Grafa pārstāvētā vadītāju apmācīšanas biedrība nebūt nav vienīgā un respektablākā

Lai arī Briselē reģistrētais un strādājošais Eiropas korporatīvās pārvaldības institūts, salīdzinot ar Viļņā reģistrēto Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu, ir prestižāks un biedriem izmaksu ziņā draudzīgāks, Latvijas uzņēmumi joprojām izvēlas biedroties ar “Jaunās Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvēto Lietuvā dibināto struktūru © Neatkarīgā

“Jaunās Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) nav vienīgā struktūra, kas organizē apmācības korporatīvā pārvaldībā. Pagaidām neatbildēts paliek jautājums, kādēļ Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības un daudzi lieli privātie uzņēmumi izvēlējušies biedroties tieši ar Latvijas politiķa pārstāvēto veidojumu.

Šā gada 9. novembrī valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) paziņoja, ka viņi ir pirmais mežsaimniecības uzņēmums un pirmais no Baltijas lielākajiem uzņēmumiem, kurš pievienojies Eiropas korporatīvās pārvaldības institūtam (EKPI). “Augstu vērtējam pievienošanos Eiropas korporatīvās pārvaldības institūtam, lai iepazītos un mācītos no Eiropas lielākajām kompānijām, kā arī dalītos ar mūsu pieredzi ilgtspējīgā mežu un zemju apsaimniekošanā, līdzsvarojot sociālos, ekonomiskos un vides mērķus. (..) Eiropas uzņēmumu labākās prakses pieredze ļaus LVM īstenot ambiciozos ilgtspējas mērķus un radīs nozīmīgu vērtību akcionāram un sabiedrībai,” LVM mājaslapā lasāms valdes priekšsēdētāja Pētera Putniņa skaidrojums.

Notikušais vedināja “Neatkarīgo” pētīt, cik daudz ir šādu struktūru, kuras nodarbojas ar skološanu korporatīvā pārvaldībā, un kādēļ Latvijas uzņēmumi priekšroku dod A. Grafa pārstāvētajam BKPI.

Izrādās, bez BKPI un EKPI korporatīvās pārvaldības zināšanas iespējams apgūt un kontaktēties ar ekspertiem Hārvarda juridiskajā skolā Kembridžā (ASV), Stenforda biznesa skolā (ASV), Henleja biznesa skolā (Anglijā) un vēl daudzviet citur. Viss atkarīgs no tā, pie kāda korporatīvās pārvaldības modeļa ir vēlme pieturēties. Ziņu avotā www.investopedia.com minēti trīs modeļi - angloamerikāņu modelis, kontinentālais modelis un japāņu modelis. Modeļi atšķiras ar dominanci pārvaldības veicējos. Piemēram, kontinentālajā modelī dominē uzņēmumu padomes un valdes, angloamerikāņu modelī akcionāri, bet japāņu modelī lielākie akcionāri jeb tā dēvētie “Keiretsu”.

Vēl būtisks aspekts ir izmaksas, kuras saistītas ar piekļuvi pie pasaulē atzītākajiem korporatīvās pārvaldības guru. Tā, piemēram, LVM līdz šā gada augustam bija BKPI biedrs un gadā maksāja biedra naudu 5000 eiro. No 2015. gada līdz 2021. gadam LVM samaksāja BKPI 35 000 eiro. EKPI mājaslapā norādīts, ka šīs organizācijas institucionālie biedri, juridiskās personas, gadā maksā tikai 2500 eiro.

EKPI ir 700 biedru no 118 valstīm, ka arī 7000 organizācijas radītā intelektuālā produkta lietotāju. EKPI ir starptautiska zinātniska bezpeļņas organizācija, kas nodrošina platformu izziņai, debatēm un dialogam starp akadēmiskajiem spēkiem, likumdevējiem un praktiķiem - uzņēmējiem, koncentrējoties uz korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas jautājumiem un palīdzot labāko prakšu ieviešanā, sniedz padomus par korporatīvās pārvaldības politikas formulēšanu un piedāvā labākas prakses izstrādi, kā arī sniedz atbalstu korporatīvās pārvaldības īstenošanas pilnveidei.

Organizācijas pētījumi un modeļu izstrādes jau saņēmušas trīs Nobela prēmijas. Institūta intelektuālo kodolu veido akadēmiskā vide - pasaules vadošo universitāšu un biznesa skolu pasniedzēji. Institūts reģistrēts Beļģijā, un tā birojs atrodas Briselē.

Institūtu vada direktoru padome, kuru pārstāv pamatā akadēmiskās aprindas. Tas, kā norādīts EKPI mājaslapā, tādēļ, lai nodrošinātu EKPI neatkarību. Savukārt institūta direktoriem gan ir ciešas saiknes ar privāto biznesu un valsts sektoru. Institūta ikdienas vadību veic izpilddirektors, kurš ir atbildīgs valdei.

Neraugoties uz EKPI prestižu, tādi Latvijas uzņēmumi kā, piemēram, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, akciju sabiedrība “Olainfarm”, akciju sabiedrība “Baltic International Bank”, valsts akciju sabiedrība “Latvenergo”, akciju sabiedrība “Latvijas finieris”, biržas NASDAQ Baltijas valstu nodaļas, akciju sabiedrība “RB Rail”, akciju sabiedrība “Repharm”, akciju sabiedrības “Swedbank” Baltijas valstu filiāles, akciju sabiedrība “Admirals Group”, akciju sabiedrība “Air Baltic”, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, akciju sabiedrība “Citadele”, advokātu birojs “Cobalt”, akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”, SIA “Delfingroup”, korporācija “Latraps”, akciju sabiedrība “Latvijas gāze”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas loto”, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”, advokātu birojs “PWC Legal”, SIA “Schwenk Latvija”, akciju sabiedrība “SEB Banka” izvēlas biedroties ar līdzšinējai politiskajai varai tuvā A. Grafa pārstāvēto Lietuvā dibināto BKPI.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais