktors
Man Maestro ir ne tikai komponists, kas apveltīts ar apbrīnojamu talantu un smalkumu, ne tikai iemīļoto melodiju autors. Tieši Raimonds Pauls, būdams kultūras ministrs, pieņēma mani darbā toreiz vēl Rīgas Krievu drāmas teātra direktora amatā. Kopš tā laika ir pagājuši divdesmit pieci gadi, no kuriem gadus piecpadsmit mēs sadarbojamies. Un šī sadarbība ir neizsmeļams iedvesmas un prieka avots, jo enerģija, ko mēs saņemam no Maestro, ir kolosāla! Kad Raimonds Pauls ir pie klavierēm, notiek brīnums: vai tas būtu zināms sacerējums, improvizācija vai tiek radītas variācijas par kādu muzikālu tēmu, – tas vienmēr ir kā no jauna, spilgti, izjusti un apburoši.
Esam lepni, ka Raimondam Paulam ir interesanti strādāt ar mūsu teātra aktieriem, un priecājamies par jauniem kopīgiem projektiem. Bet es no visas sirds novēlu Maestro katru dienu visā pilnībā sajust mīlestību un pateicību, ko viņam dāvā klausītāji un skatītāji visā pasaulē. Un vēl, protams, lai ir harmonija it visā un vienmēr!
Eduards Cehovals, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktors
Maestro pirmām kārtām ir Maestro. Mākslinieks, bez kura nav iedomājama Latvijas kultūra, latviešu mūzika, 20. gadsimts. Skumjas un melanholija, no vienas, artistiskums un azarts, no otras puses. Mana melodija, kā esmu to teicis intervijas ievadā NT žurnālam Būs, ir no kinofilmas Ilgais ceļš kāpās. Tur es viņu sajūtu vispatiesāk.
Vēl Maestro ir mans kaimiņš. Sarunu biedrs. Gan neskaitāmās telefonsarunās, kas parasti sākas un beidzas ar sarkastisku joku, bet pa vidu ir nopietnas un aptver visplašāko tēmu loku, aizplūstot pāri Latvijas aktualitāšu robežai. Protams, man prieks, ka savā «atziņu grāmatā» Maestro arī mani ir nosaucis par sarunu biedru. Tātad mēs abi tā domājam.
Visbeidzot – esmu lepns, ka Maestro savu jubilejas vakaru ir nolēmis pavadīt Latvijas Nacionālajā teātrī. Pie mums. Un mēs visi kopā centīsimies viņam sagādāt īstu svētku izjūtu. Jo visskaistākās dzimšanas dienas ir tās, kurās viss notiek tā, kā vēlas jubilārs. Maestro ir to pelnījis.
Ojārs Rubenis, Latvijas Nacionālā teātra direktors
1962. gadā, komponējot mūziku leļļu izrādei Saslauku vecis, Maestro pirmo reizi izmēģināja roku teātra žanrā. Izauga bērni, kuri šo izrādi skatījās, un izauga leģendārs teātru komponists, bez kura vairāk nekā pusgadsimta garumā nav iedomājama skatuves māksla Latvijā. Ticam, ka jūsu dzīve un mūzika ikvienam vēl ilgi sabalsosies ar Leļļu teātra devīzi un vienmēr būs: «Prieks, no kura neizaug! Laiks, kuru neaizmirst!»
Latvijas Leļļu teātris
Maestro Raimonds Pauls ar Latvijas Nacionālo operu un baletu ir cieši saistīts jau kopš 1963. gada, līdzradot mūsdienīgu ritmu caurstrāvotos baletus Kubas melodijas, Vitrāžas, Ritmi, ritmi... un negaidītā rakursā, oriģinālā aranžējumā ļaujot mums visiem no jauna sadzirdēt Džuzepes Verdi nemirstīgo mūziku baletā Kamēliju dāma.
Raimonds Pauls kā pianists bieži uzstājies kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri, kori un solistiem, te skanējuši viņa autorkoncerti, vienmēr gūstot publikas atsaucību. Runājot mūzikas terminoloģijā, Maestro savulaik ir spēlējis pirmo vijoli mūsu Nacionālās operas ēkas atdzimšanas procesā. Nozīmīgais rekonstrukcijas darbs 1990. gadā sākās pēc Raimonda Paula drosmīgās iniciatīvas, balstoties uz viņa pārliecību, ka «Latvijas Nacionālā opera – tas ir valsts prestiža jautājums».
No visas sirds novēlam Maestro Raimondam Paulam veselību un iedvesmu!
Latvijas Nacionālā opera un balets
Daugavpils teātra veltījums Maestro
Pa klavieru taustiņiem klusi,
Pa klavieru taustiņiem veikli,
Pa klavieru taustiņiem liegi,
Pa klavieru taustiņiem...
Pa klavieru taustiņiem rāmi
Plūst laiks kā upe. Nemanāmi...
Viss nāk un aiziet tālumā,
Kā krēsla. Zilā vakarā...
Pasmejies šovakar, draugs mans, Pajaco!
Tavs smaids sen noburts gleznā – Pikaso!
Tu, maska tālā
Šai dzīves karnevālā,
Ko mūžam slavēs šeit,
Šinī pasaules malā!
